Sirdij jātiek muskuļiem līdzi

Tuvojoties skolas laikam, daudzu vecāku prātus nodarbina jautājums, kādā sporta veidā virzīt savu bērnu. Fiziskās veselības, sporta medicīnas un rehabilitācijas centra «Sporta laboratorija» sporta ārste Sandra Rozenštoka atzīst, ka jebkura aktivitāte un nodarbe bērna veselībai nāk tikai par labu. «Arī tik šķietami bīstamam sporta veidam kā bokss vai regbijs nav ne vainas,» viņa piebilst.
S.Rozenštoka ir arī sporta ārste un konsultante Latvijas Basketbola savienībā, konsultē un ārstē dažādu disciplīnu sportistus – iesācējus un profesionāļus. Daktere iesaka vecākiem rūpīgi apsvērt, kāds sporta veids būtu piemērotākais bērnam, kas viņam pašam patīk. Pateicīgi ir komandu sporta veidi, jo bērni iemācās sadarboties, rēķināties cits ar citu, tikt galā ar pienākumiem, disciplīnu, taču citiem bērniem daudz piemērotāki būs individuālie sporta veidi, kur nav jādzenas pakaļ pārējiem komandas biedriem, tādējādi neradot bīstamību iedzīvoties traumās, bet var trenēties un darboties savu spēju robežās.

Kļūdas var maksāt ar
veselību
Sporta ārste atgādina, ka treniņiem jābūt sabalansētiem. Visu disciplīnu treniņprogrammā noteikti jāiekļauj arī vispārējās sagatavotības treniņi – krosi, stiepšanās vingrojumi, palēcieni. «Svarīgi, lai tam, ko spēj izdarīt muskuļi, arī sirds un elpošana tiktu līdzi. Lai viss ķermenis attīstītos līdzvērtīgi. Pilnvērtīgi treniņi ir tikai tad, ja tiek veikti spēka, kardio un aerobie vingrojumi,» uzsver S.Rozenštoka.
Veicot kompleksos slodzes testus, ārstei bieži nākas secināt, ka jau agrā vecumā bērni ir mērķtiecīgi trenēti savā sporta veidā, bet viņu sirsniņa krietni atpaliek no muskuļiem un nav tik labi trenēta. Sirdi trenē vienmērīgi zemas slodzes. «Trenerim ir jāskaidro bērniem, ka zemā tempa krosi, kas attīsta sirdi, ir nepieciešami tikpat daudz, cik bumbas spēlēšana,» piebilst speciāliste.

Pārāk liela pārslodze sportā
Biežākās kļūdas ir agrīna pārslodze – bērns izsīkst psiholoģiski, jo viņam ir skola, treniņi, mājas darbi, kas, protams, ietekmē veselību. Tāpat fiziskā pārslodze. «16 gadu vecām Latvijas basketbola izlases meitenēm katrai trešajai ir operēti ceļi, kas visbiežāk ir saistīts ar mērķtiecīgiem treniņiem,» secina ārste. Sportistiem ir ļoti liels traumu risks, ja nav vienādi attīstītas visas muskuļu grupas, viņa turpina: «Gandrīz visos sporta veidos dominē ātrums, strauja kustību maiņa, tādēļ kājām jābūt ļoti pielāgotām. Vairāk laiks jāveltī veiklības treniņiem, piemēram, lēcieniem pāri barjerām dažādos veidos, līdzsvara vingrinājumiem, kas ir viens no sporta traumu profilakses līdzekļiem, lokanībai. Fiziskās īpašības mums ir sešas – spēks, ātrums, lokanība, kustību koordinācija, veiklība un izturība. Bieži vien ātrums tiek attīstīts, bet spēks un veiklība paliek novārtā.»
Basketbolā biežākās ir potīšu traumas – sastiepumi, mežģījumi, kas jau skaitās saites plīsums un ir smagāka pakāpe. Bieži cieš roku pirksti un ceļgali. Basketbols, arī volejbols, veicina cilvēkam izaugt garākam. Sporta veidā dominē ātrums, tas ir kontakta sporta veids, kas nosaka iespējamās traumas, piemēram, cīņā zem groza bieži cieš potītes, tāpēc ir svarīga gan potīšu, gan ceļu stabilitāte. Jaunie sporta apavi ne vienmēr ir pateicīgi, jo tiek ražoti ar neslīdošu zoli, bet celim un krusteniskajām saitēm tas ir viens no traumas iemesliem – bremzējot pēda apstājas, bet ķermenis ar svaru turpina kustību, un krusteniskā saite ir pušu. Novērst traumas palīdz stiepšanās vingrinājumi.
Hokejs ir izteikti asimetrisks sporta veids, jo nūja tiek turēta uz vienu pusi – tas var veicināt asimetrisku stāju. Tiem, kas sāk nodarboties ar šo sporta veidu, problēmas rada pēdas muskuļu pārslodze, jo atrasties uz slidām ir jāpierod – var sāpēt pēdas un apakšstilba priekšpuse. Tāpēc slodzi vēlams nedaudz samazināt – kārtīgi stiept muskuļus, tos atslābināt. Hokejā neiztikt arī bez traumām, ko izraisa sitieni ar nūju, ripu. Pieaugušo hokejā triecieni bortā var radīt smadzeņu satricinājumu, lūzumus, ribu sasitumus.
Futbols tiek uzskatīts par vienu no traumatiskākajiem no ierastajiem sporta veidiem, jo notiek nemitīgs kontakts ar pretinieku. Futbolistiem cieš kājas – ceļi, potītes, bieži vien slapja zāle, kurā slīd kājas, augsti lēcieni var izprovocēt muguras traumas. Futbolistiem ir ļoti svarīgi, lai būtu ceļgalu stabilitāte starp ārējo un iekšējo pusi. Bieži gadās potīšu mežģījumi, bet, tā kā futbolistiem ir labi nostiprinātas saites, tad biežāk neiztur kauls un ir lūzumi. Spēle ar galvu ne tik daudz galvu apdraud kā kaklu, tāpēc kakla muskuļiem ir jābūt labi nostiprinātiem.
Volejbolā visbiežāk traumēti tiek pirksti un pleci. Izteiktas ir pleca traumas, mežģījumi, un, ja tas notiek atkārtoti, jārēķinās, ka būs nepieciešama operācija. Bieži volejbolisti sastiepj pleca saites, tāpēc ir svarīgi, lai akūta trauma nekļūst par hronisku. Akūtas sāpes pieļaujamas līdz desmit dienām, bet, ja tās nepāriet, jākonsultējas ar ārstu. Volejbolā bieži ir arī kritieni, kas var izraisīt ceļgalu un potīšu traumas.
Teniss ir asimetrisks sporta veids, tāpēc jāraugās, vai asimetrija bērnam nav izveidojusies jau pirms spēlēšanas. Otra ķermeņa puse jātrenē līdzi. Šā sporta veida pārstāvjiem hroniska traumatiska slimība ir «tenisista elkonis» – kad muskulis ir pārtrenēts, iekaist tā stiprināšanās vieta pie elkoņa locītavas. Roku nevar iztaisnot, jo muskuļi ir pārtrenēti un stiepšanās vingrinājumi bijuši nepietiekami.
Cīņas sporta veidos visbiežāk tiek gūtas pirkstu traumas, sportisti ir ciešā kontaktā, tāpēc cieš arī āda, kas parasti tiek pārplēsta. Cīņas karstumā traumētas tiek potītes, Ahileja cīpsla. Krist sportisti iemācās un prot labi grupēties – daļu muskuļu sasprindzina, daļu atslābina, lai negūtu traumas, lai gan no malas šķiet, ka tas ir ļoti traumatisks sporta veids. Profesionālajā boksā nereti ir smadzeņu satricinājumi, un, ja tie dzīves laikā bijuši vairāki, mūža nogalē var būt smadzeņu problēmas, atmiņas traucējumi. Boksā ir arī lielāks risks gūt sejas un krūškurvja traumas. Meitenēm ieteicams labi padomāt, pirms izvēlēties trenēties boksā.
Vieglatlētikā ir dažādas disciplīnas. Skriešanā vairāk tiek noslogota kāju muskulatūra, mešanā – rokas un pleci. Bieži tiek pārslogots un sāp tā saucamais «skrējēju celis», kā arī atspēriena laikā tiek pārslogotas Ahileja saites, nereti tās tiek sarautas. Skriešana labi attīsta augšstilba priekšējo muskuli, bet ciskas iekšējie un ārējie muskuļi ir daudz vājāki, līdz ar to celis nav tik stabils, kas var radīt traumu. Nereti traumas rodas uz noguruma fona. Mešanas disciplīnās vairāk nodarbināti ir pleci un mugura. Sportisti daudz agrāk sāk strādāt ar lieliem svariem, līdz ar to tas dažkārt nav tik labi mugurai. Šķēpa mešana ir asimetrisks sporta veids, tāpēc jānoslogo arī otra ķermeņa puse. Mešanas disciplīnās svarīga ir lokanība, lai iespējams veikt maksimālo vēzienu vai grūdienu. Lai cik trenēts muskulis, jebkurā sporta veidā ir būtiski rokas un kājas iztaisnot līdz galam, ko bieži nevar izdarīt kultūristi.
Riteņbraukšana ir veselīgs sporta veids, bet lielai daļai bērnu grupu treniņi ir par intensīvu, kas neļauj pietiekami attīstīties sirdij. Riteņbraukšanā raksturīga ir noliekšanās uz priekšu – ķermeņa augšdaļa maz noslogota, tāpēc tā jāvingrina cita veida treniņos. Lai negūtu kakla traumas, jānostiprina kakla daļas muskuļi. Biežākās traumas – nobrāzumi, lūzumi.
Peldēšana ir pateicīgs sporta veids, bet nedrīkst aizmirst arī par vienmērīgu peldēšanu. Tikpat nepieciešami ir «sausie» treniņi, jo ūdens atvieglo ķermeņa svaru un sirds tik intensīvi nestrādā. Peldētājiem parasti ir ļoti laba veselība.
Airēšanā tiek intensīvi iesaistīti muguras un vēdera preses muskuļi, līdz ar to nereti rodas muguras muskuļu pārslodze un mugura sāp. Airētājiem dažkārt ir paaugstināts asinsspiediens. Iemesls varētu būt nepareiza elpošana, tāpēc jāpadomā, vai uz slodzi tiek veikta izelpa. Asinsspiediens parāda, ar kādu spēku sirds sūknē asinis. Ja slodzes laikā aiztur elpu, sirds tiek saspiesta un tai vēl jāsūknē asinis – tas paaugstina asinsspiedienu. Tāpēc airētājiem asinsspiediens jākontrolē regulāri.
Tehniskie sporta veidi. BMX ļoti svarīgi ir veiklības treniņi un sportista vispārējā fiziskā sagatavotība. Darbojoties trasē, viņam vajadzētu domāt tikai par tehniskām lietām – līdzsvaru, koordināciju, lai nebūtu aizelsies. Arī noguris trasē nedrīkst doties – tas veicina traumatismu. Ja bērnam ir temperatūra vai viņš tikko bijis slims, treniņu vajag izlaist.
Ziemas sporta veidi. Amatieru sportā vidēja stipruma traumas visbiežāk gūst ziemā, kad cilvēki masveidā nodarbojas ar kalnu slēpošanu un ļoti bieži atbrauc mājās ar sarautām ceļu locītavu saitēm, smagiem lūzumiem. Arī pārējās ekstrēmās nodarbes – snovbords, skeitbords – ir traumatiskas. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Gūt pozitīvas emocijas Zemgalē

    (Turpinās no 9.augusta)Turpinot braucienu pa Zemgales līdzenumiem, dodamies uz Rundāles pils muzeju. Tā apmeklējums nav lēts, taču stāvlaukumi pie...

  • Senā svētvietā veidos veselības apļus

    Tehnisko zinātņu doktors Andris Ansis Špats, apciemojot sava vectēva dzimto pusi – Alsviķus - un brālēna Kārļa Rutka ģimeni “Cīrulīšos”, netālu...

  • Pilsētas jubileju svin ziedu ceļā

    Nākamā nedēļa Apē tiks aizvadīta Pilsētas svētku pasākumos, kas veltīti 85 gadu jubilejai. Tāpēc jau šajā nedēļā to poš un tērpj ziedu...

  • Virtuālā pasaule

    Pēdējā laikā esmu sapratusi, ka lielāko daļu savas vasaras esmu pavadījusi ne šajā pasaulē, bet gan virtuālajā, tātad - lielākoties pie datora....

  • Kaisot ielas, mazina putekļus

    Apē notiek Dzirnavu tranzīt­ielas rekonstrukcija, tāpēc apvedceļu un blakus esošās ielas, pa kurām brauc smagās automašīnas un tehnika, ir kaisītas...

  • Vai akcīzes nodoklis glābs veselību?

    Maruta Kauliņa, Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Burkāns jauir tikai burkānsAkcīzes nodokļa uzlikšana neveselīgai pārtikai ir tikai...

  • Māci mani dzīvot!

    «Tu man nemāci, kā dzīvot!» bieži dzirdam un nereti sakām arī paši, gluži kā personīgu apvainojumu uztverot kāda cita vēlmi sniegt mums, viņaprāt,...

  • Cenu ietekmē gan zīmoli, gan pirmatklājēja gods

    Medicīna pati par sevi ir izglītotu cilvēku joma, un gribot negribot katram jāapgūst sava tiesa gudrību, ja liktens lēmis kādu brīdi slimot. Mediķi...

  • Sevis izaicināšanai būtu jāļaujas vairāk

    Jau ilgāku laiku plānoju doties uz Austrijas kalniem, bet mans nesenais desmit dienu ceļojums bez ērtībām izvērtās gluži uz citurieni un pilns ar...