Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Siltumnīcās iegūst divas tomātu ražas

Saimnieki: vēlas audzēt ekoloģiski tīrus dārzeņus.

Saimnieki: vēlas audzēt ekoloģiski tīrus dārzeņus
Mārkalnes pagasta piemājas saimniecības "Druvas" īpašnieki ir lielākie tomātu audzētāji Alūksnes rajonā. Rita un Antons Rengeļi tomātus un arī gurķus no trīs siltumnīcām gandrīz tūkstoš kvadrātmetru platībā pārdod Alūksnes tirgū, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un iestāžu ēdnīcām.
"Pirmā tomātu raža ap Jāņiem bija laba, bet vēlā ir mazāka, jo nemiglojām stādus. Lai iegūtu vairāk, ir vajadzīgi atbilstoši augšanas apstākļi. Nepietiek uzcelt apkurināmas siltumnīcas. Tajās ir nepieciešams apsildīt augsni, ierīkot automātisko laistīšanu un arī noēnot siltumnīcas, ja ārā ir tik karsts kā šovasar jūlijā. Temperatūra nedrīkst pārsniegt plus 35 grādus vai naktī būt zemāka par 10 līdz 12 grādiem. Arī lietainā laikā vajadzīga apkure, lai iztvaikotu mitrums. Pašlaik vēl tā visa nav, bet paredzams, ka nākampavasar jau varēsim apsildīt augsni un būs laistīšana ar pilināšanas iekārtu. Tiesa, nav zināms, vai tā spēs nodrošināt zemē mitrumu," stāsta A.Rengelis.
Siltumnīcās iegūst divas tomātu ražas
Viņš secina, ka pēdējās siltumnīcas konstrukcija ir gandrīz tāda kā ārzemēs - apmēram piecus metrus augsta angāra tipa būve. Koka konstrukcijas pārklātas ar dubultu plēves pārsegumu. Uz ovālā jumta kupola ziemā nekrājas sniegs. Katru nākamo siltumnīcu tomātu audzētājs cēla augstāku, ievērojot ES standartus. "Pēdējās gala sienas augšdaļā ir ierīkota atvere vēdināšanai," atzīst A.Rengelis. Daļā platības audzē garos siltumnīcu gurķus, kas ir ražīgi. Tie ienākas maijā, bet saimnieki atzīst, ka vajadzētu piedāvāt vēl agrāk. Jau tagad peļņa no gurķiem ir lielāka nekā no tomātiem. Tiesa, to audzēšana prasa arī vairāk darba. Saimnieks domā, ka nevar palielināt gurķu platības, jo nebūs pieprasījuma. "Druvu" īpašnieki vēlas pāriet uz bioloģisku saimniekošanu, jo ekoloģiski tīriem dārzeņiem būs noiets arī ES tirgū. Ar ķimizāciju savienības dalībvalstīs iegūst 50 - 60 kilogramus tomātu no katra kvadrātmetra. Mārkalnieši vēlas sasniegt vismaz pusi no šī daudzuma.

Citu datumu laikraksti

  • Ekonomikā slēptā labklājība

    Viens no iemesliem, kādēļ daudzi no tiem, kas jau izšķīrušies balsot par Latvijas pievienošanos ES, pieņēmuši šādu lēmumu, ir cerība, ka arī Latvija...

  • Latvija jau tagad darbojas ES sociālās politikas veidošanā

    Pēc Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī Latvijai ir tiesības būt pārstāvētai ES institūcijās novērotāja...

  • Sievišķā Latvija

    Latvijā šā gada sākumā 54% no valsts iedzīvotājiem bijušas sievietes, kas ir vairāk nekā ES dalībvalstīs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

  • Gredzens

    Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami...

  • Augusts ar atmiņām par vasaras saulgriežiem

    Augustā gribot negribot jāatceras vasaras saulgrieži, jo dārzos ar spoži sarkaniem ogu ķekariem pilngatavību sasniegušas jāņogas.Augustā gribot...

  • Dažādas mērvienības

    Gulētājus mēra garšļaukos.Gulētājus mēra garšļaukos. Apsolījumu mēra gočpendelēs. Svarīgumu mēra oibļinos. Biezumu mēra megapensijās. Krutumu...

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...