Sirds kā izslāpusi debess mala šūpo mākoni

Viņas abas vēl šūpojas starp bērnību un jau sākušos ziedošo jaunību, acīs zied zilas vizbulītes un rīts smaržo pēc mājām, pēc mātes mīlestības, drauga glāsta un arī pirmās lielās vilšanās.

Viņas abas vēl šūpojas starp bērnību un jau sākušos ziedošo jaunību, acīs zied zilas vizbulītes un rīts smaržo pēc mājām, pēc mātes mīlestības, drauga glāsta un arī pirmās lielās vilšanās.
Abas mācās Alūksnes vidusskolas 11.klasē un sēž vienā solā - Santa Kļaviņa un Līva Langrāte. 10.klasē abas sāka rakstīt dzejoļus. Santai 26.februārī paliek astoņpadsmit gadu, bet Līvai jubileja būs 10.maijā.
Raksta dzejoļus, kad ir skumji
Santa sevi raksturo kā dzīvespriecīgu meiteni. Pirmo dzejoli uzrakstījusi salauztas mīlestības dēļ. "Man sāpēja sirds, sāku rakstīt dienasgrāmatu, bet vēlāk rakstītais pārtapa dzejolī. Dzejoļi "piedzimst" skumju brīžos. Kad visu pārdzīvoto uzlieku uz papīra, tad paliek labi. Katru dzejoli vispirms parādu mammai un vecmammai. Viņām tie ļoti patīk. Draudzējos ar puisi, daudz skaistu dzejoļu veltu viņam. Vienādo uzvārdu dēļ mūs sauc par Kļaviņu pāri. Kad sākām draudzēties, es biju pārāk priecīga, klade stāvēja vaļā, bet nekas tajā netika ierakstīts. Mans puisis ir ļoti labs cilvēks. Šķiet, ka tādu nav daudz, tāpēc labākos vārdus veltu viņam," atklāti stāsta Santa.
Bailes no nodevības
Viņa neslēpj, ka sirdī sāpes ienesusi arī kāda meitene no klases. "Man šķiet, es jūtu, vai cilvēks ir labs vai nav. No tādiem, kuri vieš neuzticību, cenšos izvairīties. Šī meitene šķita ļoti, ļoti labestīga. Tad viņa mainīja savu imidžu un... pazuda arī viņas jaukais raksturs. Kamēr slimoju, viņa bija atradusi jaunu draudzeni. Izstāstīja visu, ko biju viņai uzticējusi, tas sāp visvairāk. Tagad baidos no nodevības. Skolā sēžu kopā ar Līvu. Mūs vieno arī tas, ka abām interesē dzeja un literatūra," teic Santa.
Nākotni saista ar psiholoģiju
Santa stāsta, ka vēlas mācīties psiholoģiju. Pie viņas nākot vienaudži, viņa iespēju robežās cenšoties dot padomu. Visvairāk viņa palīdzot māsai, kura mācoties 9.klasē. Viņa esot iemācījusi savu ģimeni ticēt Dievam. Tas noticis, kad viņa bijusi maza. "Kaimiņi paņēma mani līdzi uz svētdienas skolu, un manā sirdī ienāca Dievs. Kad mācījos 5.klasē, ar mani notika liela nelaime. Es no sirds lūdzos, lai Dievs man palīdz, un viņš man palīdzēja. Kopš tā laika es katru vakaru saviem vārdiem skaitu lūgšanu. Vienaudžiem novēlu, lai viņi savā ceļā mazāk satiktos ar nodevību un dzīvotu tā, it kā katra diena būtu pēdējā," sarunu beidzot saka Santa.
Dzejoļus velta cilvēkiem
Līva Langrāte sevi raksturo kā nedaudz sapņainu, reizēm pat skumju. Dzejoļus pamudinājusi rakstīt latviešu valodas skolotāja Vija Puzule.
"Skolotāja mani pamudināja piedalīties konkursā "Es atveru Bībeli". Aizgāju mājās un mammai teicu, ka jāpamēģina. Viņa deva ierosmi sakot: "Es esmu dzimusi pilsētā, kur tulkota pirmā Bībele." Tapa dzejolis ar astoņiem pantiem, kurš arī pašai ļoti patīk. Man nelaimīgas mīlestības nav bijis, bet sāpīga draudzība gan. Ļoti cienu Santu un viņas ģimeni. Man patīk Santas dzejoļi. Es dzeju veltu cilvēkiem, saviem tuviniekiem. Īpaši tuvas attiecības man ir ar vecmāmiņu Ināru Banku. Pie viņas vienmēr rodu mieru," pārdomās dalās Līva.
Viņa atklāj, ka nākotnē labprāt par savu maizes darbu izvēlētos žurnālistiku. Patīkot lasīt grāmatas par cilvēku likteņiem. "Manās rokās nonāca grāmata, kurā bija rakstīts par ielu bērniem. Par to nemēdz skaļi runāt. Arī Alūksnē tādu bērnu netrūkst. Tā ir problēma, kura nemazinās. Nesaņēmuši mīlestību no vecākiem, bērni kļūst cietsirdīgi. Nežēlība jauniešu vidū palielinās. Darbojos skolas avīzītē "Saulestilts"," stāsta Līva.
Dzejoļi netop pēc pasūtījuma
Līva stāsta, ka dzeja netopot pēc pasūtījuma. Arī skolas 65 gadu jubilejai nevarējusi uzrakstīt. Dzejoļi "piedzimstot" īpašos dvēseles brīžos.
"Man ir draugs, tādu, kā viņš pasaulē nav daudz. Arī viņš manai mūzai liek celties spārnos. Mana mamma strādā ceptuvē "Kārumiņš". Vasarās bieži viņai eju palīgā. Piecos no rīta braucu ar velosipēdu mājās, mani apbūra saullēkti un smaržīgie rīti, šī smarža atšķiras no tā, ko izgaro nakts un diena. Arī tad top dzejoļi. Nekur nav tik labi kā mājās. Pīrādziņi ceptuvē smaržo pēc mammas. Mans dzīves moto ir: "Nekad nebūs tā, ka patiksi visiem cilvēkiem. Tomēr ir viens - pats labākais, mīļākais, kuram patiksi." Tas lai ir iepriecinājums arī citiem," novēl Līva.
Vēl viņas skrienas ar bērnības rītiem, vēl viņas ir pilnas ar pavasara vējiem. Ar jaunības degsmi tās skatās nākotnē un jūtas piederīgas Alūksnei.

***
Pēdas sniegā
Ik reiz, kad tu atnāc un aizej sniegā paliek pēdas...
Tās paliek un drīz vien izkūst!
Tad atkal mana sirds cer ieraudzīt
jaunas pēdas sniegā...
Bet vai tu apzinies, ka ar katru
dienu
to paliek mazāk un retākas?
Līdz vienu dienu vairs neieraudzīju
tavas pēdas sniegā.
Bet jau pēc laika nebija ne sniega, ne pēdu...
un man vairs nesāpēja...
nesāpēja, kā sāpēja toreiz,
kad bija sniegs, bet nebija pēdu...
Vajadzība kā spāre
Nez kāpēc tieši šobrīd,
kad tevis nav, man tevi vajag.
Nez kāpēc tieši šobrīd,
vasaras vidū, man vajag sniegu...
Man vajag lāča miegu,
un tevi man vajag
kaut tikai kā spiegu.
Šī mūžīgā vajadzība lidinās kā
spāre,
un vilina mani kā medus kāre.
Ar smaržu, ar krāsu, ar garšu
es tevi izbaudīt vēlos.
Līdz pēdējam elpas vilcienam ar
tevi kopā būt,
Un daļa no tevis es vēlos kļūt.
Daļa no sirds,
un viena acs, kas pierē mirdz.
Puse tavu smieklu un puse tavu
asaru.
Man vajag pusi no tevis,
lai pietiktu pašai sevis.
Alūksne agrā rītā
Kad atkāpās nakts,
es izgāju Alūksnes ielās.
Agra rīta saule spiedās
daudzstāvu māju sienās.
Vējš lapām čukstēja rīta vārdus,
un putni aplidoja sudrabotus
skārdus.
Zeltainais gailis Baznīcas galā,
tas mūsu sargātājs Latvijas malā.
Un ezers kā dzidri pieliets trauks
salām, tiltam un pilsdrupām
mūžīgais draugs.
Šeit, Alūksnē, Ziemeļvidzemes
pērlē,
Mēs runājam savā dzimtajā mēlē.
Šeit citādāk smaržo pļava,
un citādāk govis šeit gana.
Šeit ozoli no rītiem uzsmaida viens
otram,
arī mēs, malēnieši, tā protam.
Rīta saule sārtu nokrāso parku,
un mežvīnu, kas vijas gar arklu.
Šeit ciešanas pazūd,
Ikdienas rūpes sadrūp.
Tik vajag iziet agrā rīta laukā,
kad pa debesīm balti mākoņu kuģi
braukā.
Līva Langrāte

Citu datumu laikraksti

  • Plāno atcelt ienākumu nodokļa maksāšanu

    Paredzams, ka meža īpašniekiem vairs nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par to īpašumā esošā meža pārdošanu izciršanai un darījumiem ar tajā...

  • Mācības pielāgos reālās dzīves prasībām

    Nākamajā mācību gadā būs izmaiņas pamatizglītības mācību saturā.Nākamajā mācību gadā būs izmaiņas pamatizglītības mācību saturā. Notiks pārmaiņas...

  • Nedēļas nogalē kļūs aukstāks

    Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sola, ka nedēļas nogalē kļūs aukstāks. Gaisa temperatūra sestdienas un svētdienas naktī būs no...