Septiņpadsmit

Jūsmīgi, cerīgi un pašpārliecināti - šādi var raksturot jauniešus septiņpadsmit gados. Tādi esam mēs visi bijuši, un būs tie, kuriem vēl nav septiņpadsmit. Tajā vecumā dzīves uzskati ir atšķirīgi no vecāku, skolotāju, ierēdņu uzskatiem. Vai tādēļ, ka tie ir citādāki, jauniešus būtu jāatstumj, jālūdz paklusēt vai jākaunina citkārt? Ja viņiem “jūra līdz ceļiem”, bet pieaugušie, viņuprāt, tikai izliekas un gvelž niekus, bet drīz - pēc gadiņa “viss būs atļauts”, tad tas nenozīmē, ka no šiem buntavniekiem jānovēršas. Protams, septiņpadsmitgadīgie vēlas, lai uzmanības centrā būtu viņi, lai mājās valdītu omulība un siltas attiecības, lai pasaule atklātos pārsteidzošos veidos. Visvairāk gan, manuprāt, šajā vecumā gaida atbalstu un sapratni... “Mēs esam lieli, paši varam,” šādi atrunājoties, viņi nereti nokaitina vecākus un pārējos pieaugušos. Līdz ar to abas puses viena no otras attālinās. “Ja necentīsies un nedarīsi, tad arī neiemācīsies,” strupi iebilst pieaugušie un gaida rezultātu. Taču varētu arī pajautāt: ”Kā varu tev palīdzēt?” Vai iedrošināt: “Pacenties saprast, izdomā, kā paveikt tev uzticēto! Mēs tev ticam.” Mūsu prieks par jums ir liels, kad jums veicas. Esam līdzās arī tad, kad veiksme atkāpusies. Patiesu veiksmes stāstu ir piedzīvojuši Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jaunieši, kuri ar savu darbu, ticību sev un veiksmīgu sadarbību ar skolotājiem nopelnīja ciemošanos Vācijā. Tāpat kā es savulaik savos septiņpadsmit gados kopā ar divdesmit sešiem toreizējo rajonu centīgajiem septiņpadsmitgadniekiem. Atzinība nekur neizpaliek, ja esi godīgs, darbīgs un atvērts jaunām zināšanām.
Nedaudz atkāpjoties no iesāktās tēmas, vēlos pieminēt arī kolektīvu, tradicionālo pasākumu un iestāžu gadadienas. Tas ir īpašs prieka mirklis kolektīvam, kad izgaist nesaskaņas, pieļautās kļūdas un sūrums, bet visi kopā smeļas spēku turpmākajam darbam. Vienlaikus rodas paļāvība, ticība saviem spēkiem un jauni plāni turpmākajiem darbiem nākotnē.
Sākot strādāt laikrakstā, esmu sastapusi savu “septiņpadsmitgadnieku” – “Alūksnes Ziņas” - krāšņu, tiešu un bez kompromisiem, zinātkāru un nepagurstošu. Jaunu gados un atraktīvu, bet vienlaikus arī prasmīgu un principiāli pozitīvu. Šī laikraksta kolektīvam rūp tas, lai cilvēki būtu uzklausīti, lai netaisnība būtu nosaukta vārdā, bet galvenais – labie darbi izcelti saulītē.

Citu datumu laikraksti

  • “Pienenītē” daudz jaunumu

    “Pienenītē” daudz jaunumu

    Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte” jaunais mācību gads sācies ļoti darbīgi un radoši – tapušas ziedu un dārzeņu kompozīcijas,...

  • Kopīgi atzīmēs senioru dienu

    Alūksnes pensionāru biedrība “Sudrabs” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību sestdien, 30.septembrī rīko svinīgu pasākumu par godu Starptautiskajai...

  • Izglītot – skolotāju Jauniņu  ģimenes aicinājums 7

    Izglītot – skolotāju Jauniņu ģimenes aicinājums

    (Turpinās no 1.lappuses)“Būt skolotājam jābūt dzīves aicinājumam. Ja nepatīk bērni vai skolotāja darbs, to nevar darīt,” ir pārliecināta alūksniešu...