Septiņreiz nomēri un vienreiz – nogriez!

Mārīte Dzene

Kuplais reģionu deputātu kandidātu skaits partiju sarakstos varētu liecināt par soli ceļā uz Latvijas politiskās sistēmas briedumu. Taču šobrīd svarīgi apjaust, cik no viņiem tiks ievēlēti Saeimā. Vairums no pašvaldību pārstāvjiem un izcilām personībām novadā ir pazīstamas tikai tuvākā apkārtnē, turpretim sarakstu “lokomotīves”, bijušos un esošos politiķus. valdības ministrus atpazīst vēlētāji visā valstī. 
Arvien grūtāk ir izšķirties, par ko balsot, jo nevienas partijas politiķi nav bez grēka. Un arvien vairāk ir vēlētāju, kuri tāpēc vispār neiet balsot vai arī balso par “jaunām sejām” - par tiem, kuri vēl nav paspējuši “sasmērēties”. Publiciste un rakstniece Monika Zīle iesaka pārskatīt iepriekšējo Saeimu sastāvu, lai pārliecinātos, cik lietderīgi ir augstākajā likumdošanas orgānā ievēlēt deputātus, kuri prot skaļi kritizēt visu un visus, bet patiesībā nezina, ko darīt, lai situāciju kardināli mainītu. Diemžēl šī prakse turpinās, jo neviena partija nav pat mēģinājusi rēķināt, cik valstij izmaksā politikas viendienīši, kas četrus gadus par sēdēšanu un pogu spaidīšanu, īsti nesaprotot, par ko balso, saņem labu algu. Vienkārši labs cilvēks un labs politiķis, vēl jo vairāk Saeimas deputāts, nav viens un tas pats.

Var dot pienesumu savam novadam
Vairākas partijas ar pārstāvniecību 45 pašvaldībās izveidojušas Reģionu apvienību, kas ar kopēju sarakstu kandidē Saeimas vēlēšanās, Arī citu partiju sarakstos ir ievērojami vairāk reģionu pārstāvju nekā iepriekšējās vēlēšanās. Labi būtu, ja partijas arī saprastu, cik patiešām svarīgi, lai Saeimā tiktu pārstāvēti reģioni ar kompetentiem deputātiem, kuri pārzina atšķirīgo situāciju Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, kā arī jūt atbildību pret saviem vēlētājiem.
Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju trešo reizi ir deputāta kandidāte Saeimas vēlēšanās. “Jebkurā gadījumā – ja ir iespēja kandidēt, tad būtu muļķīgi no tās atteikties. Tā ir iespēja būt kopā ar nākamajiem ministriem un Saeimas deputātiem, lai šādā veidā palīdzētu savam novadam un reģionam, veidojot kontaktus. Ja es tur nebūtu, tad daudzas iespējas varbūt tiktu palaistas garām,” atzīst A.Harju. Viņa secina, ka ir svarīgi, cik katrs kandidāts aktīvi iesaistās priekšvēlēšanu aģitācijā. Apes pašvaldības vadītājai neatliekot laika, lai braukātu apkārt un tiktos ar vēlētājiem. Tiesa, A.Harju ir diezgan zināma personība, jo nacionālajos masu saziņas līdzekļos vairākkārt bijusi informācija par Apes novada pašvaldības panākumiem starptautisku projektu īstenošanā, infrastruktūras uzlabošanā, sociālajās aktivitātēs un atraktīvu svētku svinēšanā. “Ja vēlētājs ievēro, ka es kandidēju “Vienotības” Vidzemes sarakstā ar 17.numuru un uzticas šim sarakstam kopumā, tad mans darbs Saeimā varētu būt pienesums šim reģionam. Man ir pietiekami liela pieredze, lai saprastu, kā notiek darbs Saeimā un veicinātu reģiona attīstību,” nenoliedz A.Harju.
Viņa atbalsta viedokli, ka puse Saeimas deputātu varētu būt partiju politiķi un puse – reģionu pārstāvji. “Ir politiķi, kuri attālinās no reālās dzīves un to redz citādi. Tāpēc būtu apsveicami, ja Saeimā vairāk ienāktu cilvēki no reģioniem, kuriem jau ir pašvaldības darba pieredze. Likumu un projektu veidošanas process mums ir zināms, jo principi ir tie paši,” secina deputāta kandidāte. “Vienotības” priekšvēlēšanu programmā tiek paredzēts veidot līdzsvarotu novadu attīstību, kas atšķirībā no Igaunijas līdz šim nav darīts. A.Harju uzsver, ka līdz ar reģionu deputātu nokļūšanu Saeimā tā varētu kļūt par prioritāti. “Daudz tiek runāts un diskutēts par to, ka deputāti varētu būt saistīti ar konkrētu vēlēšanu apgabalu. Iespējams, šī sistēma netiek mainīta tāpēc, ka pie varas esošie politiķi nav tajā ieinteresēti. Taču ir apsveicami, ka partijas savos sarakstos iekļauj deputātu kandidātus no reģioniem,” spriež A.Harju.

Lielo iespēju noteiks vēlētāju atbalsts
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins uz Saeimu kandidē otro reizi. Viņš Reģionu apvienības Vidzemes sarakstā ir iekļauts ar 6.numuru, tātad atrodas visaugstāk no novada deputātu kandidātiem. Vai tas nozīmē, ka viņam ir arī vislielākās izredzes tikt ievēlētam? “Nevar tieši salīdzināt kārtas numurus sarakstā jaunā partijā un pie varas esošā. Grūti paredzēt, cik daudz balsu iegūs mūsu saraksts. Daudzi vēl nav izlēmuši, par ko balsot, tāpēc cerēsim, ka izdosies pārvarēt 5 procentu barjeru. Tiesa, ir arī jāpiestrādā. Nevar sēdēt un gaidīt, ir jātiekas ar cilvēkiem, jāstāsta par mūsu nostādnēm un mērķiem,” atzīst A.Fomins. Alūksnē un novadā būs izvietoti plakāti, lai pievērstu uzmanību saraksta vietējiem deputātiem, paredzēta arī tikšanās ar vēlētājiem. “Ļoti svarīgi ir, lai kāds no mūsu novada deputātu kandidātiem tiktu ievēlēts Saeimā. Lielie politiķi parādās pirms vēlēšanām, bet pēc tam pazūd. Alūksnietis dzīvos tepat starp mums arī pēc ievēlēšanas Saeimā, tāpēc vēlētājiem ir iespēja ar viņu tikties,” secina A.Fomins.  
Reģionu apvienības sarakstā ar 12.numuru startē Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Ilga Ozoliņa, kas divās Saeimas vēlēšanās kandidēja no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. Tagad šīs partijas kandidāti saskaņā ar savstarpēju vienošanos ir iekļauti Reģionu apvienības sarakstos. Kādas, viņasprāt, ir izredzes reģionu kandidātiem tikt ievēlētiem? “Daudz ir atkarīgs no finanšu resursiem un iespējām reklamēties. Ja vēlētāji gribēs sarakstā ieraudzīt savus cilvēkus, tad, protams, cerības ir. Diemžēl pieredze liecina, ka vairums vēlē par tiem, kuri vairāk sola un grozās televīzijas ekrānos. Ja kaut daļu no solītā izpildītu, tad jau būtu labi,” spriež I.Ozoliņa.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā internetā var atrast informāciju par visiem deputātu kandidātiem un partiju priekšvēlēšanu programmas. Taču maz ir to, kas ar to iepazīstas. “Man ir nojauta, ka rezultāti būs tādi paši kā iepriekš – ievēlēs tos, kuri skaisti runā un ir sastrādājuši muļķības, jo cilvēkiem ir īsa atmiņa. Pat pēc gada neatceras partiju “labos” darbus, tāpēc ir grūti prognozēt, kura iegūs vairāk deputātu mandātu. Ja varētu zināt, kas par deputātu balso, tad viņš varētu tikties ar šiem cilvēkiem, noskaidrot un risināt viņu problēmas. Tad būtu savstarpēja saikne un lielāka atbildība,” secina I.Ozoliņa. Viņa apšauba, ka alūksnieši balsos par savējiem, tāpēc nelolo lielas cerības iekļūt Saeimā.

Ja nebalso, uzdāvina uzvaru konkurentiem
Alūksnes novada vidusskolas skolotājs Vadims Savkovs, kurš ar 28.numuru kandidē sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” sarakstā, uzskata, ka deputātu kandidātiem no reģioniem ir mazas izredzes iekļūt Saeimā. “Alūksnes un Apes novadi ir mazi, tāpēc arī vēlētāju nav daudz. Kandidātam būtu jābūt pazīstamam visā Vidzemes reģionā vai vismaz vairākos novados, lai gūtu pietiekamu atbalstu,” pamato V.Savkovs. Sarakstos ar pirmajiem numuriem ir politiķi, kurus pazīst visā valstī. Deputāta kandidāts uzskata, ka varētu mainīt vēlēšanu sistēmu, lai varētu balsot nevis par sarakstu, bet par konkrētiem cilvēkiem. “Diez vai Latvijā mainīs vēlēšanu sistēmu. Tagad var tikai sapņot, ka ir iespēja atsaukt deputātu. Jebkurā gadījumā atpazīstamām personām ir priekšrocības iegūt vairāk vēlētāju balsu. Tie startē saraksta pirmajā piecniekā. Vai varam iedomāties, ka tajā tiktu iekļauts alūksnietis?” komentē V.Savkovs. Viņš uzsver, ka piedalītos vēlēšanās arī tad, ja tajās nekandidētu. “Tādā veidā es paužu savu pilsonisko nostāju. Ja kāds uzskata, ka ar viņa balsojumu nekas nemainīsies, tad uzdāvina uzvaru tiem, kas viņiem nepatīk. Vairums vēlētāju visu laiku sūdzas un ir neapmierināti, bet dalība vēlēšanās ir tuvu 50 procentiem,” norāda deputāta kandidāts. Kāpēc aptaujās “Saskaņai” ir tik liels atbalsts? V.Savkovs uzsver, ka tā ir tīra matemātika – ir šīs partijas vēlētāji un pārējie, kuri balso par ir “Vienotību”, ZZS un nacionālo apvienību, kas kopā veido vairākumu. “Ir jāprot novērtēt partijas ideoloģiju, nevis tikai partijas pārstāvju tautības piederību,” norāda V.Savkovs.

Noder laba pieredze, bet atceras...
Pieredzējušo politiķu sarakstā “Vienoti Latvijai!” ar 7.numuru startē Alūksnes novada domes deputāts Ainars Melders. Viņa vadītā partija “Alūksne un novads – mūsu zeme” jau šā gada sākumā noslēgusi līgumu par sadarbību kopēja saraksta veidošanai Saeimas vēlēšanām, jo tās priekšvēlēšanu programma sakrīt ar alūksniešu partijas nostādnēm. “Manuprāt, politikā ir jābūt cilvēkiem ar pieredzi. Ja par deputātiem un vadītājiem kļūst bez pieredzes, tad arī ir tā, ka esam tur, kur esam. Ja iet uz Saeimu, tad ir jābeidz melot. Diemžēl pirms vēlēšanām ļoti daudz melo un nesaka, kā ir patiesībā. Priekšvēlēšanu programmas gandrīz visām partijām ir “garām”. Taču, lai vēlētāji deputātiem varētu ticēt, viņiem par saviem vārdiem ir jāatbild. Man nekad nav bijis kauns par to, ko es daru. Varbūt dažkārt kļūdaini, bet par to arī atbildu,” akcentē A.Melders. Politikas analītiķi un vēlētāju aptaujas pagaidām neliecina, ka “Vienoti Latvijai!” deputātu kandidāti varētu iekļūt Saeimā. A.Melders uzskata, ka šīm prognozēm nevar ticēt. “Katrs deputāts, kas pārstāv savu apgabalu, jūt atbildību pret saviem vēlētājiem. Tagad Vidzemi pārstāv puse rīdzinieku. Kāda tur var būt atbildība vai attīstība? Par to jau sen runā, tāpēc Saeimai būtu jāmaina vēlēšanu likums. Turklāt balsot vajadzētu tur, kur vēlētājs ir pierakstīts, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās,” skaidro A.Melders. Viņaprāt, nav godīgi, ja brauc vēlēt citur. Turklāt tie, kuri šobrīd dzīvo ārzemēs, var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala deputātu kandidātiem. Loģiskāk būtu, ja balsotu par tiem, kuri pārstāv reģionu, no kura vēlētājs izbraucis. “Kāpēc aizbraukušajiem alūksniešiem ir jābalso par Rīgas kandidātiem? Viņiem jau tā ir liegta iespēja šeit atrast darbu un nopelnīt, dzīvot kopā ar savām ģimenēm un tuviniekiem, bet atņem vēl pēdējo – vienlīdzīgas balsošanas tiesības. Tas nav pieņemami demokrātiskā valstī,” secina A.Melders. Ja viņš vai kāds cits no Alūksnes novada tiktu ievēlēts Saeimā, tad, atbraucot mājās, varētu saviem vēlētājiem pastāstīt, ko ir darījis vai vismaz centies panākt viņu labā. “Nevarēs spiest pogas tā, kā viens paceļ īkšķi. Pašlaik izskatās, ka Saeimā nav vajadzīgi domājoši deputāti, kas aizstāv vēlētāju intereses. Ja būs cilvēki no novadiem, tad augstākajā likumdevējā būs pavisam cita noskaņa,” ir pārliecināts deputāta kandidāts.

Pirmo reizi kandidē uz
Saeimu
Alūksniete Jana Zilkalne šajā sasaukumā pirmo reizi ir ievēlēta par Alūksnes novada domes deputāti un pirmo reizi kandidē arī Saeimas vēlēšanās no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Vidzemes saraksta. Viņa partijas biedre ir kopš 2013.gada aprīļa, taču ar aktīvu darbību iemantojusi atzinību. “Partijai bija kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti deputātu kandidātu pretendenti. Man tie nav zināmi, bet uzskatu, ka pārstāvēt Alūksnes un Apes novadu šajā sarakstā ir gods un liela atbildība,” akcentē J.Zilkalne. Viņa ir iepazinusi pašvaldības darbību, taču, protams, daudz vēl arī nezina. “Esmu iestājusies Latvijas Universitātē sabiedrības vadības maģistrantūras studijām, lai apgūtu likumdošanu un normatīvos aktus, varētu tos skaidrot iedzīvotājiem un sekot, kā tie tiek ievēroti. Tādējādi varēšu labāk pildīt deputātes pienākumus,” informē J.Zilkalne. Viņa atzīst, ka nav tik pazīstama, lai kā 28. kārtas numurs varētu gūt pietiekamu atbalstu. Turklāt partijai neesot tādu līdzekļu, lai varētu plaši reklamēties. “Varbūt ir labi, ka trūkst naudas. Tas partijām liek domāt, kā uzzināt vēlētāju vēlmes. Tagad nevar izmantot komfortu ar reklāmas kampaņu. Piemēram, Imants Parādnieks apceļo Zemgali. Jānis Dombrava ir bijis arī Alūksnē un citur,” secina deputāta kandidāte.
Savukārt šīs partijas Latgales sarakstā ar 14.numuru ir iekļauts alūksnietis Dainis Svarups. Kāpēc ne Vidzemē? Izrādās, ka alūksnieša saknes ir Latgalē. Viņa dzimtā puse ir Kacēnu pagasts Abrenes apriņķī, kas tagad ir Krievijas teritorija. “Man piedāvāja kandidēt Latgalē. Iespējams, tāpēc, ka nacionālās apvienības pārstāvniecība šajā reģionā ir vājāka nekā citos reģionos. Tur liela ietekme ir “Saskaņas centram”, tāpēc domāju, ka man ar to arī viss beigsies. Gan jau latgalieši zinās, par ko balsot. Es laikam neesmu īsts latgalietis, jo neprotu latgaļu valodu un arī ciešas saiknes ar reģionu tagad nav,” skaidro deputāta kandidāts. Viņš uzskata, ka ir daudz problēmu pierobežā, kas būtu risināmas Saeimā. D.Svarups atbalsta tādu vēlēšanu sistēmu, kurā puse Saeimas deputātu tiktu ievēlēta no reģioniem. “Tagad nereti Saeimas deputāti balso pretēji sirdsapziņai, ja tā vajag partijai vai valdošajai koalīcijai. Protams, būtu labi, ja kaut viens no Alūksnes vai Apes novada tiktu ievēlēts Saeimā,” spriež D.Svarups.

Pieredzējis deputāts aicina vērtēt kandidātus
Vēl trešais deputāta kandidāts Kārlis Krēsliņš ir šīs partijas Vidzemes sarakstā. Viņa dzimtā puse ir Annas pagasts. “Tur ir manas tēva mājas, kur esmu dzimis un pēc izsūtījuma Sibīrijā atgriezies. Beidzu tur pamatskolu un Alūksnes vidusskolu, tāpēc uzskatu, ka varu pārstāvēt Alūksnes novadu. Man šķiet, ka svarīgākais nav tas, no kura novada ir kandidāts. Vēlētājiem vajadzētu iepazīties ar informāciju par katru un izvērtēt. Censties noskaidrot, kāpēc vēlas iekļūt Saeimā, kāda ir kandidāta morālā stāja, ko ir paveicis un vai darbi saskan ar vārdiem,” norāda K.Krēsliņš. Daudzi droši vien atceras, ka viņš nolika Saeimas deputāta mandātu, kad masu saziņas līdzekļos parādījās informācija, ka Saeimas deputāta dēls, iespējams, ir vainojams narkotisku vielu pārvadāšanā. “Tajā pašā dienā, kad manu vietu ieņēma cits deputāts, pienāca izziņa no policijas, ka aizdomas par dēla pārkāpumu izrādījušās nepamatotas,” norāda K.Krēsliņš. Viņš uzsver, ka ir svarīgi izvērtēt, cik kompetenti ir deputātu kandidāti ne tikai savā nozarē, bet arī, vai spēj iedziļināties likumprojektos. “Vēlētāji ir neapmierināti ar deputātiem, kurus paši ievēl. Tas nozīmē, ka iepriekš ir rūpīgāk jāvērtē katrs kandidāts, par kuru gatavojas balsot, un vērtēt ar plusiem un mīnusiem. Galarezultātu nosaka starpība starp plusiem un mīnusiem. Piemēram, pagājušajās Saeimas vēlēšanās es sarakstā biju ar 7.numuru, bet tiku ievēlēts kā piektais,” komentē K.Krēsliņš. Viņš secina, ka valstī trūkst līdzsvara starp tiesībām un atbildību. Līdz šim neviena valsts amatpersona nav atbildējusi par zaudētajiem miljoniem ne “Parex” bankas bankrotā, ne pasažieru vilciena iepirkuma izgāšanā, ne “Liepājas metalurga” glābšanā. “Saeimā no tribīnes esmu teicis, ka mums nav atdalīta izpildvara no likumdošanas varas. Bijušais premjers Valdis Dombrovskis vadīja koalīcijas padomi, kurā piedalījās ministri un deputāti no “pozīcijas” partijām. Nolēma, kā balsot, un pēc tam Saeimā atskaitījās,” atklāj K.Krēsliņš. ◆

Viedoklis

Reģionu attīstību var sekmēt vēlēšanu sistēmas maiņa
- Manuprāt, tieši lielajām partijām vajadzētu vairāk balstīties uz reģionu cilvēkiem. Veidot jaunas partijas nav pareizākais ceļš. Kaut vai “Vienoti Latvijai!” - tas ir neiedomājami, ka kopā kandidē bijušais tautfrontietis un premjers Ivars Godmanis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, kas pārstāvēja “TB/LNNK”, Tautas partijas “garants” Aigars Kalvītis un vairāku jaunu politisko partiju “lokomotīve” Ainārs Šlesers. Tie paši “vēži”, kas ir pieļāvuši liktenīgas kļūdas, tagad ir vienā maisiņā. Viens no vecajiem “vēžiem” ir arī Einars Repše, kas dibināja “Jauno laiku”. Pagājis laiks, un ir izveidota cita partija “Latvijas attīstībai”. Bijusī tautas kontroliere Inguna Sudraba kritizē visu un visus, iestājas par reformām, bet nav saprotams, ko un kā viņa gatavojas mainīt. Kāds ir partijas “No sirds Latvijai” konkrētais piedāvājums? Tas atgādina Reformu partijas fenomenu. Kas no tā iznāca, visi labi zinām. Nevar sapulcēties neapmierinātie, kuri nespēj noformulēt, ko un kā vajadzētu darīt, bet prot tikai skaļi kritizēt. Trūkst vārdu par pieredzējušā politiķa Kārļa Leiškalna un Krišjāņa Petera pievienošanos sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” sarakstam. Manuprāt, komentāri ir lieki, ja var būt vienisprātis ar šīs partijas līdera Nila Ušakova apgalvojumu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir Latvijai labākais starp šīs valsts politiķiem. Nevar noliegt, ka lielās varas partijas par reģionu attīstību līdz šim nav domājušas. Tāpēc ir izveidotas vairākas reģionu partijas, no kurām daļa izveidojusi Latvijas Reģionu apvienību, lai kopā startētu Saeimas vēlēšanās. Tās panākumi pašvaldību vēlēšanās lika sarosīties arī lielajām partijām. Līdz šim atšķirībā no Igaunijas, kur investīcijas tiek ieguldītas reģionu attīstībā, Latvijā tiek stiprināti lielie reģionu centri un Rīga. Savulaik Tautas partija atbalstīja pašvaldības, kuru vadībā bija tās biedri. Tagad ir pēdējais laiks gādāt, lai stiprinātu novadus, kas atrodas tālāk no centra, un reģionu attīstība būtu līdzsvarota. Tiesa, ar pašreizējo vēlēšanu sistēmu nevar nodrošināt, lai Saeimā tiktu ievēlēta vismaz puse deputātu, kuri pārstāv reģionus un to iedzīvotāju intereses. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Miera osta pašiem un draugiem 5

    Miera osta pašiem un draugiem

    Alūksnes novada pašvaldības sakopto sētu konkursā “Sakop, rādi, lepojies!” nominācijā “Sakoptākā Alūksnes novada individuālās mājas vai vasarnīcas...

  • Aļģe liecina par piesārņojumu?

    Aļģe liecina par piesārņojumu?  3

    Šogad cilvēki ir pievērsuši uzmanību lielajai Alūksnes iekšezera aizaugšanai. Tas nozīmē, ka iepriekšējos gados situācija nav bijusi tik saasināta....

  • Lasītāju priekam –  22 gleznas

    Lasītāju priekam – 22 gleznas

    Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā visu septembri būs skatāma jauna izstāde – bijušā alūksnieša Anatolija Safranova gleznas, kas...

  • Kalnu velosipēdistiem -  lieliski starti

    Kalnu velosipēdistiem - lieliski starti

    Beidzies “MySport MTB kauss 2014”, kurš četru posmu garumā 23.augustā finišēja Amatā - “Kalna Rauduvītēs” Amatciemā. Šajā posmā tika noskaidroti un...

  • Uz goda pjedestāla - arī mūsējie

    Uz goda pjedestāla - arī mūsējie

    Ar sīvām cīņām, līdzjutēju ovācijām un prieku par uzvarām Gulbenes novada Staru mototrasē aizvadīts Latvijas kausa un Latvijas junioru čempionāta...

  • Startē Pasaules militārpersonu čempionātā

    orientēšanās ◆ 26.augustā ar vidējo orientēšanās distanci Austrijā sākās Pasaules čempionāts orientēšanās sportā militārpersonām. Starp vīriešiem...