Senču optimisms palīdz uzvarēt pārbaudījumus

Mālupiete Ināra Garā it nemaz neatgādina rūpju nomāktu sievieti, lai gan pārbaudījumu dzīvē droši vien bijis vairāk nekā citiem.

Mālupiete Ināra Garā it nemaz neatgādina rūpju nomāktu sievieti, lai gan pārbaudījumu dzīvē droši vien bijis vairāk nekā citiem. Pašai tā nešķiet, viņa tikai atteic, ka reizē ar grūtībām cilvēks iegūst arī kaut ko labu. "Kas rūdās grūtībās, tam sīkumi neliek ciest," saka Ināra Garā.
Viņa no senčiem esot mantojusi dzīvesprieku un labu humora izjūtu, kas noteikti palīdz tad, kad nemaz negribas smaidīt.
Ināra Mālupē esot vietējā iedzīvotāja, tikai ieprecējusies puskilometru tālāk no savām dzimtajām mājām. Ināra dzīvo divatā ar meitu Solvitu, bet dēls Guntars - kaimiņos. Ināras lielākais prieks un arī rūpes, protams, pieder meitai, kurai veselības problēmu dēļ ir īpašas vajadzības.
Pa mežu basām kājām
Kad Ināra bijusi maza meitene, uz vietas nav sēdējusi. Palīdzējusi mammai ganīt kolhoza govis, skrējusi ar suni pa mežu basām kājām, kā puika kāpusi kokos. Sofikalna skolā Ināra mācījusies pirmos piecus gadus, bet skolu likvidēja un nākamos trīs gadus - Liepnas vidusskolā.
"Pēc astotās klases man ļoti gribējās strādāt fizisku darbu, nevis mācīties. Vecākiem mājās bija govju ferma, es teicu, lai viņi to atdod man," stāsta Ināra.
Kad pusotru gadu Ināra bija nostrādājusi kolhozā par slaucēju, viņa devās mācīties uz Malnavas sovhoztehnikumu. Tad sekoja zootehniķes darbs dažādos kolhozos Balvu rajonā un Mālupes pagastā. No tiem laikiem Inārai spilgti atmiņā palikuši atpūtas pasākumi un ekskursijas, ko rīkoja lopkopējiem un speciālistiem. Tad redzēta ne tikai Latvija vien.
"Tas gada laikā bija galvenais notikums. Autobusā braucot, mēs ne tikai dziedājām, bet arī dancojām," saka mālupiete.
Izvēlas vadošu amatu
Deviņdesmitajos gados Ināra izvirzījusies par Mālupes pagasta zemnieku koordinatori. Tad tuvojušās pašvaldību vēlēšanas un arī zemnieki izveidojuši savu sarakstu. Inārai neesot bijusi ne mazākā vēlēšanās tikt priekšnieces amatā, taču zemnieku saraksts uzvarējis.
"Finālā citi atteicās no vadošā amata, bet es dullumā piekritu, domājot par to, vai es to spēšu," atceras Ināra.
Divus sasaukumus no 1994. līdz 2001.gadam Ināra bija Mālupes pagasta padomes priekšsēdētāja.
"Tas bija pārejas laiks, kad veidojās paju sabiedrības, mainījās valdība. Sāku ar to, ka vispirms veicām remontu pagasta padomes ēkā, tad - skolā. Šajā laikā arī sākās skolas sporta zāles projekta izstrāde un idejas par līdzekļu piesaisti šim mērķim," uzsver sieviete.
Teicu, ka meitai jādzīvo
Reizēm grūti bijis savienot darbu pašvaldībā ar pienākumiem saimniecībā un rūpēm par Solvitu, kura 1995.gadā smagi saslima. Tad Ināru viena pēc otras piemeklējušas arī citas nopietnas problēmas.
"Meita gulēja slimnīcā, bet reanimācijas nodaļas ārsts man teica, lai pēc laiciņa no slimnīcas eju projām, tas ir viss. Es pārjautāju, bet ārsts man atteica, vai tad es tiešām nesaprotu," atceras Ināra.
Nav grūti iedomāties, ko tajā mirklī pārdzīvoja Ināra. Likās, ka zem kājām pilnībā tiek izsists pamats un dzīvei zūd jēga. "Es tikai teicu, ka Solvitai ir jādzīvo," saka viņa. Ļaunākais nenotika, bet Inārai sākās dežūras pie meitas Rīgā vairāk nekā divarpus mēnešus.
Saņem vienu pēc otra
"Tajā pašā laikā, kad Solvita bija kritiskā situācijā, bankrotēja bankas, kurās biju ieguldījusi naudu. Tā tik ļoti būtu noderējusi meitas ārstēšanai," stāsta Ināra.
Nākamais trieciens 1996.
gadā bija Ināras vīra Gunta nāve, tomēr Ināra nesabruka. Cīņai par meitas veselību Ināra kā jebkura mīloša māte atdod daudz spēka un enerģijas, taču viņai tās pietiek.
"Mēs visur tiekam, daudz ko redzam. Uz jūru aizbraucam. Ja meita nebūtu slima, mēs nebūtu visu Latviju apbraukājušas, mums ir daudz jaunu draugu," saka Ināra.
Paspēj vienā gadā
Ikdienā Ināra gādā arī par savu piemājas saimniecību, kur ir deviņas govis, četras lecinātas teles un desmit jaunlopi. Audzē graudaugus desmit hektāros. Lauku darbi un tehnika ir dēla Guntara pārziņā, kuram tā ir sirdslieta.
"Divdesmit gadus biju nostrādājusi par zootehniķi, kad 1989.gadā sākām saimniekot kā Breša zemnieki. Mums visiem četriem tik ļoti gribējās strādāt. Viena gada laikā no aprīļa līdz oktobrim paspējām uzcelt jaunu kūti un uzstādīt visas nepieciešamās iekārtas," atklāj Ināra.
Meitas Solvitas dēļ Ināra devusies pensijā.
"Pēdējie desmit gadi ir bijuši smagi," apgalvo Ināra. Viņa apsvērusi iespēju pārcelties dzīvot tuvāk Vaivaru rehabilitācijas centram, jo Solvitai nepieciešama ārstēšanās. Tomēr meita no tā atrunājusi, jo viņai patīk lauki, kur pašai ir savs zirgs.
Nomalē dzīvot nav viegli
Ināra apstiprina, ka dzīvot nomalē nav viegli. "Te nav pat veikala, kur tantēm aiziet un parunāties. Kad vēl devos uz darbu, pusceļu biju nobraukusi un man šķita, ka esmu nonākusi citā pasaulē. Tuvākajā apkaimē ir maz cilvēku. Ar Solvitu bieži nākas braukt pie ārstiem uz Alūksni, mēs kaut ko vairāk redzam, bet citiem klājas grūtāk," secina Ināra.
Viņa bilst, ka nomalē dzīvojošiem trūkst arī informācijas par aktualitātēm.
"Tagad noderētu pieredzes apmaiņas braucieni tāpat kā kādreiz uz citiem rajoniem. Tad arī nomalēs dzīvojošie izkustētos. Diemžēl bieži vien lauku cilvēks tiek "nolikts" zemāk par citiem, lai gan ir patiesāks nekā pilsētnieks," no sirds saka Ināra.
***
Vizītkarte
- Vārds, uzvārds: Ināra Garā.
- Nodarbošanās: piemājas saimniecības īpašniece.
- Ģimene: meita Solvita un dēls Guntars.
- Izglītība: zootehniķe. Strādājusi dažādos kolhozos Balvu un Alūksnes rajonā. Deviņdesmitajos gados bija Mālupes pagasta padomes priekšsēdētāja.
- Par sevi saka: mūžīgā optimiste.

Citu datumu laikraksti

  • Remontē skolu un gatavojas jubilejai

    Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas vecajā korpusā, 2.stāvā, šomēnes uzsākts kosmētiskais remonts.Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas vecajā...

  • Ciemiņus gaida sakoptā pilsētvidē

    Alūksnē pirmo reizi šogad appļauti zālāji. Pļaut varēja arī parkā, kur likvidēti janvāra vētras postījumi, aizvesti izgāztie koki un savākti zari,...

  • Pagastā Jāņus šogad svinēs agrāk

    Pededzes pagasta deputāti sēdē izskatīja iesniegumus par atteikšanos no zemes lietošanas tiesībām, par pirmpirkuma tiesību piešķiršanu un atteikšanos...