Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Savāda vasara kādreiz bij’, teic, kur tā steidzas

Līdz ar medību zalvēm, iztramdītām pīlēm un citiem ūdensputniem debesīs dabā ienāk rudenīgas noskaņas.

Līdz ar medību zalvēm, iztramdītām pīlēm un citiem ūdensputniem debesīs dabā ienāk rudenīgas noskaņas. Tuvojas skolas laiks bērniem un jaunais mācību gads studentiem. No pieredzes zināms, ka cāļus skaita rudenī. Tad saskaitīsim ar’!
Laikraksts palīgā lūdzis Rīgas Zooloģiskā dārza izglītības un informācijas nodaļas vadītāju Ingmāru Līdaku un viņa kolēģi Māri Lielkalnu.
Ir mazāk varžu un peļu
"Latvijā regulāri vismaz divas reizes gadā mēdz būt dabas kataklizmas. Tas ir sniegs ziemā un vasarā - pēkšņi uzspīd saule. Jāpārcieš. Tādā traģiskā klimatā mēs dzīvojam, kur ir gan vasara, gan ziema," joko I.Līdaka. Bet, nopietni turpinot sarunu, viņš piebilst, ka šogad dabā bija jūtamas pērnās sekas, kas izpaudās kā valgmes trūkums augsnē, upēs un ezeros. "Tās lielā mērā bija pagājušās ārkārtējās vasaras sekas, jo daudzas ūdenskrātuves nespēja ziemā akumulēt pietiekami daudz ūdens. Tāpēc tā līmenis ir zems. Akās ir maz ūdens. Slikti cilvēkiem un slikti arī dzīvniekiem. Zivis slāpst tur, kur nokrities ūdens līmenis. Mazākā tilpnē ūdens arī ātrāk sasilst," saka I.Līdaka. Bija apgrūtināts abinieku nārsts - vardēm, krupjiem. Daudzas ūdenstilpes izžuva, pirms kurkuļi paspēja pārvērsties par četrkājainām būtnēm.
"No ūdens atkarīgs arī stārķis. Viņš daudz patērē ar ūdeni saistīto barību - vardes. Tagad viņam nākas vairāk ēst kukaiņus. Līdz ar to stārķiem šogad ir mazāk mazuļu," stāsta M.Lielkalns. Kolēģis, turpinot domu, saka, ka melnā stārķa perēšanas veiksme šogad bijusi ārkārtīgi zema. Iespējams, pati zemākā pēdējo 20 gadu laikā. "Protams, šie ir ilgmūžīgie putni, kas nedzīvo kā zīlīte - trīs līdz četrus gadus. Tāpēc viņi turpmāk atgūs iekavēto," saka I.Līdaka.
Viņš pauž, ka nezina tam izskaidrojumu, bet šogad ir grauzēju krīzes gads. Ir ļoti maz strupastu, grauzēju uz lauka. "Mums jau tas var patikt, bet pūcēm un mazajiem ērgļiem rezultātā ir maz mazuļu. Grauzējiem barības ķēdē ir liela nozīme," saka viņš. Grauzēju krīzes un uzplaukuma gadi mijoties periodiski. Izdzīvojušajiem grauzējiem turpmāk būs ideāli dzīves apstākļi - vairāk dzīves telpas. Daba nemīl tukšumu, tāpēc gaidāms, ka turpmāk "telpa atkal piepildīsies".
Vasarā piebaroti gulbji rudenī negrib aizlidot
"Arī šogad jūtam, ka cilvēki pārprasti rūpējas par atrastiem dzīvnieku mazuļiem un atgādā tos uz Zooloģisko dārzu. Stārķus vēl nesīs, kad vairums būs aizlidojuši uz siltajām zemēm. Pirms dažiem gadiem pēc vasaras vētrām bija izgāzts simtiem putnu ligzdu, toreiz Zooloģiskajā dārzā bija gluži vai stārķu audzētava. Apmēram 25 mazuļi. Un cik vēl sakropļotu putnu, kurus nācās iemidzināt!" saka I.Līdaka.
M.Lielkalns stāsta, ka gulbju problēmas Zooloģiskajā dārzā vēl nejūt, tās būšot ziemā. Tas notiekot tad, ja cilvēki, tēlaini izsakoties, vasarā un rudenī centušies šos cēlos putnus pārvērst par vistām. I.Līdaka stāsta, ka katru gadu decembrī uz Zooloģisko dārzu zvana un saka, ka Rīgā Gaiļezerā ir iesaluši gulbji. "Cik var teikt cilvēkiem - ja negribat, lai gulbji ziemā iesalst, tad nebarojiet tos vasarā. Gulbji, saņemdami papildu barību laikā, kad būtu jāsāk lidot projām, nesteidzas. Kāpēc gulbji vispār lido uz dienvidiem? Tāpēc, ka viņiem šeit rodas problēmas. Viņi prognozē, ka šeit būs problemātiski atrast barību. Bet, ja problēmu nav, nav jēgas lidot projām. Gulbji līdz pēdējam turas te, kaut arī ziema klāt," saka I.Līdaka.
Tikai retos gadījumos jāglābj zvēru mazuļi
I.Līdaka stāsta, ka šovasar Zooloģiskajā dārzā nonākuši jau trīs stirnu mazuļi. Tikai viens no tiem ir tāds, kuru vajadzējis atgādāt uz šejieni. Mazulis bijis no pašas Rīgas pievārtes, pārāk bieži stirnēnam nācies satikties ar cilvēkiem, tāpēc agri vai vēlu dzīvniekam draudēja bojāeja.
"Cilvēki neizprot dzīvnieku dabisko uzvedību. Pūčulēnu, kas pie krūma kaut kur tup zemē, uzskata par glābjamu un steidz viņam palīdzēt. Tādā veidā cilvēks palīdz putnam nokļūt būrī," saka I.Līdaka. Taču gadās arī, ka automašīna notriec meža dzīvnieku vai arī putns ielido stiklā. I.Līdaka uzskata, ka "tie ir gadījumi, kad jāmēģina sniegt palīdzība, bet parasti, kā liecina prakse, autotraumu upuri agri vai vēlu beidz savu dzīvi, tā arī īsti neattapušies no vispārējas kontūzijas, kas gūta trieciena rezultātā". Putni pēc avārijas nodzīvojot neilgi, kaut arī nav guvuši redzamus ievainojumus. Tāpat mēdz būt ar lielākiem dzīvniekiem.
"Bieži vien situācija ir tāda, ko laucinieki labāk saprot. Ja govs lauž kāju, tad meklē kāvēju. Tāpat ir ar meža dzīvniekiem. Vislielākā jēga tos glābt ir tad, ja var atdot atpakaļ dabai. Ir gadījumi, ka nav laimējies ūpim, kam gadījies dienā satikties ar vārnu baru. Viņš sēž niedrēs samocīts un nespēj pacelties spārnos. Ja šo putnu patur nedēļu, attārpo no parazītiem un pēc tam palaiž brīvībā tajā pašā vietā, kur putns atrasts, tad tas ir labs darbs. Bet savākt Zooloģiskajā dārzā 20 stārķus bez spārniem - tas nav prātīgi. Tam nav arī nekādas jēgas, jo dzīvnieks ir radīts, lai pildītu misiju dabā. Bezjēdzīga dzīvnieku uzkrāšana ir nevajadzīga. Nesaku, ka jābūt nežēlīgiem, bet ir jābūt žēlsirdīgiem un šīs mokas jāizbeidz," saka I.Līdaka.
Ir daudz svīru un čūsku
Šogad vairāk nekā parasti esot svīru mazuļu. Daudzi tos noturot par maziem vanadziņiem. "Svīrei ir tāda ķermeņa uzbūve, kas liedz pacelties no zemes gaisā. Ja nu svīrēns ir nonācis uz zemes, tad bieži vien ir tā, ka putnu būtu labi augstu jāpamet gaisā un tas aizlidos. Tajā brīdī par svīrēna problēmām var aizmirst. Bet, ja svīrēnu ved uz Zooloģisko dārzu no laukiem, pa vidu ir pagājusi diena vai divas, tad putns ir izbadējies, jūtas slikti un vairs fiziski nevar palidot. Viņu ir jāuzbaro, ko nemaz nav viegli izdarīt," saka I.Līdaka.
Viņš klāsta, ka šogad ir daudz čūsku. Arī pērn bijis tāpat. Karstais laiks nāk par labu. Zalkšiem, piemēram, tad ir labi dēt olas, ja vien ir pareizi izvēlēta vieta, kur to darīt. Noderīga ir komposta kaudze vai mēslu čupa, kur dējums neiekalst. Augsta gaisa temperatūra nozīmē čūskulēnu laicīgu un normālu inkubāciju. "Pašlaik biežāk redz zalkšus, jo tie meklē ūdeni. Ja ūdenstilpe, pie kuras zalktis dzīvo, ir izsusējusi, tas meklēs citu vietu, kur ūdens, kur ēna. Tas var būt mājas pagrabā. Ir bijuši gadījumi, ka zalktis pa vīnstīgām lien balkonā. Bija gadījums, kad zalkti atrada bērnudārza gaitenī. Tā ir vēlme atrast piemērotu vietu. Parasti cilvēki to uztver ar lielu piesardzību. Ja nepatīk zalktis pie mājas, tad vajag viņu iecelt kannā, aiznest uz kādu ezera krastu un palaist. Tas būtu normāls risinājums," saka I.Līdaka.
Rudenī stārķi pazūd pēkšņi
Ir daudzu sugu putni, kas sen jau pakāpeniski virzās uz dienvidiem. "Es smejos, ka ķiršu laikā tie varbūt nemaz nav mūsu strazdi, kas ķiršus ēd. Ļoti iespējams, ka tie jau ir igauņu strazdi, bet mūsējie tikmēr jau ar leišiem ir sadraudzējušies. Es paredzu, ka pirmās bezdelīgas jau ir projām. Palicis ir otrais perējums. Agrie migranti ir aizlidojuši. Arī bridējputni pamazām virzās prom," stāsta I.Līdaka. Viņš klāsta, ka ir putni, kas aizlido pompozi, ar troksni. Piemēram, zosis un dzērves. Bet stārķi pazūd pēkšņi un, šķiet, pat nemanāmi. Bija un pēkšņi vairs nav. Un neviens pat īsti nav pamanījis, pa kuru laiku tas ir noticis.
M.Lielkalns saka, ka čunčiņš jau dzied, tas nozīmē, ka drīz būs rudens. Tas esot zaļš putns sprīža lielumā - līdz desmit centimetriem ar visu asti. "Tam ir ļoti izteiksmīga un sarežģīta dziesma - tuņ, tiņ, tun, tiņ, tun, tiņ. Viņš visu laiku to vien atkārto. Tas notiek otrā riesta laikā. Izklausās kā rudens dziesmu konkurss," stāsta viņš.
"Mājas strazdu, kas sagatavojas promlidošanai un apmetas kaut kur, koncerts krietni pārspēj pavasari. Pavasarī parasti katrs putns dzied pie sava būra, bet tagad - pavisam cita lieta. Nesen novēroju kādā Rīgas parkā sasēdušos apmēram 400 līdz 500 mājas strazdus, kas gandrīz visi dziedāja. Rudenim arī ir savs skaistums," prāto I.Līdaka. "Rīgā Zooloģiskajā dārzā zied baltās akācijas. Otro riezi šogad!" stāsta M.Lielkalns.
Trakumsērga dabai nekaitē
Trakumsērga ir bīstama cilvēkiem, bet ne dabai un savvaļas zvēriem. "Ir dažādi viedokļi kaut vai par trakumsērgas apkarošanu ar medikamentiem, vakcīnu, ko mednieki izliek pie lapsu alām. Daudzi dabas pētnieki uzskata, ka to nemaz nevajadzētu darīt. Jebkura šāda veida slimība izplatās tur, kur ir liels dzīvnieku blīvums. Tas ir fakts, ka šobrīd mežos lapsu ir nesalīdzināmi vairāk, nekā bija pirms desmit vai 20 gadiem. Tā ir labvēlīga augsne trakumsērgas izplatībai. Normālos apstākļos lapsa lapsu nesatiek, bet tagad, kad ir lielāks šo dzīvnieku blīvums, slimība var izplatīties. Ar vakcīnas palīdzību lapsu blīvumu mākslīgi palielina. Iznāk, ka izdzīvo tas, kam bija jāiet bojā iedzimta vārguma dēļ. Taču mums, cilvēkiem, trakumsērga ir bīstama, jo mūsu ir par daudz. Mēs dzīvojam pārāk blīvi. Tāpēc slimojam ar dažādām infekcijas slimībām," domā I.Līdaka.
Tāpat ir ar ērcēm. Agrāk tām nepievērsām uzmanību, no tām nebaidījāmies. Ērču encefalīts pie mums parādījās līdz ar jenotsuni - piecdesmito gadu beigās. "Līdz tam šeit nebija ērču encefalīta un Laima slimības. Ērces piesūkšanās bija tikpat nepatīkama kā oda kodiens, bet tas nebija saistīts ar nopietnu apdraudējumu dzīvībai. Tagad mums liekas, ka ērču ir daudz, jo esam spiesti baidīties no katras," uzsver I.Līdaka.

Citu datumu laikraksti

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...

  • ES nepieļaus tabakas epidēmijas uzvaru

    ES ir nopietni ķērusies pie sabiedrības pašiznīcināšanās novēršanas jeb, citiem vārdiem, pie tabakas ietekmes uz sabiedrības veselību...

  • Gan pacienti modīsies!

    Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto...

  • Bez aprūpes nepaliksim

    Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka,...

  • Saullēkta krāsās

    Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un pelēcīga, citur tumši zaļa vai jau dzeltēt sākusi.3. Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Apes pilsētai - 75. 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu jubilejas pasākumi.Apes pilsētai - 75 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu...

  • Armijas formas tērpā prot saglabāt sievišķību

    Alūksniete Dzintra Andrejeva sevi raksturo kā cilvēku, kam vienmēr vajagot darboties un kam piemīt neizsīkstoša enerģija. Viņai vienmēr gribas...