Savas dziesmas velta sajūtām

Tautā mīlētās aktrises Antras Liedskalniņas dēls Harijs Ozols sevi neuzskata par dzejnieku un komponistu. Viņš savas dziesmas velta sajūtām, uzskatot, ka tās ir ārkārtīgi vajadzīgas mūsdienu ritmiskajā steigā.

Tautā mīlētās aktrises Antras Liedskalniņas dēls Harijs Ozols sevi neuzskata par dzejnieku un komponistu. Viņš savas dziesmas velta sajūtām, uzskatot, ka tās ir ārkārtīgi vajadzīgas mūsdienu ritmiskajā steigā.
Domas, kas viņu pavada, rakstot dziesmas, ir ļoti dažādas, bet, ja kaut mirkli, klausoties Harija kompozīcijas, cilvēku pārņem romantiskas noskaņas, tad ziniet, ka viņam izdevies sasniegt iecerēto.
- Vai jūs spētu uzcelt koraļļu pili mīlestībai, kā to savulaik izdarīja jūsu radinieks Edvards Liedskalniņš?
- Es to jau ceļu, tikai no cita materiāla. Tās ir manas dziesmas. Katrs ceļ to, ko spēj pacelt, un virza tik tālu, cik spēj aizvirzīt. Pareizāk būtu teikt, ka es mēģinu celt. Par to, kā tas izdodas, ne man spriest. Lai spriež tie, kas šīs dziesmas klausās.
- Tas nozīmē, ka mīlestības dēļ vien ir vērts dzīvot?
- Manuprāt, mīlestība ir vienīgā vērtība, kuras dēļ ir vērts dzīvot un kuras dēļ vispār notiek attīstība. Esmu pārliecināts, ka bez šīs vērtības pasaulē nebūtu prieka un laimes. Mīlestība - šīs skaistās jūtas - ir vienīgais, ko spējam pretstatīt tām dzīves negācijām, kuras mūs pārsteidz ik uz soļa. Varbūt to pat var saukt par cīņu. Man reiz jautāja: "Harij, vai tu domā, ka mīlestības dēļ ir vērts mirt?" Man ir tikai viena atbilde: mīlestības dēļ ir vērts arī mirt!
Mīlestību nav iespējams nonivelēt, lai kā mēs to varbūt arī gribētu. Nav iespējams pazaudēt šo mūžīgo vērtību, kas pastāv cauri gadu simtiem un tūkstošiem. Mīlestības radītās sajūtas nav izdomājis cilvēks. Tās ir Dieva liktas. Tas, ka pats vārds "mīlestība" ir novazāts, neattiecas uz sajūtām. Tomēr, jo vairāk šo vārdu lietosim, jo tas nesīs arvien lielāku pozitīvās enerģijas lādiņu.
- Kam veltāt savas kompozīcijas?
- Kad pirms vairākiem gadiem sāku rakstīt dzeju un mūziku, pirmo dziesmu veltīju mātei. Manī radās nepieciešamība pateikt paldies mammai par to mīlestību, ar kādu viņa visu mūžu staigāja pa pasauli. Dziesmas veltu sievietēm. Ja man vajadzētu izturēt to, ko dzīvē iztur sievietes, es būtu beigts.
- Klausoties jūsu kompozīcijas, šķiet, ka tās ir pārpilnas skumju?
- Dziesmas nav skumjas, tās ir smeldzīgas. Vienmēr saku, ka konkrēti nerakstu par mīlestību. Es rakstu par iekšējām sajūtām, kas ir pārpilnas šīs smeldzes. Nevaru atbildēt, kas to rada. Tā vienkārši notiek. Kompozīcijās izpaužas tās sajūtas, kas pārņem arī tajos brīžos, kad, saskatoties ar otru cilvēku, saprotam, ka bez viņa dzīve nav iedomājama. Tad visas rūpes un raizes atkāpjas, pamostas radošais gars, kas mūs padara spējīgus mīlēt.
- Mūzika ir jūsu otrā valoda?
- Jā. Šo teoriju esmu radījis sev tāpēc, lai mūzikas valodā uzrunātu cilvēkus. Patīkami, ja viņi saprot manu otro valodu. Ceru, ka mums abpusēji ir izdevies rast šo sapratni, jo cilvēki labprāt nāk uz koncertiem, saka, ka izprot manas dziesmas. Tas ir lielākais atalgojums, kāds vien var būt, ja tu jūti, ka tas, ko dari, kādam ir vajadzīgs. Nedomāju, ka cilvēki ir zaudējuši romantismu, bet, manuprāt, tas šodien ir nolikts kādā daudz zemākā prioritāšu plauktiņā. Un tas ir skumji.
- Mūzikas, teksta autors un skatuves mākslinieks. Kā ir vairāk?
- Neesmu ne komponists, ne dzejnieks. Savulaik izmācījos par profesionālu aktieri, lai gan nestrādāju šajā profesijā, tomēr turpinu darboties uz skatuves. Man ir jautājuši, kā es pierakstu dziesmas, kā notiek šis process? Vienkārši notiek, jo kaut kāds augstāks spēks man tās diktē. Citu izskaidrojumu tam nerodu, jo līdz 2000.gadam es vispār ar to nenodarbojos. Protams, spēlēju ģitāru, dziedāju, bet nedarīju to nopietni. Uzskatu, ka esmu starpnieks, kas izpilda to, ko man saka, tāpēc neuzskatu, ka pats būtu kaut ko paveicis. Kompozīcijas nav manis radītas, es tikai tās pierakstu sev saprotamā veidā, lai tad vērotu, vai arī citiem tās ir saprotamas.
- Kas top pirmais - vārds vai melodija?
- Pārsvarā ir tā, ka melodiju nodiktē dzejolis. Ir bijis, ka pirmā izvijas melodija, bet vārdus veido manas iekšējās izjūtas. Nezinu, kā tas ir citiem cilvēkiem, bet es noskaņojos uz rakstīšanu, apsēžos un, sākot domāt par konkrētu dzīves tēmu, lēnām nonāku pie rezultāta. Ir brīži, kad negaidot, piemēram, braucot automašīnā, kaut kas ienāk prātā un tad es to pamazām attīstu. Neesmu profesionālis, tāpēc nevaru dziesmu uzrakstīt uzreiz. Man vajag visu pārlasīt, arī pārlabot. Tikai tad es to nododu vērtējumam savam kolēģim Didzim Rijniekam, kurš norāda, kas izdevies labi, kur vēl jāpiestrādā.
- Kā izturaties pret kritiku?
- Par to nekad neapvainojos, man vajag, lai otrs cilvēks pasaka, kas ir labi, kas - slikti, ko vajadzētu citādāk, jo apzinos, ka neesmu Mocarts vai kāds cits ģēnijs. Man ir svarīga objektīva kritika.
- Kā izveidojās grupa "Romeo"? Tā bija nejaušība?
- Dzīvē nekas nerodas stihiski un nejauši. Visam ir likumsakarības. Viss sākās ar interneta portālu "draugi", kur uzzināju, ka Santa Zapacka dzied, savukārt viņa -, ka es dziedu. Sākām sarunāties par mūziku, par radošajām iecerēm un tamlīdzīgi. Santa pastāstīja, ka ieraksta jaunu albumu, kas iznāca 1.decembrī. Viņa bilda, ka diskam pietrūkstot dziesmu, bildu, ka varbūt varu viņai piedāvāt kādu no savām dziesmām. Tā lēnām sākām strādāt kopā. Latvijā ir ļoti maz tā dēvēto dramatisko dziedātāju. To sakot, es domāju gaišā nozīmē dramatisku. Izrādījās, ka mums ar Santu ir vienādas iekšējās noskaņas. Arī viņai patīk balāžu un romanču tipa dziesmas, tāpēc abiem ir viegli strādāt. Arī balss tembri lieliski saplūst kopā. Man ir ārkārtīgi interesanti sadarboties, jo Santa ir profesionāla mūziķe un kordiriģente. Ir nācies "slīcināt arī pirmos kucēnus". To varu teikt par grupas "Romeo" debijas albumu "Tu nāc, lai ietu". Tas tapa ļoti ātri, tāpēc ar rezultātu neesmu sevišķi apmierināts. Tomēr tas netraucē man turpināt rakstīt par cilvēku savstarpējām attiecībām, jo viss dzīvē balstās uz šo attiecību radītajām sajūtām.
- Ko aktiera profesija dod izpildījumam?
- Ļoti daudz, piemēram, Krievijā visi brīnās par Allas Pugačovas kā dziedātājas talantu, bet viņa ir aktrise, ar to viss ir pateikts. Vladimirs Visockis - nekāda vokāla, bet visi klausās viņa dziesmas arī šodien. Aktieris prot pasniegt dziesmu, bet daudzu dziedātāju problēma ir tā, ka viņus it kā nesadzird, jo viņi ļoti daudz domā par vokālo pusi, novārtā paliek emocionalitāte.
- Kādas ir attiecības Harijs un teātris?
- Nekādas. Pilnībā esmu aizgājis no teātra un pagaidām nedomāju tur atgriezties. Esmu sajutis radošo brīvību un negribu, ka mani radoši ierobežo, jo beidzot varu izpaust savas emocijas tā, kā gribu. Teātrī režisors aktieri vienmēr pakļauj savām iegribām. Man to nevajag.
- Jūsu attieksme pret šodienas mūzikas tirgu?
- Uzskatu, ka Latvijas mūzikas tirgus ir sagrauts, jo diskus neviens gandrīz vairs nepērk. To var saprast, jo cilvēkiem tam nepietiek naudas, tāpēc dziesmas ieraksta no interneta, iegādājas nelegālos diskus. Vienīgais, kas vēl paliek, ir koncerti. Arī sponsorus sameklēt kļūst arvien grūtāk. Biju iecerējis uz mammas 75 gadu jubileju izdot disku, bet tam nebija naudas. Tāpēc ar Santu izdomājām, ka apmēram pēc gada izdosim dubulto dziesmu albumu, kurā būs dažādas romances. Man trīs jau ir tapušas.
- Vai viegli būt populāram?
- Es neesmu populāra, bet zināma persona. Arī zināmam būt nav viegli, jo visu laiku cilvēki uz tevi skatās un vērtē. Es nevaru atļauties ļoti daudz no tā, ko var atļauties tas, kuru vaigā nepazīst. Kas šodien ir slava, populāra persona? Kāda tam vispār nozīme? Par to es nedomāju.
- Vai jūs būtu gatavs uzrakstīt savu grāmatu par mammu. Tik daudzi savu redzējumu jau pauduši?
- Nevaru izvērtēt, vai par mammu uzrakstītās grāmatas ir labas vai sliktas, vai rakstīt ir pareizi vai nepareizi. Notikumus nevar padarīt par nenotikušiem. Katrs no mums iet pa savu dzīves ceļu un no piedzimšanas uz nākotni. Katram no mums šis ceļš ir atšķirīgs, un gandrīz katrs cenšas to noiet pēc iespējas labāk. Ja es būtu rakstnieks un man būtu vēlēšanās, es uzrakstītu grāmatu par mammu, bet tādas vēlēšanās nav. Ir jābūt arī talantam un lielai atbildībai, lai rakstītu grāmatu par kādu cilvēku. Ja arī es uzrakstītu šo grāmatu, tad katrā tās lappusē būtu tikai viens teikums: ""Es tevi ļoti mīlu!"
***
Vizītkarte
- Vārds, uzvārds: Harijs Ozols.
- Dzimis: 1964.gada 11.novembrī Rīgā.
- Mācījies: par darbgaldu inženieri, tad iestājies Tautas kinoaktieru studijā, studējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē.
- Darbs: strādājis par autoceltņa vadītāju, bijis aktieris, tagad ir brīvmākslinieks.
- Par galveno dzīvē uzskata: cilvēka prasmi dzīvē atrast savu dvēseles stīgu.
***
Par Hariju
- Harija Ozola māsīca Iveta Krūmiņa:
- Priecājos, ka Harijs beidzot ir atradis savu vietu mūzikā. Manuprāt, viņš nepārtraukti ir aktieris, jo īsti atvērtu, tādu, kas uzticas otram cilvēkam, es Hariju neesmu redzējusi. Viņam ir sava loma, ko viņš dzīvē nemitīgi spēlē.
Varbūt, ka neesmu pratusi viņam piekļūt, varbūt vīrieši vispār ir sevī noslēgtāki.
Harija Zodiaka zīme ir Skorpions. Šajā zīmē dzimušajiem cilvēkiem ir divi raksturi, tāpēc viņus grūti izprast. Ļauns Harijs nav bijis nekad, bet iespēju robežās - vienmēr izpalīdzīgs.

Citu datumu laikraksti

  • Kopā ar prieku

    Es šorīt jūtos kā balta lapa bez steigas un maldiem, jo esmu kopā ar prieku. Ja man kāds pajautātu, kāpēc es priecājos, nevarētu atbildēt. Vienkārši...

  • Cilvēki mirst, lai dzīvotu

    Laikā, kad visi runā par Ziemassvētku brīnumu, par dāvanu iegādi un gaidāmo svētku svinību norisi, ir cilvēki, kam šajos svētkos citādāk garšos...

  • Lēģerniekos katrs dzīvo, kā māk

    Ej, kur iedams, brauc, kur braukdams, Latvijā it visur līdzās skaistām un lepnām mājām varēs atrast pamestas un pussabrukušas būdiņas, līdzās...

  • Augstskolā aizstāv bakalaura darbus

    Ceturtdien Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes studiju centrā 12 studentiem, kas iegūs kvalifikāciju “sākumskolas skolotājs...

  • Izdos grāmatu par dzīvi pierobežā

    Veclaicenes pagasta pašvaldība kopīgi ar igauņiem īsteno pierobežu sadarbības projektu “Igaunijas dienvidaustrumi un Latvijas ziemeļaustrumi - divi...

  • Tiekas kluba biedri

    Lauvu kluba “Alūksne” biedriem pagājušajā nedēļā bija kārtējā tikšanās, kurā pārrunāja tuvākās aktivitātes.Lauvu kluba "Alūksne" biedriem pagājušajā...