Senākās rakstītās liecības par bēru ritiem

Franču ceļotājs Žilbērs de Lannuā apraksta Livonijā Kurzemē pieredzēto (apmēram 1414. gadā.).

Franču ceļotājs Žilbērs de Lannuā apraksta Livonijā Kurzemē pieredzēto (apmēram 1414. gadā.): "Minētiem kuršiem - es zinu, ka tie ar varu piespiesti par kristītiem, ir sekte, kas pēc nāves apbedīšanas vietā rīko sārtu no tīra ozolkoka kādā no saviem tuvākiem mežiem vai birzīm, ietērpjot un izrotājot mirušo ar viņu labākām rotām.
Viņi tic, ka, dūmiem ceļoties pret debesīm, dvēsele ir glābta, bet, ja dūmus nes sāņus, dvēsele ir pazudusi."
Vidzemes baznīcas likumi kopš zviedru laikiem (16.gadsimtā) noteica, ka mirušie apglabājami tikai iesvētītās vietās. Taču vēl 18.gadsimtā bija gadījumi, kad šos nosacījumus neievēroja. Reizēm mirušos apbedīja netālu no mājas. Ļoti bieži apbedīja pakalnos, kur reiz bija atradušās katoļu kapelas. Valmieras apkaimē daudzi tiecās mirušos apbedīt Zilajā kalnā.
1723. gadā baznīcu vizitācijas laikā uz jautājumu, vai garīdznieki piedalās latviešu apbedīšanas ceremonijās, Piņķu mācītājs atbildējis, "ja viņi to vēlas, tad viņš iet līdz. Citādi viņiem ierasta tikai tā ceremonija, ka mironi noliek pie kroga un apbedī pa vecam". 1748.gadā Ļaudonas mācītājs apliecinājis, ka apglabāšanas laikā netrūkstot visādu māņu, uz aizbērta kapa mēdzot likt putnus, ēdiena bļodas un tā tālāk. Cesvainē pie "bēru māņticības" pieskaitīts paradums dot nabagiem maizi, lai tie aizlūgtu par mirušo.
18.gadsimtā Kristofs Harders rakstīja tā: "Kamēr mājās atrodas mironis, nedrīkst slaucīt istabu, sukāt matus vai kurināt pirti. Ja zirgs, mironi projām vedot, piemēslo pagalmu vai iet nokārtu galvu, tai pašā mājā drīz vāl kāds mirs." 1795.gadā Gustavs Bergmanis novērojis tradīciju, ka zemnieki nometot pie miroņa, lai tas nespokotos un nerādītos sapņos, kādu dzīparu vai citu ziedu. Ticēja ka, ja mirējs nomiris uz zemes, tas vienmēr traucēs dzīvos ar savu pakaļdzīšanos. Šie ticējumi tautā izplatīti arī 19. un 20.gadsimtā.
Veļu laiks
Rudens beigas un ziemas sākumu pieņemts uzkatīt par mirušo senču piemiņas laiku. Ir pamats skaidrojumam par "veļu astrālā plāna klātbūtni" rudens tumšajā laikā, saistot to ar dabas "nomiršanu", vai arī veļu mielošanu pateicībā par iepriekšējās ražas devumu. Jāatzīst kristīgās baznīcas ietekme, senāk un mūsdienās atzīmējot šajā periodā - 1.novembrī Visu Svēto dienu un 2.novembrī Visu Dvēseļu dienu. Vēl 19.gadsimtā Latvijas novados veļu (respektīvi - senču garu mielošanas dienas) ir bijušas arī citos gadalaikos - Ziemassvētkos, Jaungadā un pat pavasarī. Domājams, ka katra ģimene savus senčus pieminēja citā laikā. Mūsdienās daļa šo svētku elementu pārgājusi uz Mirušo piemiņas dienu atzīmēšanu. Veļu laikā būtu iederīgi pieminēt arī baltu apbedīšanas un bēru rituālu tradīcijas, laikā no aizvēstures līdz mūsdienām. Daļēji bēru tradīcijas aprakstītas vēstures dokumentos.
Vāķēšanas rotaļas
Kā vāķēšanas rotaļas aprakstītas gan mums pazīstamās gadskārtu un Ziemassvētku rotaļas, gan arī mazpazīstamākas. Tās raksturo daži arhaiski un savadabīgi elementi:
1) tradicionālās rotaļas, kuru sižeti pārsvarā saistīti ar kāda dalībnieka notveršanu, kuram simboliski bija jāaizstāj mirušais, piemēram "Saule un mēness", "Sieviņ" brauca mežā", "Krupis lec pār plānu".
Spēles vadītājs ar aizsietām acīm atrodas apļa vidū, notver kādu aplī stāvošo un cenšas atminēt viņa vārdu;
2) motīvi par nederīgu lietu dedzināšanu (dalībnieki imitē vecu pastalu "cepšanu" virs aizdegta skala uguns) idejiski sakrīt ar mirušajam piederošo lietu sadedzināšanu;
3) erotikas elementi (skūpstīšanās) bēru rituālos pazīstami arī citām Austrumeiropas tautām. Piemēram, lietuvieši līdzīgas rotaļas spēlējuši pamīšus ar raudu dziesmām.
Latviešu etnohoreologu darbos īpatnējās vāķēšanas norises skaidrotas dažādi. E.Siliņa vāķēšanas rotaļas uzskatīja par aizgājēja dvēseles nomierināšanu un pretošanos nāves spēkiem. Pēc etnohoreologa H.Sūnas uzskata (erotikas elemnti vāķēšanas rotaļās ir samērā jauna parādība - modes lieta, kas 19.gadsimtā ienākusi no pilsoņu "labāko ģimeņu" iemīļotajām horeogrāfiskajām spēlēm, kuras pavada nelatviskas ziņģes, un sakrīt ar jaunāku laiku Buču dančiem.
Veļu kāzas
Bērēs pirmo daļu - līdz pusnaktij svinēja skumji, bet otro - jautri, līdzīgi kā kāzās. Rendā bērinieki līdz pusnaktij dziedāja tik sēras bēru dziesmas, sevišķi, kad jauneklis miris, pēc pusnakts turpretim dziedāja jautras dziesmas un dažreiz pat dancoja.
Man tētiņis piesacīja
Šo naksniņu negulēt.
Ēst un dzert, padancot,
Un tētiņu pieminēt. (Gulbene)
Ja nomira neprecēti jaunieši, tad viņu bēres vienlaicīgi svinēja kā kāzas. Veļu kāzas notiek mītiskajā pasaulē. Dejojot dziedāja tās pašas dziesmas, kuras kāzās. Veļu kāzām dažu pietrūka īsto kāzu elementu, piemēram, mičošanas. Ir gan zināms, ka pūru, ja mira neprecēta meitene, izdalīja bēriniekiem. Arī slāvi neprecētai meitenei obligāti svinējuši kāzas. Rituāla "tukšo" vietu kāzās - bērēs aizpildīja pārspīlētas izdarības. Nīcā dejojuši kādu vecvecu, mistisku "miroņu deju", ko izpildījušas pārsvarā sievietes".
J.Janševskis aprakstīja kaildejas Kursā, kuras dejoja kailas sievietes apkārt pa kāju un roku starpām mirušā puiša līgavai (vai mirušās meitenes līgavainim). Šim avotam gan nav lielas ticamības pakāpes, turklāt nekur citur Latvijā kaildejas nav pierakstītas.
www.liis.lv

Citu datumu laikraksti

  • Pirmais sarunu raunds - neizšķirts

    Pašvaldības: piekrīt novada veidošanai ar nosacījumiem.Pašvaldības: piekrīt novada veidošanai ar nosacījumiem Pašvaldību vadītāju sarunas ar...

  • Gada kukainis 2004 - zilspāre

    Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2004.gada kukaiņiem izvēlējusies zilspāres, kurām šogad būs veltīti vairāki izglītojoši pasākumi.Latvijas...

  • Piedāvā kultūras un atpūtas pasākumus

    Koncerti. 17.janvārī pulksten 18.00 Alūksnes rajona Apes tautas namā - Apes jauktā kora 55 gadu jubilejas koncerts. Ballē (ar groziņiem) spēlēs grupa...

  • Kas ir Latvijas galvenās eksporta preces?

    Kas ir Latvijas galvenās eksporta preces? 2003.gadā preču eksportā aizvien dominēja koksne un tās izstrādājumi, kas veidoja trešdaļu no eksporta...

  • Ir aizdomas par trakumsērgu

    Veclaicenes pagastā pirmdien nobeigusies govs. Tajā pašā dienā Alsviķu pagasta māju pagalmā nošauts jenotsuns. Ir aizdomas par abu dzīvnieku...

  • Gripas epidēmija nav sākusies

    Alūksnē vēl gripas nav, taču pamazām valstī tā aktivizējas kā katru gadu.Alūksnē vēl gripas nav, taču pamazām valstī tā aktivizējas kā katru gadu....

  • Apes pilsētā šogad ir divi simtgadnieki

    Apes pilsētā ar lauku teritoriju šogad svinēs divas simtgadu jubilejas - Apes bibliotēkai un Dzenīšu dižvītolam.Apes pilsētā ar lauku teritoriju...

  • Saņems informatīvo biļetenu

    Šonedēļ iznāks pirmais 2004.gada Jaunalūksnes pagasta ikmēneša informatīvā biļetena “Mūsu Jaunalūksne” numurs.Šonedēļ iznāks pirmais 2004.gada...

  • Brīvprātīgais bērniem mācīs angļu valodu

    Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra brīvprātīgais Matiass de Paeps no šīs nedēļas Pededzes pagasta bērniem vadīs angļu valodas...