Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Savieno darbu ar brīvo laiku un interesēm

Lai gan koru un ansambļu vadītājas Sandras Oto dzimtas saknes ir meklējamas Balvu rajona Žīguru pagastā, viņas tagadējās mājas ir Ape. Šeit Sandra dzīvo un aktīvi darbojas jau sešpadsmito gadu.

Lai gan koru un ansambļu vadītājas Sandras Oto dzimtas saknes ir meklējamas Balvu rajona Žīguru pagastā, viņas tagadējās mājas ir Ape. Šeit Sandra dzīvo un aktīvi darbojas jau sešpadsmito gadu.
Sandra ir dzimusi Balvos. Skolas gaitas viņa uzsāka Salacgrīvā, bet turpināja Žīguros. Žīguros Sandra mācījās arī mūzikas skolā.
"Es nebiju īpaši centīga skolniece - bija mācību priekšmeti, kas padevās, bet bija arī tādas zinības, kas nepadevās. Strādājot mūzikas skolā, es redzu, kā atkārtojas vēsture. Bērni spēlē to, ko grib, nevis to, ko vajag un skolotājs liek," secina Sandra.
Izvēlas profesiju
Kad Sandra mācījās Žīguros, skolā nebija dziedāšanas skolotāja. Tā viņa nolēma dzīvi saistīt ar mūziku. Viņu atbalstīja arī mūzikas skolas skolotāja, tādēļ pēc Žīguru astoņgadīgās skolas absolvēšanas, Sandra devās studēt uz Rēzekni. Tur viņa ieguva kordiriģentes un mūzikas skolotājas specialitāti. Diemžēl pēc sadales Sandru nelaida atpakaļ uz Žīguriem, bet pēc nosūtījuma viņa nokļuva Apē.
Šobrīd Sandra strādā par skolotāju skolā, par pasniedzēju mūzikas skolā, kā arī kultūras namā, vadot daudzos korus un ansambļus. Sandras vadībā dzied jauktais koris "Ape", vecākās paaudzes sieviešu ansamblis "Dziesmas mūžs", Apes kultūras nama vokālais sieviešu ansamblis, meiteņu ansamblis "Atspulgs". Jau otro gadu Sandra darbojas ar Trapenes sieviešu ansambli. Strādājot Sandra paguva 1999.gadā iegūt bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akdēmijā, iegūstot mūzikas pedagoga specialitāti.
"Man grūti pateikt, kurā mirklī tas ir darbs, kurā atpūta. Tas ir gan mans darbs, gan brīvais laiks, gan arī patikšana," saka Sandra.
Koru un ansambļu vadītāja vērtē, ka nav grūti strādāt ar tik daudziem cilvēkiem. "Cilvēkiem gribas dziedāt. Ja ir vēlēšanās, jādod iespēja to realizēt," atzīst S. Oto. Jautāta, kur viņa ņem tik daudz enerģijas, Sandra rausta plecus. Viņa saka, ka enerģija esot viņai iekšā.
Strādā komandā
Sandras koru un ansambļu dalībnieki ir dažādi. Viņa atzīst, ka katram ir vajadzīga citāda pieeja. Ar visiem nevar vienādi strādāt, bet prasības visiem ir vienādas, atlaižu nav nevienam.
"Esmu darbojusies gan ar pavisam maziem bērneļiem, gan ar kundzītēm gados. Visi ir centīgi un paklausīgi, bet ar katru ir jāatrod kopīga valoda. Ar pieaugušajiem nevar strādāt kā ar bērniem, tāpat arī otrādi," zina Sandra.
Sandra ir arī diriģente saviem koriem. Kori piedalās dziesmu svētkos, kā arī vietējā mēroga svētkos. "Šobrīd domājam, ka Apes korim vajadzētu aizbraukt padziedāt kaut kur tālāk par Igauniju. Varbūt izdosies!" cer Sandra.
Viņa ļauj visam iet savu gaitu. Šogad ir bijuši daudzi nopietni pasākumi. Visi kolektīvi piedalīsies arī Apes pilsētas svētkos. Skanēs dziesmas no vecā repertuāra, gan arī nedzirdētas dziesmas.
"Izvēlamies to, ko paši gribam dziedāt. Protams, kādreiz ir jādzied arī tas, kas paredzēts, bet šad tad var padziedāt kaut ko skanīgu un melodisku," saka vadītāja.
Pilsētas svētku dziesmu tūrē piedalīsies arī mūzikas skolas bērni. Sandra Oto cer, ka viesiem būs interesanti klausīties.
Sandra ir komandas cilvēks. "Es nedaru viena pati, man ir vajadzīgi domubiedri. Protams, man ir daudz dažādu ideju, bet man gribas tās apspriest. Ar mani kopā ir kolēģi, kora dziedātāji un cilvēki, kam ir daudz jauku ideju - gan nopietnu, gan nenopietnu," spriež Sandra.
Sandras pienākumos ietilpst arī pavadījuma spēlēšana deju kolektīviem. Var tikai apbrīnot, kā Sandra spēj atcerēties tik lielu repertuāru - gan koru dziesmas, gan ansambļu, vēl arī deju pavadījumus. "Jāatceras ir daudz. To, ko vajag atcerēties, es atceros, ko ne - aizmirstu. Šo to zinu no galvas, bet šad tad ir jāieskatās arī notīs," atzīstas māksliniece.
Pati Sandra nekad neko neesot komponējusi, bet pārveidot gan viņa prot labi.
Apmaldās Apē
Sandras brīvo laiku aizņem ģimene, bērni, radi un draugi. Viņa ir precējusies jau trīspadsmit gadus. Ģimenē aug divi bērni - divpadsmit gadus vecs dēls Mārtiņš un pusotru gadu jaunāka meita Kristiāna. Pagājušā gada rudenī Sandras Oto ģimene Apē nopirka personīgo māju, tādēļ šobrīd daudz laika Sandra velta mājokļa labiekārtošanai.
"Uzreiz visu sasteigt nevar, šis tas vēl jādara gan ārpusē, gan mājas iekšienē. Gribas parakņāties dārziņā," saka Sandra. Kāds brītiņš jāvelta bērniem. Sandras bērni arī dzied, bet pagaidām ir vēl kautrīgi.
"Es arī kādreiz biju kautrīga, bet pienāca zināms vecums un viss bija kārtībā," atzīst mamma. Abas Sandras atvases mācās mūzikas skolā. Lai arī šad tad gadās pa kādam ķīviņam, brālis vienmēr cenšas aizstāvēt jaunāko māsu.
Sevi Sandra nespēj raksturot, bet viņa piekrīt horoskopam, ka ir mākslinieciska un emocionāla. "Vistrāpīgākie vārdi par mani ir - vispirms dara, pēc tam domā," smej Sandra. Lai gan Sandra nav sportiska, viņa šobrīd domā, ka vajadzētu sākt pievērsties sportam. Māksliniece prot vadīt arī automašīnu.
"Es nessmu kaislīga braucēja, bet ja vajag un ir ar ko braukt, braucu arī. Pagaidām garākie ceļa gabali, ko esmu pati veikusi, ir Trapene un Žīguri. Bet gan jau pienāks laiks, kad nebūs izejas, būs jābrauc arī tālākā ceļā," spriež Sandra.
Laiku pa laikam Sandra kopā ar koriem un dejotājiem dodas uz ārzemēm. Tie nav atpūtas braucieni, kuru laikā var gozēties saulītē, tie parasti ir saistīti ar kādu festivālu vai dziesmu konkursu. Tā viņa ir apceļojusi Vāciju, Beļģiju, Angliju, Īriju un Čehiju. Reizēm mammai līdzi dodas arī bērni. Sandra atzīst, ka viņai šad tad pietrūkst laika un visu nevar paspēt.
Jautāta, kā žīguriete jūtas Apē, Sandra atbild, ka nu jau esot pieradusi. Nevarējusi pierast pie Alūksnes, bet šobrīd, kā Sandra pati saka, viņa ir apmaldījusies Apē. Lai arī neko nevar paredzēt, tuvākajā laikā neplāno no tās doties prom.
"Nekur jau nevar aizskriet. Visu mūžu esmu grozījusies pa maziem ciematiņiem. Varbūt tiem, kam gribas dažādību, lielā pilsētā ir vairāk iespēju, bet tie, kas grib, tie arī šeit atrod visu sev nepieciešamo," secina S. Oto.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē. Fredi es labi pazīstu, tas bija cits, - Maigonis sasprindzināja atmiņu.9. - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē....

  • Dziedātāji izbauda karstu prieku un sirsnību

    Trešo gadu Alūksnes koris "Atzele" pieteicās starptautiskam koru konkursam Katalonijas pilsētā Cantonigros. Un beidzot saņēma uzaicinājumu tajā...

  • Saldais ēdiens - viegls un atsvaidzinošs

    Piedāvājam augļu un ogu laikam piemērotu saldo ēdienu. Tam garšu un izskatu papildinās pavisam neliels daudzums meža ogu. Atliek tikai apbruņoties ar...

  • Tauriņam pa pēdām

    Esot vietējais un vēl viens strādnieks. Teica, ka viņiem ir slaukšanas aparāti un piena dzesēšanas iekārtas.Esot vietējais un vēl viens strādnieks....

  • Iekārto pirmo golfa laukumu

    Jaunalūksnes pagasta "Salņi" saimnieka Viktora Litaunieka veidotā Vinnija Pūka dabas taka dāvā arvien jaunas iespējas aktīvi atpūsties, uzzināt un...

  • Pilsētas svētkus vērtē pretrunīgi

    Alūksne: vienmēr ir bijusi saistīta ar armiju. Pirmo reizi Alūksnes pilsētas svētki bija neierasti - programmā bija Nacionālo bruņoto spēku...