Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skaistu sapņu dēļ vīlās ideālos

Šajās dienās apritēja 15 gadi, kopš Latvijā darbu sāka Tautas fronte, kas kļuva par plašu tautas kustību Latvijas vēsturē un bija nozīmīgs spēks valsts neatkarības atjaunošanā.

Šajās dienās apritēja 15 gadi, kopš Latvijā darbu sāka Tautas fronte, kas kļuva par plašu tautas kustību Latvijas vēsturē un bija nozīmīgs spēks valsts neatkarības atjaunošanā. Vairāk nekā 3000 cilvēku pirms nedēļas pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai atzīmētu šo gadadienu.
Tā laika vēsturiskos notikumus šodien izvērtē daudzi, kopīgi atminas skaudros notikumus uz barikādēm, cik nozīmīga tad bijusi pleca sajūta un latviešu tautas saliedētība.
Alūksnietis ārsts Pēteris Kučiks ir viens no rajona mediķiem, kas bija uz barikādēm. Viņš atzīst, ka esot mazliet žēl, ka viņam neesot fotogrāfiju. "Fotogrāfijās, protams, nevar tik labi paust emocijas - piederības sajūtu, saviļņojumu un arī miglā tītu perspektīvu. Toreiz pat prātā neienāca paņemt līdzi fotoaparātu," atmiņās kavējas Pēteris Kučiks.
Gājēji ietu arī šodien
Viņš stāsta, ka tolaik bijis Alūksnes rajona padomes deputāts un viens no mediķiem - aktīvistiem, kas piedalījies mediķu braucienā uz Baltijas ceļu Valmieras pusē un barikādēm 1991. gada janvārī.
"Iepriekšējā naktī uz 14.janvāri bija pučs Lietuvā, tā bija negulēta, taču izlēmām, ka brauksim uz Rīgu. Paņēmām medikamentus, gāzmaskas, medicīniskos piederumus," komentē P.Kučiks. Toreiz populārs bija teiciens: "Kaut vai vīzēs, ka tikai brīvā Latvijā". P.Kučiks ir pārliecināts, ka arī tagad izšķirošā brīdī tauta ietu un cīnītos. "Kas ir gājēji, tie ietu, varbūt ne tik daudzi. Cilvēki tikai tā runā, ka neietu, jo vilšanās bija pašu pieredzes trūkuma dēļ," bilst viņš.
Kaisīja lapiņas ar draudiem
Traģiskā janvāra dienās 1991.gadā tā dēvētais šķirošanas punkts izveidots arī kinoteātra "Rīga" foajē, kur dežurējuši Alūksnes mediķi. "Tajās dienās pie mums, par laimi, cietušo nebija. Pie tiem, kas cieta pie Iekšlietu ministrijas, brauca ātrās palīdzības mašīnas. Redzējām to mirkli, kad virs galvām riņķoja helikopters un kaisīja skrejlapiņas ar draudiem," atceras P.Kučiks. Otrs baismīgs mirklis bijis, kad noticis Interfrontes mītiņš un pēc tā varējusi izcelties sadursme.
"Patiesībā jau laucinieki sargāja rīdziniekus. Pie Ministru Padomes vairākās rindās bija izveidotas barikādes, mašīnas pilnas ar akmeņiem. Turpat arī visi dziedāja un dejoja. Darbojās karalauka virtuve. Cilvēki no mājām nāca ar ēdamo, vecas tantiņas nesa katliņus ar zupu vai putru," uzsver alūksnietis.
Viņš nenoliedz, ka bijusi baiļu un trauksmes sajūta, īpaši, kad uzzinājuši par asiņainajiem notikumiem arī uz Vecmīlgrāvju tilta, kur nošauts mikroautobusa šoferis. "Taču domas, ka uz barikādēm nevajadzētu būt, nebija. Visi bija tur, un vajadzēja stāvēt, kamēr nāca maiņa," apgalvo viņš.
Bija frontes kļūda
P.Kučiks norāda, ka Tautas frontes dibināšanas laiks sācies astoņdesmito gadu nogalē, kad tā izvirzījusi savus vēlētājus.
"Mums bija interesanta pozicionēšanās. Toreiz Tautas fronti konfrontēja pret Komunistisko partiju, kaut gan Tautas fronti bieži vien pārstāvēja cilvēki, kas ieņēma amatus politbirojā. Tā bija Tautas frontes kļūda, ka neizvērtēja, kurš no personības viedokļa ir Tautas frontes un kurš - nomenklatūras cilvēks. Protams, Tautas frontes nopelns valstī ir neatsverams, lai gan liktenis izšķīrās Maskavā. Nebūtu atmodas, nebūtu Jeļcina labvēlīgās attieksmes un citu faktoru, tad neatkarības nebūtu. Tās nebūtu bijis arī tad, ja nebūtu tautas iniciatīvas," apgalvo viņš.
Ir daudz no padomijas
P.Kučiks uzskata, ka šķelšanās Tautas frontē sākusies, kad pie varas nāca tās līderi un tādi, kam rokās bija politiskas un ekonomiskas sviras. "Viņu uzskati bija pretēji. It kā sākumā cīnījās par vieniem ideāliem, taču tos realizēja citādākus, nekā tie bija priekšstatos. Bija pārlieku daudz romantikas un tādi kā spārnoti, kaut tikai būtu brīvi un noteicēji. Taču tā nekad nebūs arī dzīvē. Arī tagad taču to vēlamies, tāpēc negribam iet uz Eiropu," apgalvo viņš.
P.Kučiks spriež, ka cilvēkos vēl šodien ir daudz kas saglabājies no padomijas. "Mēs nespējam iedziļināties programmatiskās nostādnēs, bet noticam personībām, jo tās psiholoģiski ir vieglāk uztvert. Cilvēkiem saprašana nāk pakāpeniski. Viena daļa tolaik kļūdījās, domādama, ka tiem, kas negodīgi kļuvuši bagāti, vairāk naudas nevajadzēs. Notika vilšanās ideālos, jo var būt par daudz sapņojām, redzējām tikai melno un balto krāsu," vērtē P. Kučiks.
***
Fakti
Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā 1988.gada 8.oktobrī:
pulcējās vairāk nekā 1000 delegātu, kā arī viesi no citām republikām un reģioniem;
tā darbu atspoguļoja vairāk nekā 200 padomju un ārzemju žurnālisti;
to atklāja bijušais latviešu sarkanais strēlnieks, Tautas skatuves mākslinieks Ēvalds Valters;
referātu nolasīja Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Peters;
pieņēma rezolūciju par Latvijas Tautas frontes nodibināšanu;
delegāti ar klusuma brīdi godināja Latvijas staļinisko represiju nevainīgo upuru piemiņu;
pieņēma Latvijas Tautas frontes statūtus un programmu, kā arī
16 rezolūcijas;
ievēlēja Tautas frontes domi 100 cilvēku sastāvā;
par Tautas frontes priekšsēdētāju ievēlēja 33 gadus veco žurnālistu Daini Īvānu.
Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns dibināšanas kongresā:
- Mūsu sirdīs, mūsu zemē ir dzimis jaunais laiks. Raiņa piesauktais jaunais laiks. Šodien ir dzimusi demokrātiskā kustība. Jebkurš dzimšanas process savā ziņā ir nepievilcīgs, varbūt pat neestētisks. Dzemdētāja parasti ir nost no svešām acīm, bet demokrātija te dzima visas tautas acu priekšā. Kaut arī mēs dažkārt pārdzīvojām neērtības sajūtu par savu neprasmi vai nespēju reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem, taču tas, ka mēs esam pieņēmuši savu programmu, liecina, ka kopīgais mērķis ir sasniegts. Ir pienācis laiks, kad mēs vairs neturam akmeni azotē, sakām atklāti visu to, kas mums ir uz sirds.

Citu datumu laikraksti

  • Iedzīvotājus neapmierina dabas lieguma ierobežojumi

    Veclaicenes pagastā Latvijas dabas fonda pārstāvji tikās un diskutēja ar iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas dabas lieguma Korneti - Peļļi...

  • Policija informē

    Apzog lauku mājas. Alsviķu pagastā naktī uz 7.oktobri uzlauzta māja, nozagtas dažādas mantas un pase.Apzog lauku mājas Alsviķu pagastā naktī uz...

  • Reģistrēti dzimušie septembrī

    Alūksnes pilsētā - Edgars Voroņins, Laura Zitāne, Margita Lancmane, Ričards Tarantenkovs, Daniela Dantiņa, Reinis Liepiņš, Emīls Nils Hamanis, Alise...