Seters ir mīlestības suns

"Tas būs mans paša audzināts draugs," tā saka tie cilvēki, kas nolēmuši iegādāties kādu mīļdzīvnieku.

"Tas būs mans paša audzināts draugs," tā saka tie cilvēki, kas nolēmuši iegādāties kādu mīļdzīvnieku. Viņi sola draugu labi barot, mīlēt un mācīt. Labi, ja sākotnēji dotie solījumi tiek pildīti. Ļaunāk, ja, piemēram, suns augas dienas tup piesiets ķēdē, ja pa roku galam pasviež barību, ja nolemj vienatnei. Tāpēc ļaudis, kas nesavtīgi izpilda dzīvē trīs pirmos solījumu, dod padomu, rūpīgi izsvērt plusus un mīnusus, kādi būs, ja mājās ienāks suns.
"Saimniekam vispirms jāzina, ko viņš sagaida no suņa. Vai tam būs jāsargā māja, vai jākļūst par mīluli, par mīlestības suni, kā es raksturoju seterus, par sacensību dzīvnieku vai ko citu," padomu dod īru seteru saimniece Agra Riekstiņa.
Viņa pārliecinājusies, ka seters ir sargsuns, jo viņš spēj būt nikns. Piemēram, tad, kad jāsargā saimniece no citiem suņiem.
Visi suņi ir gudri
"Saimniekam jāapzinās, ka katru dienu vajadzēs doties ar dzīvnieku pastaigāties nevis pavadā, bet ļaujot tam izskrieties. Ja to nevar nodrošināt, tad setera kucēna vietā jāizvēlas cits. Uzskatu, ka suņi ir gudri, viss atkarīgs tikai no saimnieka gudrības pakāpes," saka Agra. Un min vairākas seteru īpašības, kas jāņem vērā, piemēram, uzticību saimniekam, to, ka vēlēsies ganīt kaimiņu vistas, jo ir mednieks.
"Seteram var iemācīt sargāt saimnieka vistas, bet kaimiņa pagalmā, suņaprāt, vistas ir citādākas. Kad dodamies pastaigās, vienmēr esmu satraukta, ja Greisa vai Flēra (tā sauc Agras divus īru seterus) pieskrien tuvāk pagalmiem, kuros kašājas olu dējējas," stāsta saimniece un atceras gadījumu, kad Flēra nokodusi vistu, kas varonīgi kašājusies mežmalā. Par labu seteriem Agrai nācies atteikties no pērļu vistiņu audzēšanas, jo kucēni tās nolūkojuši par tīkamiem medījumiem. Kā pēdējam dzīvību atņēmuši zīda gailim.
Ceļa zīmes neievēros
"Jāņem vērā, ka setera kucēns nekādas ceļa zīmes un norādes neievēros, bet labprāt pabradās pa puķu dobēm un mazdārziņa vagām. Tā tas būs tik ilgi, kamēr saimnieks dzīvniekam iemācīs, ka tā nedrīkst. Ja to nedarīs, vajadzēs vainot sevi, nevis suni.
Piemēram, pērnā vasara bija karsta, tāpēc āra durvis gaitenim atstāju vaļā. Paziņa pie manis bija atvedusi īru seteru Boni, kurš kopā ar Greisu par diskotēkas laukumu bija izraudzījušies dārzu. Ļoti dusmojos, bet cik ilgi? Pati vainīga," Agra atceras.
Ir vajadzīgs mierināt
Svešā vietā nonācis, kucēns naktīs "raud", griež zobus, tāpēc Agra iesaka dzīvnieku mierināt, neļaujot viņam skumt un bēdāties.
"Jo kucēns no mātes atšķirts vēlāk, jo tas labāk iedzīvojas jaunos apstākļos. Atšķiršanas minimālais vecums ir divi mēneši. Ja dzīvnieks "raud", īpašnieks var to paņemt pie sevis gultā, bet tad jāņem vērā, ka suns vienmēr gribēs gulēt kopā ar saimnieku. Lai tā nebūtu, noklājiet sunim domāto guļvietu zemē pie savas gultas un tad, kad dzīvnieks smilkst, paglāstiet viņu, paturiet roku pie viņa. Būs miers. Pamazām kucēna guļvietu var pārvietot tur, kur tā paredzēta," iesaka kinoloģe.
Agras mājās seteriem patīk snauduļot zem lielā istabas galda, kur ir gan krēsla, gan sajūtams saimnieces tuvums. Seteri dažkārt ielec gultā, bet tikai tad, kad Agra to ļauj.
"Kad es neesmu mājās vai neredzu, zinu, ka visi izmanto šo brīdi, lai pagulētu mīkstā dīvānā, nevis uz grīdai uzklāta paklāja, un aizmieg tik cieši, ka nesadzird mani ienākam," labsirdīgi smej Agra.
Izmaina otra raksturu
Seteru saimniece stāsta, ka ikdienā atklājusi pārsteidzošu šo dzīvnieku īpašību - spēju mainīt otra sugas brāļa raksturu. "Flēra, kurai paliks astoņi gadi, bija neatkarīga un nepieejama, kurai nepatika citi suņi. Pat tad, ja es viņu gribēju samīļot, aizgrieza galvu un ierūcās, tādējādi pasakot:
"Man tas nepatīk!" Mēs bijām tie, kam vajadzēja izdabāt Flēras iegribām. Greisa bija tā, kas pamazām "salauza " šo neatkarību, panākot, ka Flēra vairs nerūc uz citiem suņiem, ļaujot tiem pienākt pie manis reizē ar viņu," stāsta Agra.
Sargās savu teritoriju
Flēra ir mājas teritorijas rūpīga sargātāja. Ienācējam viņa nekož, bet par savu nostāju paziņo ar niknu riešanu. Tomēr Agra ievērojusi, ka dzīvniekam ir izteikta nepatika pret diviem vīriešiem, kuriem Flēra, ja vien paspēj, mēģina no aizmugures iekost kājās. "Labi, ka tie ir tikai divi cilvēki," piebilst saimniece, šo rīcību pielīdzinot cilvēkiem, starp kuriem arī var pastāvēt tā dēvētā bioloģiskā nepatika.
Agra pieļauj, ka daudzus nobiedē arī viņas suņu zemais balss tembrs, kas nepiestāvot dzīvniekam ar garenu galvas formu. Arī tad, kad mājas durvis ver kāds viesis, seteri viņu vispirms novērtē. Tikai tad, ja uzskata par vajadzīgu, atļaujas klusi pienākt un, paraugoties acīs, ļauj glāstīt. Tiklīdz tas apnīk, dzīvnieks tikpat klusi atgriežas savā vietā. Esot arī tā, ka tas vispār nedomā iepazīties.
Sajūt cilvēka bailes
Zinātnieki izpētījuši, ka ne tikai dzīvnieka, arī cilvēka organisms bailēs izdala smaržu, ko spēj sajust tikai smalkais suņa deguns. Tāpēc tā kalpo kā signāls, ka nācējs ir bailīgs un var droši uzbrukt.
"Ja redzat, ka suns ir nikns, vispirms sāciet ar viņu mierīgi runāt, vērojot, kā dzīvnieks izturas. Ja tas nemainās, stāviet uz vietas, turpiniet runāt, kamēr nāk saimnieks. Ja dzīvniekam pakustas tikai astes galiņš, varat lēnām, soli pa solim doties tālāk. Ar rokām plātīties un skriet nevajag. Ir jābūt dumjam sunim, lai viņš cilvēkam kostu bez apstājas. Suns tikai ieķers un viss," uzskata Agra.
Sabalansēta ēdienkarte
Seteru ēdienkartē noteicoša ir profesionālā dzīvnieku barība, bet jebkurā gadījumā saimniekam jāzina, ar ko dzīvnieks barots kucēna vecumā.
"Nevar pateikt, ka tā, ne cita barība būs piemērota tavam sunim. Tā ir jāmaina, pakāpeniski pie tās jāpieradina, jāvēro, kas sunim garšo. Savu seteru gaumi atklāju pēc ilgiem mēģinājumiem un tos baroju ar "Čikop". Pirms tam bija dažādas problēmas - gan spalva kļuva bāla, gan blaugznas radās, gan vēl citas nelaimes. Mazs kucēns ir jābaro pareizi, ar kvalitatīvu barību vismaz četras, piecas reizes dienā. Pieaugušos dzīvniekus, kuri man ir četri, baroju reizi dienā vakaros.
Dažkārt pati vāru viņiem putru no miežu putraimiem, kam pievienoju dažādas piedevas. Uzskatu: saimnieks var palikt neēdis, bet suns ir jāpabaro," saka Agra. Kas tas par suni, kas negrauž kaulus, bet arī te Agra iesaka neļauties pārmērībām, bet sunim iedot vienu kaulu - tad tas būs sagrauzts.
Jāmāca no pirmās dienas
"Suni mēs sākam mācīt no pirmās dienas, kad viņš ir pie jums. Viss sākas ar iepazīšanos, izpratni, jo katram dzīvniekam ir savs raksturs, tāpat kā cilvēkam. Ja, piemēram, kucēna izvēle ir par labu seteriem, kam jākļūst par mīļiem dzīvniekiem, kas nedara pāri un pat zaglim gatavs visu atdot, tad saimniekam jāizzina, kāds raksturs bijis dzīvnieka vecākiem. Godīgs tā pirmais īpašnieks pateiks, negodīgs - centīsies izdabāt pircējam," Agra dod padomu un piebilst, ka seteri ir mīlestības suņi.
Fakti
Īru seters - sarkanbrūns, skaists, elegants, temperamentīgs putnusuns. Cēlies Īrijā, pagājušā gadsimta otrajā pusē īri sāka krustot vienkrāsainos seterus un pointerus ar balti rudiem no Francijas ievestiem medību suņiem, līdz panāca jaunās šķirnes izveidošanu.
1882.gadā tai oficiāli piešķīra nosaukumu - īru seters. Tas ir
65 līdz 67 centimetrus augsts suns ar garām, zīdainām ausīm.
Raksturīgākās iezīmes: tumši ruds - kastaņkrāsas kažoks. Krāsai jābūt vienādai uz visa ķermeņa. Gaišākas krāsas "bikses" mazina eksterjera vērtību. Atļauts vienīgi pavisam - neliels - apmēram lata lielumā - balts plankumiņš uz krūtīm, pakaklē šaura svītriņa uz pieres.
Galva - garena, lūpas sausas, piegulošas, šķērsveida sakodiens. Tumši brūnas, vidēji lielas acis ar gudru, dzīvespriecīgu, labestīgu skatienu. Ķermenis harmoniski veidots, vingrs. Kājas spēcīgi veidotas kā labiem skrējējiem.
Īpašības - lielisks putnusuns ar izcili labu ožu, ātrumu un izturību. Skaistā izskata dēļ suns daudz zaudējis, jo netiek izmantotas viņa izcilās medību suņa dotības. Dzīvnieka labā jābrīdina tie, kas grib turēt īru seteru pilsētā. Sunim iespējami bieži, daudz jāļauj izskrieties. Īru seters ir arī labs sargsuns, ļoti saprātīgs un uzticīgs. Izturīgs pavadonis pārgājienos.
Ir arī skotu seters. Tā standarts apstiprināts 1927.gadā. Angļu seteru kā tīršķirni 1825. gadā izveido Edvards Laversons.

Citu datumu laikraksti

  • Afiša

    25.janvārī pulksten 23.00 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" dejas kopā ar DJ Juri.25.janvārī pulksten 23.00 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" dejas kopā...

  • Dzīvnieks mums līdzās pilsētā

    Uz veterinārajām aptiekām iet ne tikai iepirkties. Daudzi te meklē un atrod padomu.Uz veterinārajām aptiekām iet ne tikai iepirkties. Daudzi te meklē...

  • Mēs par Prūsi

    Svētdien priecīgākā ziņa Latvijas sporta līdzjutējiem bija tā, ka Sandis Prūsis tomēr startēs Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs.Svētdien priecīgākā...

  • Viesojas televīzijas žurnālists

    Vakar, 21.janvārī, Pededzes pagastā viesojās Latvijas Televīzijas lauku žurnālists Jānis Dimants, lai filmētu materiālu kārtējai pierobežas...

  • Ir vērienīgākie trušu audzētāji valstī

    Zemnieku saimniecība "Sveķi" Bērzaunes pagastā pērn decembrī pabeidza jaunās trušu fermas celtniecību.Zemnieku saimniecība "Sveķi" Bērzaunes pagastā...

  • Nevajag pārdot zemi ārzemniekiem

    Vairāku lauksaimniecības organizāciju pārstāvji izveidojuši darba grupu cīņai pret brīvo zemes tirgu.Vairāku lauksaimniecības organizāciju pārstāvji...

  • Ziemā ieraugāms bagātīgs rudens

    Kārķu pamatskolas ģeogrāfijas skolotājs Jānis Jūgs kopš 1983.gada decembra pastāvīgi pieraksta novērotos laika apstākļus.Kārķu pamatskolas...

  • Stāsts par Liela Cilvēka lielu Nelaimi

    Stāsts par Antru Liedskalniņu nav tikai par ziediem un mīlestību, jo ziedi aug melnā, trūdiem bagātā zemē un šī zeme ir rūpīgi jāravē, citādi nezāles...

  • Izmanto savas tiesības!

    "Ko ceļu policists drīkst pieprasīt uzrādīt, kad mani ir apturējis uz ielas? Reizēm prasa aptieciņu, trijstūri un ugunsdzēšamo aparātu," jautā...