Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sekmē mazo lauku saimniecību attīstību

Alūksnes un Apes novada
41 mazo lauku saimniecību īpašnieks pieteicies vienreizējam atbalstam - 15 000 eiro, lai varētu veikt ieguldījumus saimniecības attīstībā. No tiem tikai 3 dažādu iemeslu dēļ nav guvuši atbalstu saviem projektiem.

Par trešdaļu palielinās
apgrozījumu
„Daļa lauksaimnieku jau ir uzsākusi īstenot projektus – iegādājas jaunu vai lietotu lauksaimniecības tehniku, zemi, lopus, ierīko ilggadīgos stādījumus un būvē ražošanas ēkas. Viņi sadarbojas ar konsultantiem, lai nodrošinātu efektīvu darījumu plānu īstenošanu. Konsultants ir piesaistīts kā palīgs, lai mazās saimniecības vērstu vairāk uz produkcijas ražošanu tirgum. Projektu īstenošanas laikā saimniecībām ir jāsasniedz vismaz 30 procentu pieaugums apgrozījumam,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Apakšprogrammas „Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” mērķis ir veicināt mazo saimniecību konkurētspēju, paaugstināt to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību. Tādējādi cer nodrošināt atbalstu saņēmušo mazo saimniecību pāreju uz vidējo saimniecību grupu. Pirmās kārtas pieejamais finansējums ir 20 851 400 eiro, no tā Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde projektu atbalstam var izlietot 2 314 360 eiro. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību noska Ministru kabineta noteikumi.

Mudina pieteikties nākamajai kārtai
Maijā ir paredzēts izsludināt vēl vienu pieteikšanās kārtu mazo lauku saimniecību atbalstam, bet līdz 2020.gadam Eiropas fondu periodā paredzētas trīs pieteikšanās kārtas. Kopumā atbalstam valstī varētu pieteikties vairāk nekā 2000 mazo saimniecību. Taču tas, vai mazie zemnieki atbalstu veiksmīgi izmantos, ir atkarīgs no viņu uzņēmības. „Uz atbalstu var pieteikties saimniecības, kurām kopējais apgrozījums ir vismaz 2000 eiro, bet nepārsniedz 15 000 eiro. Svarīgi arī, ka īpašumā esošā vai nomātā lauksaimniecības zeme nepārsniedz 50 hektārus. Kas vēlas attīstīt saimniecību, var interesēties par šo iespēju,” norāda V.Kaparšmite. Tiesa, projektu nevar rakstīt kurš katrs, jo tā izstrādātājam ir jānodrošina projekta uzraudzība. Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, kas to drīkst darīt. Atšķirībā no citiem projektiem nav vajadzīgs līdzfinansējums, toties ir pamatnosacījums, ka 3 līdz 5 gadu laikā jāsasniedz vismaz 30 procentu pieaugums apgrozījumam.
Atbalstu 15 000 eiro izmaksā divās daļās. Pirmo maksājumu 80 procentu apmērā var saņemt pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta apstiprināšanu. To izmaksā ne vairāk kā trīs daļās, pamatojoties uz priekšapmaksas rēķiniem vai darījumu apliecinošiem dokumentiem. Galīgo maksājumu 20 procentu apmērā saņem pēc pilnīgas projekta īstenošanas.

Finansējumu iegulda
saimniecības attīstībā
Virešu pagasta zemnieku saimniecības „Grantiņi 1” īpašnieks Jānis Grants ir starp tiem, kuri saņem atbalstu projektam. Viņš uzsver, ka tas dod iespēju atsperties mazajiem zemniekiem. „Turklāt ar projekta uzraudzību tiek nodrošināts, ka finansējums netiks izlietots nelietderīgi. Nav arī vajadzīgs līdzfinansējums, tātad nav jāņem kredīts bankā. Esmu jau iegādājies projektā paredzēto lauksaimniecības tehniku: rulonu presi, pļaujmašīnu un traktoru. Tā kā ir atļauts pirkt lietotu tehniku, pietika ar 15 000 eiro. Par visu ir jau samaksāts,” stāsta J.Grants.
Tehniku izmantos siena sagatavošanai trušiem. Garaušu audzēšanu „Grantiņos” sāka apmēram pirms četriem gadiem. Tagad to skaits sasniedzis 700, tiem vajag vismaz 28 tonnas siena. „Ja ir jāmaksā par pakalpojumu, lai sagatavotu siena rulonus, tad tas sadārdzina izmaksas. Tagad varēšu iztikt bez pakalpojumiem un peļņa būs pietiekami laba,” uzsver J.Grants. Viņš atzīst, ka attīt rulonu un to sadalīt trušiem ir vienkārši. Citu barības veidu nodrošināšanai tiek izmantota vietējo zemnieku sadarbība – pārdod sienu un iepērk graudus. Truši tiek audzēti pārdošanai. To tirdzniecība problēmas nerada, jo pieprasījums ir. Saimniecībā audzē gan tīršķirnes trušus vaislai, gan krustojumus – gaļai. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Karstais kartupelis - “Simone”

    Karstais kartupelis - “Simone”  15

    Šonedēļ Alūksnes novada domē gan tautsaimniecības, gan finanšu komitejas sēdēs skatīja SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” iesniegumu par biomasas...

  • Ir sava stāvvieta

    Ir sava stāvvieta

    Pagājušajā nedēļā pašvaldības aģentūra “Spodra” uzstādīja jaunu ceļa zīmi “Vieglo taksometru stāvvieta”, kas apzīmē astoņas taksometru stāvvietas...

  • Šķirotos atkritumus  izved pārāk reti

    Šķirotos atkritumus izved pārāk reti

    Ko darīt, ja gribi dzīvot, saudzējot dabu, bet nav kur likt sašķirotos sadzīves atkritumus? Ar šādu jautājumu “Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsušies jau...

  • Atbildīgs darbs – būt aktierim

    Atbildīgs darbs – būt aktierim

    Tieši pirms nedēļas Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja Valtera Sīļa režisētā Māra Bērziņa godalgotā romāna “Svina garša” iestudējums...

  • “Veclaicenē” – ierobežojumi

    “Veclaicenē” – ierobežojumi

    Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme bija ļoti kupli apmeklēta. Gan...

  • Lielu briesmu priekšā

    Lielu briesmu priekšā

    Alūksnes novadā arvien pieņemas spēkā satraukums par ģimenes ārstu trūkumu, jo jau šobrīd ir brīva prakses vieta un ar aprīļa vidu savu praksi slēgs...

  • Skaisti runāt ir jāmāk

    Skaisti runāt ir jāmāk

    Šonedēļ Alūksnē norisinājās skatuves runas konkurss Alūksnes un Apes novadu posmā. Kopumā tajā piedalījās 130 audzēkņi, un konkursa noslēgumā tā...

  • “Keksi” Alūksnē sola  tikai rokenrolu

    “Keksi” Alūksnē sola tikai rokenrolu

    Alūksnes Kultūras centrā 11.februārī pulksten 19.00 gaidīs rokenrola cienītājus, jo šajā dienā  lielo zāli pieskandinās grupa “Keksi” ar savu...

  • Jauna grāmata

    Jauna grāmata

    Izdevniecībā “Dienas Grāmata” klajā laista Keneta Slavenska grāmata “`Dž.D.Selindžers Dzīve”. Džeroms Deivids Selindžers, viens no populārākajiem un...