Savu zemi godā tur, kā latvietim pienākas

Alūksnietis, septiņdesmit sešus gadus vecais Bruno Zvejnieks jau piecpadsmit gadus ir pelnītā atpūtā, taču joprojām aktīvi darbojas un veic vairākus sabiedriskos pienākumus - ir mājas vecākais, Alūksnes rajona Tēvzemes Daugavas vanagu priekšsēdis.

Alūksnietis, septiņdesmit sešus gadus vecais Bruno Zvejnieks jau piecpadsmit gadus ir pelnītā atpūtā, taču joprojām aktīvi darbojas un veic vairākus sabiedriskos pienākumus - ir mājas vecākais, Alūksnes rajona Tēvzemes Daugavas vanagu priekšsēdis.
Citi viņu slavē, ka ir jauks cilvēks un labs kaimiņš. Viņš apgalvo, ka nemaz nejūtas tā, it kā būtu sasniedzis pensijas vecumu. Vasarā galvenā nodarbošanās ir zemes darbi atgūtajā īpašumā, arī cīņa ar nezālēm un malkas sagatavošana ziemai.
Daudz enerģijas prasa darbošanās mājas vecākā amatā, kura pienākumus viņš godprātīgi veic 12 gadus. "Šogad mūsu māja Pilsētas bulvārī 20 atzīta par sakoptāko. Ne jau godalgu dēļ mēs cenšamies. Labi, ka ir paveicies ar mājas iedzīvotājiem, kam rūp, lai tās apkārtne būtu sakopta, zāle nopļauta un ziedētu puķes," laikrakstam stāsta Bruno Zvejnieks.
Strādā šahtā
Alsviķu pagastā jaunsaimnieka ģimenē aizsākās viņa dzīves gaitas, taču okupācijas laikā 1945.gadā tās aizveda uz Sibīriju. "Saņēmu uzaicinājumu doties krievu armijā, taču ar kaimiņu puikām izlēmām, ka armijā neiesim, bet stāsimies partizānos, kur bijām kādu gadu," atceras B.Zvejnieks. Šāda pārgalvība viņam izmaksāja ļoti dārgi - arests un desmit gadu ilgs izsūtījums uz Sibīriju. Darbs Intas akmeņogļu šahtā bija smags. Kad atbrīvots, uz Latviju uzreiz nav varējis doties, dokumenti nav izsniegti. Tad kādu laiku šahtā strādājis par brucinātāju.
"Kad atgriezos Latvijā, draugi pēc gadiem rakstīja, ka mana brigāde aizgājusi bojā. Tikai latvietim, kas stājās manā vietā, todien bijusi brīvdiena, viņš vienīgais palicis dzīvs no sešu vīru brigādes," apgalvo B.Zvejnieks. Daudzi viņam vēlāk jautājuši, vai ir bijis vērts cīnīties pretošanās kustībā. "Es vēl šodien varu atbildēt, ka bija vērts to darīt. Manus skolasbiedrus, kas neaizgāja pa mūsu līniju, iesauca armijā. Viņi ar šautenēm rokās gāja arestēt cilvēkus. Latvietim nebija cienīgi tā darīt, lai arī es desmit gadus cietu, latviešu tautai neesmu nodarījis neko sliktu," atzīst B.Zvejnieks.
Darbu izdara kārtīgi
Ilgajos darba gados B.Zvejnieks strādājis par šoferi. Šo profesiju viņš ieguvis 1956.gadā, kad atgriezies no Krievijas Alūksnē. Tad viņam bija 30 gadi un aiz muguras - izpostīta jaunība. Sirmajam vīram tā arī palikusi tikai sešu klašu izglītība un gūtā apmācība četru mēnešu ilgos šoferu kursos. "Jo ilgāk strādā vienā darbā, jo vieglāk, krājas pieredze. Svarīgi ir darbu padarīt kārtīgi, tāpēc biju prasīgs pret citiem. Krievu laikos vienu otru reizi nācās strīdēties ar strādniekiem, jo viņi negribēja saprast, ka ir jāstrādā," uzsver B.Zvejnieks.
Palicis nepiepildīts bērnības sapnis - kļūt par arhitektu. Tā viņam vēl tagad esot žēl. "Mācīties vairs neiznāca, darbs bija, iztikai nopelnīt varēju. Priecājos, ka esmu palicis dzīvs un atgriezos no Sibīrijas, kur guvu rūdījumu," apgalvo B.Zvejnieks. Alūksnē viņš nodibinājis ģimeni. Ar sievu Metu 1958.gada Līgovakarā svinējuši kāzas. Izaudzinājuši divus dēlus - Agri un Valdi, ir divi mazbērni.
Godā kritušo piemiņu
Viņš ir pārliecināts, ka aktīvā darbošanās attālina izjūtas, kas raksturīgas vecumdienām. Jau piecus gadus B.Zvejnieks vada Alūksnes rajona Tēvzemes Daugavas vanagu organizāciju, kas sadarbojas ar Annas, Veclaicenes un Jaunlaicenes pamatskolas 80 vanadzēniem. Viņš ar lepnumu stāsta, ka 1999.gadā Apē atklājuši memoriālu brīvības cīnītājiem, kuru atdusas vietas nav zināmas.
"Tur mums ir pieminēti pieci cīnītāji, lai gan tādu ir tūkstošiem. Taču, lai piemiņas vietu atklātu, ir vajadzīgi sponsori," apstiprina viņš. Šomēnes piemiņas akmens ar Partizānu biedrības atbalstu uzliks bijušajai Bejas iedzīvotājai Veltai Kromulei. Viņu Alūksnē 1951. gada 8.novembrī pašas radinieka nodevības dēļ nobendējuši čekisti.
Iemācās jau skolā
Vairākus gadus Bruņo bijis ārrindas zemessargs, apbalvots ar Zemessardzes bataljona brigādes goda zīmi. "Tas bija mans goda pienākums - iestāties zemessardzē, jo Dzimteni ir jāprot aizstāvēt jebkurā brīdī. Tās vārds man ir svēts," apgalvo B.Zvejnieks. Viņš neizprot, kāpēc jaunatnei šodien ir svešas patriotisma jūtas.
"Man tās ieaudzināja, jau mācoties Strautiņu pamatskolā. Mums mācīja, ka zemei ir jābūt skaistai un tīrai," apgalvo B.Zvejnieks. Arī ejot ganu gaitās, viņš pratis saskatīt dabas skaistumu, kā arī iemīlēt dzimto zemi.
"Tomēr arī Sibīrijas zemei ir savs skaistums, tur ieguvu sirsnīgus draugus. Ja neesi savā zemē, tad māc ilgas pēc tās un tuviniekiem," salīdzina B.Zvejnieks.
Nekad nevēl ļaunu
Brīvajā laikā B.Zvejnieks, kad atgriezies Latvijā, gājis medībās. Tomēr izsūtījuma dēļ drīz vien medību atļauja anulēta, tāpēc no vaļasprieka nācies atteikties. "Kad kļuvu vecāks, nodomāju, ka labi vien ir. Man būtu žēl nošaut dzīvniekus," apstiprina alūksnietis. Medību vietā atradis citu aizraušanos - makšķerēšanu.
Pret cilvēkiem B.Zvejnieks vienmēr bijis godīgs, nekad nav vēlējis nevienam ļaunu. "Man visi ir labi. Tas palīdz veidot jaukas savstarpējās attiecības. Citi man ir aizrādījuši, ka, satiekot krievu tautības cilvēkus, runāju krieviski. Es izrādu cieņu šiem cilvēkiem un vienlaikus arī pārliecinos, vai neesmu aizmirsis krievu valodu," apstiprina alūksnietis.
Viņš uzskata, ka vienmēr var izkļūt no grūtām situācijām, viņam palīdz optimistisms un stingrais raksturs. Daudzi sūdzas par dzīvi. Veciem cilvēkiem, kam ir maza pensija, klājas grūtāk. Citi nedrīkst sūdzēties. Ja strādā, tad var dzīvot," spriež B.Zvejnieks.

Citu datumu laikraksti

  • Atbalsta Bībeles muzeja bukleta izdošanu

    Alūksnes pilsētas dome parakstījusi līgumu ar Vācijas vēstniecību par Bībeles muzeja bukleta atjaunošanu. Paredzams, ka to iespiedīs līdz Bānīša...

  • Tiksies ar veselības ministru

    Rīt Smiltenē Ziemeļaustrumu slimokases dibinātāji tiksies ar veselības ministru Rinaldu Muciņu, lai runātu par slimokases pārveidi par SIA.Rīt...

  • Labiekārto Ezeriņu kapličas apkārtni

    Šonedēļ pie Ezeriņu kapsētas kapličas paredzēts vest melnzemi un sēt zālāju. Tas būs pēdējais darbs, ko šovasar veiks kapličas teritorijas...

  • Daiļā dzimuma uzvaras gājiens

    Par sieviešu tiesībām sabiedrībā ir runāts daudz. Šādai diskusijai ir vieta arī Latvijā. Vērojot no politikas procesu skatpunkta, viss liekas...

  • Izsniedz licenci

    Alūksnes rajona padomes jūlija sēdē nolēma uz vienu gadu izsniegt licenci Romanam Savinam pasažieru komercpārvadājumu veikšanai.Alūksnes rajona...

  • Iedzīvotājus aicina gatavoties forumam

    Projekts “Iedzīvotāju līdzdalības un vietējās filantropijas veicināšana Alūksnes rajonā” saņēmis daļēju programmas “Baltijas - Amerikas...