Saullēkta krāsās

Viņš ļoti labi zināja, ka sievu kaitināja Normunda nesaprotamie joki, brīžiem sarkasms un cinisms. Nē, tam nu gan viņa neļausies! Vienkārši- jāprot uz visu to paskatīties no malas.

Viņš ļoti labi zināja, ka sievu kaitināja Normunda nesaprotamie joki, brīžiem sarkasms un cinisms.
Nē, tam nu gan viņa neļausies! Vienkārši- jāprot uz visu to paskatīties no malas. "Manis te vispār nav.... Ir tikai bezkaislīga videokameras acs, kas visu piefiksē un neanalizē, " Digna jau kuro reizi centās sev iegalvot.
"Re, kā nu Zigis raujas! Atlika tik izkāpt no mašīnas, lai atdzīvotos. Uzreiz steidzas piepūst laivu! Un Normunds - kā nekā nesaprazdams blenž, kad tiek nokomandēts uzsliet telti! Un kur radās tās alus pudeles? Nav tā kā par daudz? Re, kā manis te vispār nemaz nav!"
Jeb varbūt tomēr ir?
Daudz neuztraukdamies par pārējiem, Zigurds ielēca laivā un veikli atīrās no krasta. Kaut ko vēl uzsauca Normundam un pazuda no redzesloka. Atradusi ērtu vietiņu piesaulītē, Digna bija iekārtojusies uz sauļošanos un peldēšanos, kad Normunds, kārtējo reiz sadumpojies pret brāļa tieksmi komandēt, atteicies no telts sliešanas, izvēlējās Dignai pakavēt laiku. Tas ir- paspēlēt uz nerviem, un nevis ar flautu vai stabuli, bet ar kontrabasu... Pēc pāris stundām, apīries apkārt ezeram, atgriezās Zigurds, bet, izkāpis no laivas, joprojām "neredzēja" Dignu.
"Nu nevajag arī!" jau aizmirsusi savu nostāju - skatīties uz visu to no malas - Digna sabozās.
Kādu brīdi visus nodarbināja telts sliešana, ik pa brīdim- alus pudeles tukšošana. Tad Digna atcerējās krastā aizmirsto laivu un, neviena nepamanīta, klusi aizīrās no krasta. Lai! Lai dusmojas! Vismaz tik daudz taču viņa ir pelnījusi! Par ikdienas blakus būšanu, rūpēm un uzklausītajiem pārmetumiem. Par to, ka vēl līdz šim Zigurdu nebija pametusi...
Nu sīkie vilnīši laivu bija ievirzījuši ezera ielokā. Krastā augošā ieva vēlīgi dāvāja patvērumu ēnā un Digna, acis aizvērusi, domās atkal atgriezās pie sava pēdējā laikā iecienītā rēbusa - kā būtu tad, ja būtu - savādāk...
* * *
Ievilcis airus laivā, Modris ļāvās niecīgajai vēja pūsmai. Tādā karstumā zivis neķērās. Pēkšņi uznākušais laiskums mudināja atlaisties guļus un kādu brīdi ļauties laivas inercei. Ja apbrauktu meldriem aizaugušo krastu, tur tālāk ēnainajā līcī varbūt vēl būtu glābiņš no saules. Varbūt arī kādai badīgai zivij rastos apetīte uz tārpiem...
Kādu brīdi vēl minstinājies, Modris tomēr izšķīrās par labu laiskai atpūtai. Šķita, ka laiva pati lēnām virzījās uz krasta pusi. Viņam jau bija pazīstama šī sajūta, ka nevajag pretoties tai notikumu plūsmai, kas tiek vadīta no augšas...
Jā, šodien viņam vēl bija izdevies izmukt no mājām, no apnikušajiem ciemiņiem un nogurdinošās kņadas. Lai Agrita pati tiek galā ar saviem radiem. Bija jau gan redzams, ka arī viņai tas viss ir apnicis, bet kā gan lai pieklājīgi liek saprast, ka laiks posties mājās? Sievasmāte bija pārņēmusi vadību virtuvē un dārzā, pamazām iegraužot robu arī Modra naudas makā. Tad vajag to, tad vēl kaut ko, un mīļā miera labad vienkāršāk bija piekāpties bez liekas runāšanas. Bija jau mēģināts iebilst, bet viņa tāpat prata pierādīt savu vajadzību nepieciešamību, un galu galā tāpat nācās piekāpties. Tad vēl tas bērnu bars... Strādājot mežniecībā un ikdienā esot divatā ar mežu, Modris bija atradis no trokšņa. Arī vakarā mājās gribējās mieru, un reizēm traucēja pat televizors. Sākumā Agrita šo Modra prasību uztvēra kā untumu, cerot, ka drīz pāries, bet, kad saprata, ka "klusums" ieilgst, sākās pirmās nesaskaņas. Lai nebūtu jāstrīdas ar sievu, Modrim pareizāk šķita klusēt un atrast nodarbošanos ārpus mājas. Labi, ka bija dārzs, kurā varēja rakt un stādīt, rušināt zemi, labot sētu, uzsliet lapeni un dēlam šūpoles. Bet tajās reizēs, kad tur patiešām viss bija apdarīts, vēl pastāvēja iespēja aizbraukt uz ezeru. Piepūšamā laiva un makšķeres bagāžniekā un - pilnīgs miers.
Vēl jau bija gan arī ārkārtas darbadienas, kad nācās dežūrēt tornī un vērot panorāmu virs koku galotnēm. No augšas skatoties, mežam piemīt tāda krāsu daudzveidība, kādu uz zemes stāvot grūti iedomāties.

Citu datumu laikraksti

  • Lauku darbi

    12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes, īrisus.12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes,...

  • ES atbalsta «ābece» un «aritmētika»

    Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku...

  • Jūlijā eiroatbalstītāju skaits samazinās

    Firmas «Latvijas fakti» nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka pēc pēdējos mēnešos reģistrētā stabilā pilsoņu atbalsta paaugstinājuma Latvijas...

  • Tauriņam pa pēdām

    - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē. Fredi es labi pazīstu, tas bija cits, - Maigonis sasprindzināja atmiņu.9. - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē....

  • Dziedātāji izbauda karstu prieku un sirsnību

    Trešo gadu Alūksnes koris "Atzele" pieteicās starptautiskam koru konkursam Katalonijas pilsētā Cantonigros. Un beidzot saņēma uzaicinājumu tajā...

  • Saldais ēdiens - viegls un atsvaidzinošs

    Piedāvājam augļu un ogu laikam piemērotu saldo ēdienu. Tam garšu un izskatu papildinās pavisam neliels daudzums meža ogu. Atliek tikai apbruņoties ar...