Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sevi dēvē par cilvēku - klaunu

Dziedātāja Olga Rajecka desmit gadus Latvijā organizē disenītes bērniem. Viņa uzskata, ka pieaugušajiem ir jādara viss iespējamais, lai attīstītu mazo talantus.

Dziedātāja Olga Rajecka desmit gadus Latvijā organizē disenītes bērniem. Viņa uzskata, ka pieaugušajiem ir jādara viss iespējamais, lai attīstītu mazo talantus.
"Biju gaidībās un sapratu, ka vēlos strādāt ar bērniem, tādēļ sāku dziedāt kopā ar popgrupu "Pekšņi". Kad biju astotajā mēnesī, izdomāju, ka vajag organizēt popielu. Pēc meitas Marijas piedzimšanas dzīvoju Rīgā - mājā, kur atradās klubs "Bimini". Novēroju, ka svētdienās klubā nav apmeklētāju un telpas stāv tukšas, tādēļ radās doma rīkot pasākumus bērniem. Pirms tam galvaspilsētā neviens nerīkoja plašas bērnu aktivitātes. Organizējot "Bērnu rītu", secināju, ka mazie ir ļoti talantīgi - daudzi labi dzied, citi dejo, un radās ideja rīkot līdzīgus pasākumus kā Krievijas televīzijas raidījums "Rīta zvaigzne"," atceras O.Rajecka.
Vienmēr nevajag dziedāt par vardīti
Tagad katru gadu dziedātāja brauc pa Latvijas rajoniem un organizē Olgas disenītes atlases kārtas. "Pirmajos gados bērniem pavadījumu spēlēja skolotājas uz klavierēm vai nesa audiokasetē ierakstītu fonogrammu, bet es negribēju jaukt popmūziku ar tautasdziesmām. Tagad organizējam divus pusfinālus un katrā no tiem piedalās astoņi rajoni. Katrā rajonā atlasām desmit labākos izpildītājus, kas piedalās arī pusfinālā Rīgā. Finālisti šogad dziedās 8.jūnijā Saulkrastu estrādē pilsētas svētkos. Viņi visi ir laureāti, uzstāšanos dažādās vecuma grupās vērtē populāri mūziķi," stāsta O.Rajecka. Viņa atminas, ka tieši ar Olgas disenīšu palīdzību daudzi tagad zināmi mūziķi kļuvuši populāri – Linda Leen, Kristīne Broka, bērnu popgrupa "Jūras akmentiņi", Normunda Veizāna hip-hop grupu dalībnieki un citi.
"Man ir neērti meklēt sponsorus šiem pasākumiem. Esmu priecīga, ka mani draugi, kas strādā biznesā, tos atbalsta. Piemēram, firma "Sony" visiem finālistiem dāvina elektropreces. Tas ir jauki, ka kāds palīdz bērniem. Uzskatu, ka tas nav normāli, ja pilsētas domei ir jāiemaksā 600 latu tikai tāpēc, lai pie viņiem varētu organizēt kādu populāru pasākumu. Paradoksālākais ir tas, ka cilvēki tajos piedalās un pēc tam brīnās, kādēļ nav uzvarējuši, bet nauda iztērēta," saka O.Rajecka.
"Ja vecāki pedagogam maksā naudu, tad viņi grib redzēt, ko skolotājs ir izdarījis. Kad bērns ir uzvarējis konkursos un guvis panākumus, tad lolojumus šim pedagogam uztic arī turpmāk. Bērni, kas iesaistās pašdarbībā, ir citādāki nekā pārējie. Piemēram, deju grupas dalībniekiem ir sava pasaule, savs tusiņš. Viņi neklīst pa ielām, pārmērīgi nelieto alkoholu un nedomā, kā dabūt kārtējo narkotiku devu, jo brīvo laiku pavada mēģinājumos un koncertējot. Tas ir grūts darbs. Parasti bērni, kas dzied koros un dejo tautiskās dejas, iesaistās arī citās aktivitātēs. Mums ir jābūt moderniem, jāļauj bērniem dejot arī hip-hopu, ne tikai dziedāt korī," akcentē dziedātāja.
"Zvaigznes" nevar radīt mākslīgi
O.Rajecka uzskata, ka visiem nav jākļūst par "zvaigznēm". Par "zvaigznēm" piedzimstot ļoti maz cilvēku. Nevajagot tās radīt mākslīgi, kā to pašlaik dara mūziķis Arnis Mednis Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "Talantu fabrika".
"Jaunieši domā, ka "Talantu fabrikā" dzīvo bohēmisku dzīvesveidu, bet viņi pat nenojauš, kas tas ir! "Talantu fabrikā" kopā dzīvo sveši cilvēki. Grupās, kurās es koncertēju – "Turaidas roze", "Eolika" -, visi dalībnieki bija kā viena ģimene. Mēģinājumi bija mūsu ikdiena un darbs. Desmit gadus esmu mācījusies dziedāt pie profesionālas mūzikas skolotājas un vēl tagad nevaru simtprocentīgi apgalvot, ka māku labi dziedāt. Esmu iemācījusies pareizi elpot, lai izturētu divas stundas koncertējot un nodziedātu 72 dziesmas," atzīst O. Rajecka.
Viņa domā, ka "Talantu fabrikas" mūzikas skolotāji, piemēram, Jolanta Gulbe, pati lāgā neprot dziedāt, kur nu vēl mācīt to citiem. "Arī dziedātāja Ance Krauze ir par jaunu, lai to darītu. "Talantu fabrikas" projekts nav slikts, tomēr es un citi profesionāli mūziķi uzskatām, ka tur "zvaigznes" rada mākslīgi. Es to raidījumu neskatos un neklausos, jo man ir kauns," bilst O.Rajecka.
Dziedātāja uzreiz redzot, ja uz skatuves uzkāpj talantīgs cilvēks. "Ir svarīgi pierast uzstāties lielas auditorijas priekšā no agras bērnības. "Talantu fabrikā" jaunieši jau tagad domā, ka ir lielas "zvaigznes", jo viņus taču rāda televīzijā. Kad šovs ir beidzies, nereti viņiem ir grūti dzīvot, jo domā, ka ir slavenības, ka viņiem nebūs mierīgas dzīves, jo visi taču viņus pazīst! Bet tie nav ne Ainars Mielavs, ne Marija Naumova, ne Igo vai citi zināmi mūziķi. Tas viss ir nepareizi. Televīzija ļoti negatīvi ietekmē jauniešu psihi un domāšanu," akcentē O. Rajecka.
Slavu nopelna sūrā darbā
Dziedātāja apgalvo, ka savu popularitāti ir nopelnījusi sūrā darbā, un lepojas ar to. "šomēnes Valkas rajona Dzeņos iebraucām uzpildīt automašīnā degvielu. Ieejot kafejnīcā, apmeklētāji uzreiz sauca: "O! Rajecka! Ko tad jūs mūsu pusē?" Ir jāpaiet daudziem gadiem, lai tu būtu vienkāršs un mīlēts mūziķis. Man patīk, ka, ejot pa Valku vai Alūksni, mani visi sveicina," viņa neslēpj.
O.Rajecka akcentē, ka popmūzikā uzvar stiprākie un tie, kas dzied vienā mūzikas stilā. "Es esmu komponista Imanta Kalniņa cilvēks, tādēļ gribu arī bērniem iemācīt izkopt vienu mūzikas stilu, nevis no visiem pa druskai. Grupa "Līvi" būs mūžīga tāpat kā "Eolika", kas koncertē jau 23 gadus. Dodoties uz šīs grupas koncertu, cilvēki zina, uz ko viņi nāk. Man nepatīk, kā rīkojas, piemēram, Raimonds Pauls - atrod Gunāru Kalniņu, uztaisa par "zvaigzni", iedod savas dziesmas, bet nākamajā gadā Gunāra Kalniņa vairs "zvaigžņu" vidū nav, jo viņam vienkārši nav, ko dziedāt. Bet Pauls jau ir atradis nākamo "zvaigzni". Es gribētu, lai jaunieši, kas ir nolēmuši kļūt par solistiem, saprot, ka tas nav viegli," saka O.Rajecka.
Dziedātāja bieži koncertē kopā ar Alūksnes Bērnu un jauniešu centra vokālo ansambli "Cielaviņas". Viņa uzskata, ka bērna muzikālās prasmes ir atkarīgas no tā, cik daudz pedagogs viņam iemāca, bet šim skolotājam ir jābūt stilīgam un modernam.
"Bieži ir tā, ka mazais labprāt izpildītu kādu dziesmu no grupas "Prāta vētra" repertuāra, bet skolotāja viņam liek dziedāt par vardīti. Man patīk bērni, kas zina, ko viņi grib, tās jau ir interesantas personības. Ir svarīgi, lai pieaugušie finansiāli atbalstītu mazo talantus, cik vien tas ir iespējams. Es zinu, ka alūksnietis Dainis Dobelnieks ir populārs mūziķis visā Latvijā, bet gribētos, lai vēl kāds alūksnietis par tādu kļūst," novēl viņa.
Prot taupīt naudu un laiku
O.Rajecka vērtē, ka vislielākās problēmas sagādā kvalificētu pedagogu trūkums un zemais dzīves līmenis. "Valdībai vajadzētu vairāk rūpēties par talantīgiem bērniem, kas dzīvo maznodrošinātās ģimenēs. Tā kā Latvijā trūkst kvalificētu mūzikas pedagogu, valdībai vajadzētu vairāk atbalstīt tos entuziastus, kas jau strādā šajā jomā. Arī fonogrammu iegāde maksā dārgi, bet bērni taču vēlas dziedāt!" saka dziedātāja.
O.Rajecka atminas, ka bērnībā skatuves tērpus viņai šuvusi mamma. "Tas, cik daudz cilvēks izdara, ir atkarīgs no viņa gribasspēka. Dzīvē ar visu ir jātiek galā. Sēžot mājās, naudu nenopelnīsi. Es nekad nevarētu būt uzņēmēja, jo no biznesa neko nesaprotu. Es daru to, kas man patīk un ko es varu. Protu organizēt dienā piecus pasākumus vai dziedāt četrās dienās 12 koncertus, jo esmu cilvēks – klauns," viņa smej.
Dziedātāja ir pārliecināta, ka cilvēks visu var izdomāt, lai dzīvot būtu ērtāk un lētāk. Viņa pati dzīvo privātmājā, ko kurina ar malku, jo viena malkas krava gadā izmaksā tikai 40 latus, kamēr citi mēnesī par siltumu dzīvoklī maksā 60 latus.
"Es nepērku desmit lūpu krāsas, jo man pietiek ar dažām. Dzīve mani ir izmācījusi iegādāties tikai visnepieciešamākās lietas. Meitai mācu, ka vispirms ir jāsaklāj gulta, jāizslauka istaba un jāsakopj sēta, nevis jāžēlojas, cik dzīve ir grūta. Man nekad nav patikuši cilvēki, kas paši neko nedara, pat dzīvesvietu nevīžo sakārtot," viņa saka.
O.Rajecka priecājas, ka meita Marija ir talantīga un aktīva meitene. "Marija apmeklē peldēšanas nodarbības, mācās mūzikas skolā un spēlē klavieres. Viņai patīk zīmēt, mācīties angļu valodu. Marija ir organizators, kam patīk mājās rīkot modes skates, teātra izrādes un koncertus. Viņa ir patstāvīga meitene un zina, ko grib," lepojas dziedātāja.
Saules starus dāvina bērniem
O. Rajecka neslēpj, ka viņai patīk aizbraukt pie draudzenes Jolantas Arājas mammas Maijas, kas dzīvo Alūksnes rajona Bejā, un parunāties par dzīvi. "Man ļoti patīk viņas māja, ko meita nosauca par senlatviešu māju. Tur vienmēr ir garda maltīte, patīkama pirts un var gulēt sienā. Man patīk tādi sirsnīgi un vienkārši cilvēki kā Maija," viņa saka.
Dziedātājai ir savs uzskats par Dievu un baznīcas apmeklēšanu. "Daudzi ir pārliecināti, ka lūgt Dievu drīkst tikai baznīcā. Manuprāt, katram sirdī ir jāmīt Dievam un jādzīvo saskaņā ar desmit baušļiem. Man nav laika, lai ietu uz baznīcu, jo ir jārīko bērniem pasākumi, jāvelta laiks meitai, jāapkopj māja un jāstrādā dārzā. Domāju, ka bērniem Latvijas nomalēs dāvāju daudz vairāk saules staru, un no tā ir vairāk labuma, nekā ejot uz baznīcu. Marija apmeklē svētdienas skolu. Pirms iešanas pie dievgalda viņa man jautāja: "Bet mammu, es neesmu izdarījusi nevienu grēku. Ko lai es tur saku?" Tad pamācu, ka kaķa mocīšana un mammai pretī runāšana arī ir grēks," stāsta O. Rajecka.
Viņa atklāj, ka vēl nav gatava dibināt savu studiju, lai mācītu citiem dziedāt. "Man vēl gribas dziedāt pašai un izdot jaunu soloalbumu," saka O. Rajecka.
***
Olgas Rajeckas atziņas
"Man ļoti nepatīk mūziķi, kas dzied uz fonogrammām bez dzīvās mūzikas. Tā ir krāpšana un nav piedodama. Klausītāji par to maksā bargu naudu! Tad lai neaplaudē mākslinieka falšam sniegumam. Lai tie mūziķi, kas tā dara, pēc tam nebrīnās, ka pret viņiem izturas slikti."
"Daudzi grib klausīties vienkāršo, apšaubāmo šlāgeri, ko es saucu par čimčidrillām. Tādu grupu ir ļoti daudz, bet gribētos, lai cilvēki paklausās arī kaut ko skaistu un baudāmu. Ne velti saka: kāda mūzika, tāda valdība. Manuprāt, īstu šlāgeri spēlē grupas "Kaimiņi" un "Dakota". Komponistam Raimondam Paulam ir dziesmas, ko dzied pie galda, zem galda, uz skatuves, pie ugunskura – visur. Es par ģeniālu uzskatu komponistu Imantu Kalniņu, jo baudot viņa mūziku reizēm var "lidot"."
"Cilvēki, kas klausās skaistu mūziku, skaisti dzīvo. Viņi paši ir skaisti, jo ir intelektuāli. Nabadzība nav netikums. Netikums ir netīrība."

Citu datumu laikraksti

  • Annijas bode

    Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī.Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī. Vienu pēc otra viņa noliktavas kaktā iemeta trīs...

  • Krāsim savai nākotnei

    No 2001.gada 1.jūlija Latvijā ieviesa pensiju sistēmas otro līmeni. Piedalīšanās tajā ir obligāta tiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem.No 2001.gada...

  • Augu aizsardzības līdzekļu lietotāju zināšanai

    Visus kultūraugus to augšanas laikā apdraud kaitēkļi, slimības un nezāles. Tādēļ, lai pasargātu kultūraugus, ir jāveic augu smidzināšana.Visus...

  • Aunam jādodas ārpus mājas

    AUNS. Būsiet garīgi un fiziski iztukšots. Nevēlēsieties pat dzirdēt par darba jautājumiem. Ieteicams šo dienu pavadīt ārpus mājas un iesaistīt...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Lieldienu pasākumi. 19.aprīlī pulksten 22.30 Alūksnē, atpūtas klubā "Jolanta" – Lieldienu dejas un konkursi "Ar un par olām" kopā ar DJ Uruli un...

  • Līķauts ir liecība par augšāmcelšanos

    Daudzi cilvēki vēl joprojām ar neticību vēro līķautu, kas glabājas Turīnā. Ja pasaule spēj pieņemt cilvēka mokas - šaustīšanu un krustā sišanu, tad...