Šizofrēnijas slimnieki var strādāt un integrēties sabiedrībā

Latvijas Psihiatru asociācija veikusi pētījumu, kāda ir sabiedrības attieksme pret šizofrēniju. 67 procenti aptaujāto atzinuši, ka nepieņemtu darbā cilvēku, ja zinātu, ka viņš slimo ar šādu slimību.

Latvijas Psihiatru asociācija veikusi pētījumu, kāda ir sabiedrības attieksme pret šizofrēniju.
67 procenti aptaujāto atzinuši, ka nepieņemtu darbā cilvēku, ja zinātu, ka viņš slimo ar šādu slimību. Tikai seši procenti atzina, ka slimība nebūtu šķērslis. Puse aptaujāto bilduši, ka šizofrēnijas ārstēšana ir problēma, kam jāpievērš sabiedrības uzmanība.
"Gan slimnieki, gan viņu piederīgie nobīstas, uzzinot par šo slimību, taču mūsdienās ir daudz jaunu medikamentu. Tie ir dārgi, taču kompensējami. Slimniekiem nav jāārstējas slimnīcā, to var darīt ambulatoriski, var strādāt un integrēties sabiedrībā," stāsta ārste neiroloģe Irēna Greivule.
Viņa skaidro, ka šizofrēnija ir starp smagākajām psihiskajām slimībām. Ar to slimo līdz vienam procentam iedzīvotāju visā pasaulē, arī Latvijā. Slimība var nepārtraukti progresēt, bet var arī spontāni uzlaboties, arī tad, ja lieto terapiju. Slimniekam nepieciešams tuvinieku atbalsts. Šizofrēnijas cēloņi meklējami gan nelabvēlīgā iedzimtībā, gan ārēju nelabvēlīgu faktoru ietekmē uz augļa centrālās nervu sistēmas attīstību grūtniecības periodā. Ietekmē arī vīrusu infekcijas, jonizētā radiācija, grūtniecēm alkohola, narkotiku vai psihotropo vielu lietošana. Ar to biežāk saslimst 18 līdz 40 gadu vecumā, taču tā var sākties arī pubertātes vecumā vai agrā bērnībā. "Šajā vecumā jāpievērš uzmanība tiem bērniem, kuri norobežojas no sabiedrības vai vecākiem," bilst I.Greivule.
Pagājušajā gadā Latvijā izdota "Rokasgrāmata ģimenēm - šizofrēnijas slimnieku aprūpētājiem", kas domāta slimo cilvēku tuviniekiem kā palīgs.

Citu datumu laikraksti