Sirdī esmu mednieks un makšķernieks

Mednieku kluba “Silamala” prezidenta Gunāra Kļaviņa hobijs ir ne tikai medības, bet arī makšķerēšana. Gunārs Kļaviņš ir dzimis un audzis Alūksnes ezera krastā.

Mednieku kluba "Silamala" prezidenta Gunāra Kļaviņa hobijs ir ne tikai medības, bet arī makšķerēšana.
Gunārs Kļaviņš ir dzimis un audzis Alūksnes ezera krastā. "Bērnībā dienas pagāja, dzīvojoties pie un uz ezera. Mans pirmais makšķerēšanas skolotājs bija tēvs. Kopš esmu pensijā, mani hobiji ir pārvērtušies par dzīvesveidu," stāsta G.Kļaviņš. Viņš stāsta, ka ir iemācījies ķert zivis. "Makšķerēšanai jāpieiet nopietni. Ja to lietu izprot, var arī kaut ko noķert," saka G.Kļaviņš. Viņš atklāj, ka zivju ķeršanā zinot dažādas viltībiņas, tomēr reizēm gadoties, ka mājās jādodas tukšām rokām.
Atstāj piecus latus
Gunāram patīk makšķerēt gan vasarā, gan ziemā. Viņš atzīst, ka makšķerēšanai katrā gadalaikā ir savs jaukums. Makšķerniekam ir jāzina viss par makšķerēm un āķiem. Gunārs atzīst, ka kārtīgs makšķernieks, ieejot makšķernieku piederumu veikalā, tur atstāj vismaz piecus latus. G.Kļaviņam ir liela dažādu āķu un zemledus makšķerēšanai paredzēto mākslīgo mānekļu kolekcija.
"Jāskatās āķa asums un izliekums. Tas nedrīkst būt par trauslu vai mīkstu. Jāskatās, lai āķis neliecas vaļā, lai tas nelūzt nost," paskaidro Gunārs. Viņš norāda, ka jābūt pareizā laikā un pareizā vietā, tad viss izdodoties. Kā svarīgu makšķerēšanas sastāvdaļu G.Kļaviņš min zivju piebarošanu. "Ja grib sasniegt kaut kādus rezultātus, zivis ir jāpiebaro. Ziemā piebarošana nav tik svarīga, lai gan nenāk par ļaunu piebarot arī ziemā," ir pārliecināts makšķernieks.
Zvejo savam priekam
Gunārs stāsta, ka viņš atzīmē tās vietas, kur labi ķeras, un nākamajā reizē tās pārbaudot, tomēr reizēm zivju vietas mainās. Šad tad gadās, ka zivju ir daudz, bet tās "neņem", lai gan kalendāros raksta, ka tajā dienā labi ķeršoties. "Daudz labāk ķeras tad, kad kalendārā raksta, ka diena nepavisam nebūs veiksmīga makšķerniekiem," apgalvo G.Kļaviņš.
Lomi ir bijuši dažādi, bet Gunārs atklāj, ka īpaši lielas zivis nav izdevies izvilkt. Viņš nemēģina sasniegt kādu rekordu - zvejo savam priekam. Gunārs nav uzticīgs tikai makšķerēšanai Alūksnes ezerā, šeit viņš pārbauda pirmā ledus biezumu. Kaislīgais makšķernieks ir zvejojis pat Altajā. "Lai arī diez ko labi neņēma, zivju zupa izdevās lieliska," atzīst Gunārs.
Zivju nepaliekot mazāk
Saķertās zivis Gunārs gatavo pats. Viņam labi padodas zivju žāvēšana. To novērtējuši arī draugi, kas bieži vien lūdz Gunāra palīdzību. Gunāram ir sava recepte. "Citi zivis sasāla pirms žāvēšanas. Es to daru pēc tam. Jebkuras sālīšanas procesā izdalās šķidrums. Žāvējot tās apžūst. Ja zivis sāla pēc žāvēšanas, tās ir daudz sulīgākas," atklāj makšķernieks.
Gunārs izsaka nožēlu par rūpnieciskās zvejas aizliegšanu. Viņš uzskata, ka varētu aizliegt rūpniecisko zveju ar tīkliem, bet nevajadzētu aizliegt ezerā ielaist zvejas vadu. "Zvejas vads iet pa ezera grunti un uzrušina dūņas, citādi tur lejā uzkrājas tik daudz ogļskābās gāzes un skābes, ka tās pēc kāda laika pat noēd enkuram rūsu. Tas nozīmē, ka tur nav nevienas dzīvas radības. Zivīm lejā trūkst skābekļa. Tās nolaižas lejā uz neilgu laiciņu, lai sameklētu barības vielas un atkal uzpeld augstāk," paskaidro makšķernieks.
Runā, ka zivju ar katru gadu paliekot mazāk, bet Gunārs nepiekrīt šim uzskatam. "Vienā vietā zivis var nebūt, bet turpat netālu pie cita niedru pudurīša es izvelku daudz zivju," pieredzē dalās G.Kļaviņš.
Uzņem enerģijas lādiņu
"Ģimenē man nav bijis neviena mednieka," stāsta Gunārs. Viņš atklāj, ka ar medībām sācis aizrauties 1978.gadā, kad sāka strādāt milicijā, jo tur bijis pašiem savs mednieku klubs. Šobrīd jau vairākus gadus Gunārs ir mednieku kolektīva "Silamala" prezidents.
"Medībās saistošākais ir pats process - pārbaudīt pašam sevi, būt gudrākam par dzīvnieku. Svarīgākais nav nomedīt. Prieks, ka esi bijis mežā, izstaigājies, uzņēmis spēcīgu enerģijas lādiņu vairākām dienām," atzīst mednieks.
G.Kļaviņam patīk stāvēt gan uz masta, gan arī iet dzinējos. "Tagad tomēr labāk eju dzinējos. Stāvot uz vietas, sāp mugura, bet staigājot izkustos," stāsta mednieks.
Rudenī "Silamalas" mednieki medībās dodas katru sestdienu, bet, tiklīdz uzsnieg sniegs un labi var saskatīt meža zvēru pēdas, medības notiek daudz biežāk. "Jāizmanto katrs brīdis, kamēr ir sniegs," smejas Gunārs. Viņš atklāj, ka medniekiem ir labi jāpazīst zvēru pēdas un jāzina viņu takas, tomēr viņš atklāj, ka gadu laikā takas ir mainījušās, tas tāpēc, ka daudzviet mežs ir izgriezts.
Foksterjers ir ātrāks
Medībās lieli palīgi ir suņi. Gunāram ir pat divi - divarpus gadus vecais taksis Rolis un septiņus mēnešus vecais foksterjers Neris. "Rolis strādā labi. Viņš ir labi uztrenējies, bet šobrīd iemaņas apgūst arī Neris, kas no mazām dienām iet līdzi draugam," stāsta Gunārs. Viņš paskaidro, ka medību sunim jau no mazām dienām jāiet līdzi medībās. "Roli pirmo reizi paņēmu līdzi, kad bija nošauta meža cūka, lai viņš to aposta. Pēc tam mežā uzliku "uz pēdām". Viņš arī atrada dzīvnieku. Vēlāk, braucot mājās, dzīvojās kuilim pa muguru. Sunim ir jāsaprot, ko no viņa gaida," saka mednieks.
Gunāra sieva Anita saka, ka Rolis, kā jau visi takšu sugas pārstāvji, ir brīvdomātājs, bet Neris ir ar raksturiņu. Viņam ir gadījies arī aizlavīties no mājām. Savā starpā suņuki sadzīvo labi, vien reizēm kļūst greizsirdīgi viens uz otru.
"Medībās ātrāks ir foksterjers, jo viņam ir garākas kājas, pāri kupenām viņš lec kā zaķis, bet arī taksis ir labs dzinējs," atzīst Gunārs, piebilstot, ka laiku gan viņš negribētu, jo laikas rej tikai tad, kad redz dzīvnieku. "Stāvi un gaidi, bet dzīvnieka kā nav, tā nav. Pēkšņi suņa rejas jau dzirdamas aizmugurē. Mani suņi rej visu laiku - vai dzīvnieks nāk virsū vai garām," stāsta mednieks. Abi suņi jau ielāgojuši - tiklīdz saimnieks paņem bisi un velk mugurā medību jaku, viņi ir gatavi sekot.
Prieks arī sievai
Gunāram medībās nav izdevies nošaut vienīgi lūsi. Viņš ir ieguvis sudraba medaļu par vilku mātes žokli. "Izcilu ragu manās trofejās nav. Ja ir pietiekami resni, tad nav gari, ja ir gari, tad nav resni," saka G.Kļaviņš. Par vīra trofejām prieks arī sievai, viņa tās var parādīt skolēniem.
"Sākumskolas skolēniem ir jāmācās pazīt plēsīgu zvēru un zālēdāju zobus, bet pēc attēliem ir grūti saprast. Esmu rādījusi bērniem vīra medību trofejas - bebra, vilcenes galvaskausus, mežacūkas ilkņus, aļņa zobus," apliecina skolotāja.
Gunārs atzīst, ka no medībām ir liels labums - gaļa ir gan pašiem, gan suņiem, bet nodīrātās ādas mednieks izkar pagalmā, lai mielojas putniņi.
Viņš uzskata, ka dzīvnieku mežā ir daudz, tomēr saka, ka, zvēram nonākot mednieka redzeslokā, ir jāaplūko, vai dzīvnieks ir perspektīvs. "Protams, šaujam neperspektīvos," apgalvo mednieks. Lai medības izdotos, zvēri ir jāpiebaro. Vasarā mednieki meža tīrumiņos iesēj auzas, pie kurām rudenī zvēri atgriežas un mielojas. "Ierīkojam arī barotavas, kurās liekam kartupeļus un graudus. Medības nemaz nav tik lēts prieks," atzīst Gunārs.

Citu datumu laikraksti

  • Rīkos filozofisku diskusiju

    Bejas interešu klubiņa “Pīlādzis” dalībnieces 22.janvārī pulksten 12.00 filozofiskā diskusijā dalīsies pārdomās par tēmu “Logs”.Bejas interešu...

  • Rosinās pārcelt darbdienas

    Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien valdība lems par vairāku 2004.gada darbdienu pārcelšanu.Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien...

  • Vēlas zināt iedzīvotāju viedokli

    Ministru kabineta komitejas sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas projekts “Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes”.Ministru kabineta...

  • Pirmais sarunu raunds - neizšķirts

    Pašvaldības: piekrīt novada veidošanai ar nosacījumiem.Pašvaldības: piekrīt novada veidošanai ar nosacījumiem Pašvaldību vadītāju sarunas ar...

  • Gada kukainis 2004 - zilspāre

    Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2004.gada kukaiņiem izvēlējusies zilspāres, kurām šogad būs veltīti vairāki izglītojoši pasākumi.Latvijas...

  • Piedāvā kultūras un atpūtas pasākumus

    Koncerti. 17.janvārī pulksten 18.00 Alūksnes rajona Apes tautas namā - Apes jauktā kora 55 gadu jubilejas koncerts. Ballē (ar groziņiem) spēlēs grupa...