Septiņsimtgades parks gaida sakopšanu

Rit jau otrais gadu desmits, kopš Alūksnē izveidots Alūksnes Septiņsimtgades parks. Tas tika veidots, gaidot Alūksnes 700 gadu jubileju, bet nu daudziem alūksniešiem šķiet, ka parks ir nedaudz aizmirsts.

Rit jau otrais gadu desmits, kopš Alūksnē izveidots Alūksnes Septiņsimtgades parks. Tas tika veidots, gaidot Alūksnes 700 gadu jubileju, bet nu daudziem alūksniešiem šķiet, ka parks ir nedaudz aizmirsts.
Septiņsimtgades parks atrodas labajā pusē, iebraucot Alūksnē no Rīgas, tāpēc kalpo par pilsētas vizītkarti. Parku uzsāka veidot 1982.gadā, un tas aizņem 7,3 hektārus. Tajā izveidoja pat ūdenskrātuvi un iestādīja daudz jo daudz kociņu. Lai parku izveidotu, strādāja daudzas pilsētā esošās iestādes un iedzīvotāji.
Kārlis Ūbelis, kas tolaik bija Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Alūksnes rajona nodaļas padomes priekšsēdētājs, zina daudz stāstīt par to, kā šis parks tapis.
"Parka izveide bija cilvēku devums savai pilsētai saistībā ar septiņsimtgadi. Ja tolaik mēs tur nebūtu izveidojuši parku, tajā vietā tiktu uzceltas daudzdzīvokļu mājas. Speciāla arhitektu grupa izstrādāja projektu, un varējām sākt parka iekārtošanu. Līdz Alūksnes 700 gadu jubilejai parks bija gatavs un notika svinīga atklāšana, rīkojot grandiozas svinības. Arī man parks patika - es tur bieži braucu, staigāju un daudz ko pārdomāju," atceras K.Ūbelis.
Strādāja visi
"Es neatminos tādu organizāciju, kas tolaik nepiedalītos parka izveidē, jo strādāja visi. Piedalījās gandrīz visi kolhozi, un katram bija ierādīta sava darba vieta, kur stādīt kociņus. Parku veidojām arī ar domu, lai tuvējo Apes ielas daudzdzīvokļu māju bērniem būtu kur rotaļāties. Parkā bija iecere izbūvēt arī rotaļlaukumu, bet šī doma tā arī neīstenojās," viņš saka.
K.Ūbelis priecājas, ka daudzi cilvēki toreiz bija atsaucīgi.
"Cilvēki nāca un stādīja, atveda stādus nez no kurienes, bet mēs bijām priecīgi par katru no tiem. Stādījām ozolus, liepas, baltegles un daudzus citus. Atminos, ka egļu stādu bija pat par daudz, bet visi tika iestādīti, domājot, ka nākotnē stādījumi jāretina. Meliorācijas sistēmu pārvalde atveda lielo akmeni, kas bija ļoti smags. To cilāja divi krāni, un tas bija bīstami, bet viņi to paveica. Pēc tam tēlnieks Ainārs Zelčs šajā akmenī iekala "Alūksnei 700". Meliorācijas sistēmu pārvalde izraka arī dīķi. Parkā ir izvietots arī akmens par godu Ernsta Glika dibinātajai skolai," stāsta K.Ūbelis.
Viņš lepojas, ka tolaik Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Alūksnes rajona nodaļa, kas daudz deva Septiņsimtgades parka iekārtošanā, 12 gadus tika atzīta par labāko valstī. Tā bija arī valstī lielākā biedrības nodaļa, jo tajā bija iesaistījušies vairāk nekā 10 000 biedru jeb 35 procenti no rajona iedzīvotāju skaita tolaik.
"Kad es gāju prom no biedrības, laikam izdarīju muļķību. Toreiz atbrauca Latvijas Vēstures muzeja darbinieki un aizveda uz Rīgu daudzus dokumentus, kas saistīti ar biedrības mūsu nodaļu. Lietderīgāk būtu bijis tos atstāt Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejam, lai kuplinātu materiālu klāstu par sava rajona vēsturi," saka K.Ūbelis.
Ir jāizveido ainaviskais parks
Tolaik cilvēki, kas piedalījās Septiņsimtgades parka veidošanā, darīja to sabiedriskā kārtā. "Tāpat kā visas Alūksnes ielas tika sagatavotas noasfaltēšanai - arī sabiedriskā kārtā. Cilvēki pēc darba brīvajā laikā gāja un darīja," saka K.Ūbelis.
Viņš atzīst, ka nedaudz sāp sirds par to, kāds lolotais Septiņsimtgades parks izskatās pašlaik.
"Piemēram, Alūksnes pašvaldība varētu sadarboties ar kādu ainavu arhitektu, kas varētu dot padomus un strādāt, lai parku veidotu un uzturētu. Pašlaik neviens ar to nenodarbojas un parks veidojas pašplūsmā. Kad parku stādījām, darījām to ar mērķi, lai tas būtu ainaviskais parks. Manuprāt, pa šiem gadiem pilsēta varēja būt izveidojusi ļoti skaistu ainavisko parku. Es priecājos, ka mums kopīgiem spēkiem ar iestādēm, iedzīvotājiem izdevās šo parku izveidot," klāsta K.Ūbelis.
Lai arī veselība vairs nav tik laba kā agrāk, K.Ūbelis kaut kad vēlas īstenot vēl vienu savu ieceri saistībā ar Septiņsimtgades parku - aicināt kopā tos, kas savulaik piedalījās parka veidošanā. "Domāju, kādā gadadienā to varētu īstenot, un ceru, ka kaut kad tas arī tiks izdarīts," saka K.Ūbelis.
Stādus nesa arī iedzīvotāji
Arī Inta Skujeniece savulaik piedalījās Septiņsimtgades parka projekta izstrādē un zina daudz stāstīt par to, kā parku veidoja. Tolaik Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība Botāniskajam dārzam pasūtīja izstrādāt projektu, ko I.Skujeniece kā Botāniskā dārza darbiniece - dendroloģe izstrādāja.
"Daudzi kociņu stādi nāca no Viļa Bleijera dārzniecības, piemēram, sarkanlapu lazdas. Atminos, ka egļu stādus no kokaudzētavas atvedu sava žiguļa bagāžniekā. Tās tika iestādītas pavisam mazas, bet 20 gadu laikā ir izaugušas par lieliem kokiem. Stādījām arī lapegles un sudrabegles, sēru vītolus. Interesanti ir tas, kā iestādīja ciedru priedes. Tolaik Alūksnes rajona Umāras kolhozā, kur tagad ir Annas pagasts, bija Līvānu māju celtnieku valsts sacensības. To organizatori izlēma, ka vajag kaut ko vērtīgu atstāt Alūksnei, tādēļ speciāli organizējām braucienu uz Kalsnavu un atvedām ciedru priežu stādus," stāsta I.Skujeniece.
Daudz kas dzīvē tomēr neīstenojās tā, kā bija iecerēts projektā. "Kad veidojām parku, tika piedzīvotas dažādas neparedzētas situācijas, piemēram, šī ciedru priežu stādīšana. Arī cilvēki nesa stādus parkam, un vajadzēja izdomāt, kur tos stādīt, tādēļ ne viss ir tā, kā bija projektēts. Galvenais ir tas, ka iedzīvotāji šo parku izveidoja ar lielu entuziasmu," saka I.Skujeniece.
Viņa uzsver, ka parkā tika izveidotas arī puķu dobes. "Parka kopšana tika sadalīta Alūksnes iestādēm - katrai savs gabaliņš, ko aprūpēt. Piedzīvojām arī cūcību - kad parks bija iestādīts, atradās "labvēļi", kas ātri veica aprēķinus un saņēma naudu par parka veidošanu, lai gan paši gandrīz nebija piedalījušies darbā. Tas nebija patīkami," saka I.Skujeniece.
Sargāja parku no govīm
Arī viņai ir skumji, ka tagad Septiņsimtgades parks netiek pienācīgi aprūpēts. "Manuprāt, stādījumi Septiņsimtgades parkā tagad izskatās daudz labāk nekā bija plānots. Cits jautājums ir par to, ka parks, manuprāt, nav pienācīgi sakopts. Apmēram pirms sešiem gadiem kopā ar Alūksnes arhitekti Anitu Šteinerti mēs izstaigājām parku un pārrunājām, kurās vietās kokus vajadzētu paretināt, piemēram, egļu audzē, lai tās izaugtu kuplas un skaistas. Toreiz atzīmējām, kurus kokus vajadzētu izretināt, bet es nezinu, vai tas tika izdarīts," uzsver I.Skujeniece.
Viņa norāda, ka jebkuru parku nepieciešams kopt katru gadu.
"Pēc Septiņsimtgades parka izveidošanas pirmajos gados kaut kas tika darīts, bet mainoties vadībai tas tika atstāts tādā kā pabērna lomā. Pie dīķa izveidojām skaistas puķu dobes, bet ar gadiem tās neviens nekopa, tādēļ puķes iznīka. Manuprāt, lielākā nelaime ir tā, ka arī tagad par parku pienācīgi nerūpējas - neizgriež sausos zarus, neizpļauj zāli, neveic stādījumu retināšanu. Piemēram, egles tika sastādītas tik biezi tādēļ, ka agrāk parka teritorijā čigāniem patika ganīt savas govis un lai pasargātu jauno parku, bet ar domu, ka nākotnē tos retinās," saka I.Skujeniece.
Parku sakops nākamgad
Alūksnes pilsētas domes Attīstības nodaļas ainavu arhitekts Edijs Gusts uzsver, ka zeme, uz kuras atrodas pilsētas Septiņsimtgades parks, pieder Alūksnes evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
"Baznīca ar pilsētas domi ir vienojusies, ka tiks parakstīts ilgtermiņa līgums par teritorijas, kur ir Septiņsimtgades parks, apsaimniekošanu. Tāpēc baznīca šo teritoriju nomās domei un pašvaldība varēs to sakārtot. Savukārt baznīca vēl kārto jautājumus, kas saistīti ar šīs teritorijas ierakstīšanu zemesgrāmatā. Pēc tam tiks parakstīts līgums un varēsim vairāk rūpēties par šo teritoriju," stāsta E.Gusts.
Pašvaldība vasarās daļēji izpļaujot parka teritoriju. "Lūdzām to darīt arī baznīcai, bet baznīcai zemes ir tik daudz, ka visu nespēj apkopt. Septiņsimtgades parks ir kā pilsētas vizītkarte, iebraucot Alūksnē no Rīgas, tādēļ mums ir tas jākopj. Laba sadarbība mums ir izveidojusies ar Hipotēku bankas Alūksnes nodaļu. Neieguldot pašvaldības līdzekļus un rīkojot talku, attīrījām no kārkliem ieplaku iepretim parkam. Pašlaik parka uzturēšanā nevaram izmantot pašvaldības līdzekļus, jo tā ir sveša zeme. Kad būs noslēgts nomas līgums, būs citādāk," saka E.Gusts.
Viņš atzīst, ka parka sakopšanas darbi varētu sākties nākamā gada pavasarī. "Stādījumus vajag retināt un izkopt. Tāpat regulāri ir jāizpļauj zāle un jākopj zāliens. Celiņus parkā neveidosim, jo tik intensīvs apmeklējums tajā nav. Tiks izstrādāta koncepcija parka kopšanai un uzturēšanai," saka E.Gusts.
Viņš vērtē, ka šis parks ir nozīmīgs Apes ielas un Laurencenes ielas bērniem, kas tajā labprāt spēlējas. Ir cilvēki, kas vasarās tur labprāt sauļojas.
"Domāju, ka šis parks nav tik svarīgs pilsētas centra iedzīvotājiem kā šo divu ielu un tuvējo māju cilvēkiem," uzskata E.Gusts.

Citu datumu laikraksti

  • Rezumē projekta gaitā paveikto

    Jūlija vidū Alūksnes rajona cilvēkus ar invaliditāti apvienojošo nevalstisko organizāciju izveidotā darba grupa piedalījās konferencē “Neko par mums...

  • Par alkoholu un tabaku

    Latvijā 15 gadu laikā ir izveidojusies prakse izdabāt ārzemniekiem. Cik tas sevi ir attaisnojis, statistika noklusē.Latvijā 15 gadu laikā ir...

  • Grāmatu svētki kļūst arvien populārāki

    Alūksnē 4. Grāmatu svētki notiks 4.novembrī, bet citur tos svin jau kopš februāra. Svētku iniciatore un organizatore Biruta Eglīte secina, ka tie...

  • Mūsu bagātība ir daba un cilvēki

    Saulainā 18.augusta rītā Kolberģī pie pagasta pašvaldības ēkas pulcējās riteņbraucēji ar mugursomām plecos. Šis ir jau piektais gads, kad notiek...

  • Pieņem projektu pieteikumus

    Lauku atbalsta dienestā izsludināta atklāta konkursa projektu pieteikumu pieņemšanas atsākšana Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda...

  • Itāļi grib sadarboties ar Alūksnes uzņēmējiem

    Alūksnes pilsētas domes vadība, tautsaimnieku biedrības “Alta” vadītājs Andis Krēsliņš un SIA “Lignos” direktors Ilmārs Kols nesen Alūksnē tikās ar...