Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sirds ir izturīga, tomēr noteikti saudzējama

Sirds galvenais uzdevums ir nodrošināt organismam nepieciešamo skābekli un apgādāt visus orgānus ar asinīm.

Sirds galvenais uzdevums ir nodrošināt organismam nepieciešamo skābekli un apgādāt visus orgānus ar asinīm. Tā ir izturīga, tomēr noteikti saudzējama! Sirds veselības būtisks rādītājs ir laba pašsajūta un dzīvesprieks.
Latvijā sirds un asinsvadu slimības diemžēl ir ārkārtīgi izplatītas – pie mums no šīm kaitēm mirst vairāk cilvēku nekā Eiropas valstīs.
Riska faktori
Smēķēšana ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Tās kaitīgo ietekmi absolūti apliecina pētījumi, kuros iesaistīti desmitiem tūkstošu cilvēku dažādās pasaules malās. Netikuma postošajai iedarbībai sirds pretojas ilgi, toties sekas var būt smagas. Smēķētāju asinsvadi kļūst trausli un zaudē elastību, asinsspiediens paaugstinās, var rasties asinsvadu spazmas, ateroskleroze, kuras ietekmē sašaurinās asinsvadi, un var attīstīties stenokardija un miokarda infarkts.
Sirdij kaitē arī paaugstināts taukvielu, īpaši holesterīna saturs asinīs, kas nogulsnējas asinsvados, veicinot aterosklerozes attīstību, un līdz ar to palielina iespējas saslimt ar stenokardiju un miokarda infarktu.
Sirds veselību negatīvi ietekmē ilgstoši paaugstināts cukura līmenis asinīs. Pastiprināta holesterīna sintēze bieži novērojama cukura diabēta slimniekiem. Pārbaudījums sirds izturībai ir arī traucēta vielmaiņa un palielināts ķermeņa svars, kas ir viens no paaugstināta asinsspiediena un sirds slimības veicinošiem faktoriem. Par normālu asinsspiedienu uzskata tādu, ja augšējais ir zem 140 mm Hg, bet apakšējais – zem 90 mm.
Paaugstināts asinsspiediens jau ir slimība: sirdij liek strādāt pastiprinātā režīmā - ar spēku pārvarot lielāku pretestību, rada tai pārslodzi, izraisa sirds mazspēju un galvas smadzeņu asinsrites traucējumus, veicina aterosklerozes ātrāku attīstību.
Uzņēmību pret sirds un asinsvadu slimībām rada mazkustīgums. Cilvēki tagad diemžēl kļuvuši tik kūtri, ka gandrīz vairs nepārvietojas kājām: ar mašīnu no mājām brauc uz darbu, tur visu dienu pavada sēžam pie datora, tad ar mašīnu aizbrauc uz veikalu, bet, atgriezušies mājās, noguruši atslīgst pie televizora... Fizisko aktivitāšu ir daudz par maz! Protams, nevajadzētu mesties arī pārmērībās, piepeši sev nosakot maksimālu fizisko slodzi, īpaši, ja sirds un asinsvadu sistēma nav kārtībā, – noteikti der konsultēties ar ārstu. Viņš ieteiks, kas kuram piemērotāks: skriešana, ātra vai lēna pastaiga un cits. Būtisks riska faktors ir arī pārmērīga alkohola lietošana.
Sirdij ļoti kaitē distress jeb nevēlamais stress. Pēdējos gados pievienojies vēl viens riska faktors – nomāktība jeb depresija. Tā ir saistīta ar ilgstošu negatīvu sasprindzinājumu un atsevišķām cilvēka īpatnībām. Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka tiem, kas sirgst ar šo kaiti, arī miokarda infarkts attīstās biežāk.
Būtisks sirds veselības riska faktors ir iedzimtība. Ja vecāki ir slimojuši, piemēram, ar infarktu vai stenokardiju, tad bērnam iespēja saslimt ar kādu sirdskaiti var būt lielāka nekā citiem. Tas nozīmē, ka profilakse ir sevišķi svarīga!
Sirdskaites var būt arī dažādu citu slimību komplikāciju rezultāts – pēc angīnas, neizgulētas gripas vai citām vīrusu infekcijām.
Ja cilvēkam ir vairāki riska faktori, iespēja saslimt ar kādu sirdskaiti ir palielināta.
Jādzīvo tā, lai būtu vesels!
Galvenais ieteikums – profilakse: primārā – lai sirds slimības neattīstītos (īpaši tad, ja pastāv kāds no riska faktoriem), un sekundārā – ja, piemēram, ir pārciests miokarda infarkts.
Regulāra profilakse nepieciešama jau no agras bērnības, jo izplatītas sirds un asinsvadu slimības - ateroskleroze vai sirds vainagartērijas aterosklerozes - aizmetņi var rasties agri un attīstīties pakāpeniski – bojājot sirdi, bet īpaši neliekot sevi manīt.
Holesterīna un cukura līmeni asinīs jānosaka 20 līdz 25 gadu vecumā. Ja viss ir kārtībā, tad nākamo asinsanalīzi var izdarīt pēc pieciem gadiem, bet pēc 35 gadu vecuma sasniegšanas – ik pēc diviem gadiem. Lai holesterīna līmeni asinīs normalizētu, jāizvēlas pareizs uzturs (vajadzētu ierobežot treknos piena un dzīvnieku produktus, arī treknas ceptas zivis, ikrus, olu dzeltenumus, taukos ceptus kartupeļus, treknus saldumus, sālītos riekstus, ļoti saldu ievārījumu un saldos dzērienus, bet vairāk jālieto ar šķiedrvielām un cieti bagāti produkti: graudu maize, auzu biezputra, svaigi dārzeņi un augļi, pākšaugi) un, ja ārsts noteicis, jālieto zāles (arī primārās profilakses nolūkā), kuras pazemina sliktā holesterīna un paaugstina labā holesterīna līmeni. Svarīgs nosacījums – diēta jāievēro un medikamenti jālieto regulāri, citādi viena vai pusotra mēneša laikā holesterīns ir iepriekšējā līmenī.
Ģimenes ārsts noteiks, vai nepieciešams veikt elektrokardiogrammu un krūšukurvja rentgenoloģisko izmeklēšanu. Agrīnas sirds mazspējas simptomus efektīvi nosaka ar ehokardiogrāfijas metodi (sirds izmeklēšana ar ultraskaņu). Pēc 45 līdz 50 gadu vecuma tādas pārbaudes nepieciešamas ik pēc pieciem gadiem - arī tad, ja sūdzību nav.
Asinsspiedienu pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas vajadzētu mērīt reizi divos gados; ja tas paaugstināts - biežāk, tad jālieto arī ģimenes ārsta noteiktie medikamenti, līdz veselības stāvoklis nostabilizējas. Asinsspiediena paaugstināšanos veicina vārāmais sāls, tāpēc to uzturā jāierobežo.
Samazinot ķermeņa svaru, nereti normalizējas arī asinsspiediens - pat bez īpašas ārstēšanas. Turpretim, ārstējot tikai paaugstinātu asinsspiedienu, bet nesamazinot lieko svaru, atveseļošanās var nebūt efektīva.
JŪLIJS ANŠELEVIČS, Rīgas Stradiņa universitātes profesors,
LZA akadēmiķis, Latvijas Kardioloģijas biedrības goda prezidents
(žurnāls "Mans Īpašums")

Citu datumu laikraksti

  • Svaigu puravu salāti

    Puravu salātu pagatavošanai nepieciešams: puravs, vidēja lieluma gurķis, ābols, puscitrons un nedaudz sīpolloku.Puravu salātu pagatavošanai...

  • Puravus dēvē par vitamīnu banku

    Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var dēvēt par vitamīnu banku.Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var...

  • Ko mēs esam uzzinājuši no kinofilmām?

    Ja uz vientuļa ceļa mašīnai saplīst riepa vai gadās kāda cita ķeza, arī mobilajam nosēdīsies akumulators vai nebūs zonas.Ja uz vientuļa ceļa mašīnai...

  • Latvijas ierēdņi kalpos Latvijai

    – Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem?– Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem? - Pēc...

  • Medniecības noteikumi daudz nemainīsies

    – Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši?– Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši? Kur ar tiem var...

  • Eiropas Savienības valstīs glābj purvus

    Pārsteidzoša ir Eiropas kultūras daudzveidība ar trokšņainajām ielām Romā, modernajiem muzejiem Berlīnē un slavenajiem Lisabonas tramvajiem.Pārsteidzo...

  • Annijas bode

    Viņa vienkārši bija sev iestāstījusi, ka tā ir viņas svētā misija - viņai tas ir uzlikts no augšas. Jo - kāpēc tad viņi meklē tieši ceļu pie Annijas?...

  • Alkohola un cigarešu pārdošana tirgū nav problēma

    Pašvaldību ministrs Ivars Gaters pievienojas iekšlietu ministra Māra Gulbja iniciatīvai aizliegt tirgos pārdot cigaretes un alkoholu.Pašvaldību...

  • Vai kečups ir labs?

    Žurnālā "Veselība" maijā lasiet: numura intervija: LTV ziņu raidījuma vadītāja Ilva Liepiņa cenšas kļūt par optimisti.Žurnālā "Veselība" maijā...