Skaistumkopšanas speciālistam jābūt diplomētam

Nebūtu tāds pieprasījums, nebūtu piedāvājums, saka Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) vadītāja Sabīne Ulberte, komentējot laikraksta novēroto tendenci, ka pāris mēnešu kursos var iegūt kāda skaistumkopšanas jomas speciālista sertifikātu, apliecību vai kvalifikāciju. Lielākā daļa pēc kursu pabeigšanas šajā jomā strādā, taču izrādās, ka atsevišķiem speciālistiem ir nepieciešama ne vien iegūta kvalifikācija, bet arī profesionālā vai augstākā izglītība medicīnā.

Nezinot neatļauti strādā gadu
Baiba paralēli pastāvīgajam darbam skolā apguvusi neformālās izglītības programmu akreditētā profesionālās pilnveides un tālākizglītības ie­stādē, ieguvusi skolas izsniegtu sertifikātu par kursu apguvi. “Pēc tam paralēli tiešajam darbam brīvajā laikā sāku strādāt salonā – veicu uzacu korekciju, krāsošanu, sejas vaksāciju, liku grimus. Ilgu laiku biju pārliecināta, ka sertifikāts apliecina manas tiesības strādāt. Nostrādāju vairāk nekā gadu, neviens man izglītības dokumentus neprasīja – ne salona īpašnieki, ne Veselības inspekcija, kas uzrauga higiēnas prasības. Par to, ka mans sertifikāts nav derīgs, ka tas ir tikai apliecinājums tam, ka esmu apguvusi kursus savai personīgajai izaugsmei, uzzināju no paziņas. Kursi bija gana ilgi, arī gana dārgi, prasīja sanitāro grāmatiņu, bija jākārto valsts eksāmens teorijā, arī praktiskā daļa. Kursu pasniedzēji visu laiku pieminēja – jūs strādāsit salonā, ņemsit klientus. Nevienam pat prātā neienāca pārprasīt, precizēt, vai tiešām sertifikāts dos tiesības pilntiesīgi strādāt. Izrādās, es visu to laiku biju strādājusi neatļauti, bez tiesībām veikt šādas procedūras,” savu pieredzi atklāj Baiba.
Izrādās, viņa nav vienīgā, kurai šādi klājies. Arī citi kursanti mācījušies, bet izrādās – darījuši to tikai savu interešu apmierināšanai. “Es no savas kļūdas mācījos. Labi, ka nenonācu kādās nepatikšanās un neviens par mani nesūdzējās. Sliktākais – tas, ka daudzi cilvēki, kuri izvēlas apgūt kursus, lai pēc tam pelnītu, domā, ka pietiek vien ar sertifikātu par kāda kursa apguvi,” problēmu izgaismo sieviete un pieļauj, ka daudzi individuāli strādājošie, iespējams, to nemaz nezina.

Tikai dažas mācību iestādes
LSSA vadītāja S. Ulberte laikrakstam atzina, ka asociācijā ir pret to, ka, izejot kursus kādā no skaistumkopšanas jomām, kursants pēc tam strādā vai nu individuāli, vai salonā. “Latvijā ir tikai dažas mācību iestādes, kas vairāku gadu laikā sagatavo profesionāļus skaistumkopšanā vai kosmētiķus, sniedzot profesionālo vai pirmā līmeņa augstāko izglītību. Ir atšķirība, vai joma ir apgūta padziļināti vai, piemēram, trīs mēnešu laikā anatomijai, fizioloģijai, uz ko skaistumkopšanas procedūrās ir liela ietekme, tikai pieskaras,” salīdzina speciāliste.
Protams, katram cilvēkam ir brīva izvēle atrast savu meistaru, piekrīt S. Ulberte un pieļauj: ja nebūtu tik liels pieprasījums pēc skaistumkopšanas speciālistiem, nebūtu šādu alternatīvo iestāžu un kursu. Taču reti kurš klients, ejot pie skaistumkopšanas speciālista uz sejas vai masāžas procedūrām, pārbauda, vai tam ir medicīniskā vai profesionālā izglītība skaistumkopšanā. “Cilvēks bieži meklē, kurš izdarīs lētāk. Kamēr nav problēmas, tikmēr klientam būs vienalga, bet, tiklīdz radīsies kādi sarežģījumi, procedūrā būs notikusi kāda kļūda, kas ietekmē veselības stāvokli vai vizuālo izskatu, klients gribēs celt pretenzijas. Taču klientam pašam būs jāuzņemas atbildība par sevi, jo – pats vainīgs, ka tādu meistaru izvēlējies un nenoskaidroji visu līdz galam,” pamato LSSA vadītāja. Viņa pārliecinājusies, ka pēc šādām kļūmēm upuri parasti meklē profesionāli, kurš var to labot. “Man personīgi ir bijis gadījums ar botoksa injekcijām – kliente bija aizgājusi to injicēt pie meistares dzīvoklī, nebija trāpīts pareizajā vietā, bija nobīde, un rezultāts, protams, sievietei nepatika.”
“Asociācijā pastāvam uz to, ka speciālistiem, kas arī reizē ir ārstniecības personas, jo viņu darbs izraisa ietekmi uz cilvēka ādu un organismu kopumā, ir jābūt ar izglītību, sertificētiem, ar specializāciju. Un ik pa pieciem gadiem viņiem ir jāapmeklē atbilstoši kursi, veicot sertifikātu atjaunošanu, bet ko darīt ar pārējiem, kuri izgājuši vien šādus ātros kursus?” jautā S. Ulberte un atzīst: “Mēs labprāt cīnītos vairāk par labu pilnvērtīgi izglītotiem speciālistiem, bet tā īsti neko nevaram izdarīt.” Proti, nav, kas kontrolē un pieprasa skaistumkopšanas speciālistu izglītības dokumentus, specializāciju. Pilnvērtīgu izglītību pieprasa vien veselības aprūpes un ārstniecības iestādes, taču skaistumkopšanas salonu telpas var atvērt jebkurš, norāda asociācijas vadītāja.
Īpašnieki, kuriem visbiežāk ir svarīga saņemtā īres maksa, neatbild par speciālistu kvalifikāciju, bieži to pat nepieprasa, arī higiēnas prasības viņi atstāj meistaru ziņā. Turklāt iestādes, kas ļauj apgūt diplomu, kvalifikāciju, sertifikātus un apliecības intensīvajos kursos, ir akreditētas un programmas apstiprinātas no valsts puses.

Paradumi mainās
“Mūsdienās vērojams liels pieprasījums pēc dažādiem skaistumkopšanas pakalpojumiem, tai skaitā finansiālu apstākļu dēļ ir notikušas izmaiņas skaistumkopšanas paradumos, piemēram, daļa klientu izvēlas apmeklēt meistaru mājās. Vēlme strādāt šajā profesijā ir radījusi arī izglītības piedāvājumu dažādu pieaugušo neformālās izglītības kursu veidā. Šo kursu apmeklētājiem netiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas iegūšanas izglītības dokuments, bet tikai apliecība/sertifikāts par konkrētās programmas (kursa) apguvi,” skaidro Veselības inspekcijas analītiķe Elīna Ķimene.
Dažādi skaistumkopšanas kursi dod iespēju darboties skaistumkopšanas un SPA salonos, taču tikai attiecīgo kursu beigšana neļauj to beidzējam reģistrēties un sertificēties kā ārstniecības personai, tai skaitā nedod tiesības sniegt ārstnieciskus pakalpojumus, informēts inspekcijas mājaslapā. “Ņemot vērā, ka mūsdienās skaistumkopšanas jomā ienāk dažādas aparatūras un procedūras, kas veicina kosmetoloģijas un medicīnas saplūšanu, ir svarīgi, ka speciālists, kas veic kosmētiskās procedūras, ir ārstniecības persona. Neprofesionāli veiktas kosmētiskās procedūras var apdraudēt pakalpojuma saņēmēja veselību,” uzsver E. Ķimene.
Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas speciāliste Inese Baltiņa norāda, ka neformālās izglītības iestādes, kas piedāvā iegūt skaistumkopšanas speciālista sertifikātu/kvalifikāciju, nav ministrijas pārziņā un kontrolē. “Tā ir uzņēmējdarbība, kurā pieprasījums veido piedāvājumu,” precizē ministrijas pārstāve. Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības ie­stādes tiek reģistrētas, akreditētas un programmas licencētas vispārējā kārtībā, ko veic Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

Atšķiras izglītības prasības
Tas, kāda minimālā līmeņa izglītība un kvalifikācija nepieciešama noteiktā jomā strādājošām personām, noteikts profesiju klasifikatorā, informē IKDV.
Skaistumkopšanas speciālistiem ir izstrādāti arī profesijas standarti, ar kuriem var iepazīties Valsts izglītības satura centra mājaslapā. Jomas profesijām kvalifikācijas un izglītības prasības ir atšķirīgas, norāda dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Veinberga.
“Lai nerastos pārpratumi par to, vai pēc noteiktu kursu beigšanas persona varēs strādāt attiecīgajā profesijā, vispirms ir rūpīgi jāizpēta šīs profesijas standarts un regulējošie normatīvie akti, jājautā kursu organizētājam, kāds dokuments tiks izsniegts pēc kursu beigšanas, kā arī kādas tiesības šis dokuments personai dos,” iesaka J. Veinberga.
IKDV aicina rūpīgi izvērtēt piedāvātos kursus. Ja tālākai darbībai būs nepieciešams valsts atzīts dokuments, to varēs saņemt, tikai pabeidzot akreditētu izglītības programmu. Var lūgt izglītības iestādei uzrādīt derīgu izglītības programmas akreditācijas lapu. Informāciju par akreditētām izglītības iestādēm un programmām var iegūt arī Valsts izglītības informācijas sistēmā. “Nevajadzētu paļauties tikai uz iestādes tīmekļa vietnē sniegto informāciju, jo kursu organizatori mēdz savus klientus maldināt. Par visiem maldināšanas gadījumiem aicinām sniegt informāciju kvalitātes dienestam,” piebilst dienesta pārstāve.
Atbildību par to, vai personai, kura piedāvā pakalpojumus veselības aprūpē, skaistumkopšanā, ir atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija, uzņemas uzņēmums, kurš pieņem šo personu darbā, kā arī pati persona.
Kvalitātes dienests atkārtoti uzsver, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība skar arī sabiedrības veselības un higiēnas jomu, lai neradītu kaitējumu personu veselībai, ir jābūt kvalificētiem – ar formālajā izglītībā iegūtām kvalitatīvām zināšanām un prasmēm, ko apliecina valsts atzīts izglītības dokuments un piešķirtā kvalifikācija.

Svarīgākā – higiēna
Veselības inspekcijas kompetencē ir plānveida kontroles laikā pārliecināties, vai zināšanas par higiēnu ir pietiekamas, un neskaidrību gadījumā konsultēt, pastāsta E. Ķimene. Tā veic skaistumkopšanas saloniem un kabinetiem noteikto higiēnas prasību uzraudzību un kontroli un reaģē uz sūdzībām.
Higiēnas prasības un normas nosaka Ministru Kabineta noteikumi. Tajos ir atrunātas prasības par darba telpas iekārtojumu, telpu un iekārtu uzturēšanu kārtībā, par darba in­strumentu komplektu skaitu, lietoto darba instrumentu dezinfekciju un sterilizāciju un tīro instrumentu uzglabāšanu, prasības personālam, kā arī ir noteikts aizliegums apkalpot klientus ar redzamām ādas, matu un nagu slimībām. Personām, kuras sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, reizi gadā ir jāveic arī obligātās veselības pārbaudes – jābūt medicīniskajai jeb sanitārajai grāmatiņai, paskaidro E. Ķimene.
Pašlaik nav spēkā normatīvais akts, kas noteiktu higiēnas prasības tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri skaistumkopšanas pakalpojumus veic mājās vai izbraucot pie klienta, taču Veselības ministrijā tiek izstrādātas jaunas prasības skaistumkopšanā, kur būs noteiktas minimālās higiēnas prasības arī šiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī precīzāk būs atrunāts par instrumentu dezinfekciju un sterilizāciju.

Citu datumu laikraksti

  • Svinēs svētkus un pasniegs apbalvojumus

    Svinēs svētkus un pasniegs apbalvojumus

    Svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Alūksnes pilsētā svētku pasākumi notiks gan 3. un 4.maijā.“Valsts svētku svinības sāksim 3.maija...

  • Alūksnē - koru skate

    Svētdien, 22. aprīlī, pulksten 12.00 Alūksnes Kultūras centrā notiks Alūksnes, Gulbenes, Balvu koru apriņķa skate.“Ikviens kora mūzikas mīļotājs...

  • Visiem vietas nepietiek

    Visiem vietas nepietiek  2

    „Jūsu bērnam šobrīd vietas bērnudārzā nav, jāgaida rindā” – tie ir vārdi, kurus, tuvojoties vecumam, kad bērnam vajadzētu uzsākt gaitas pirmsskolas...

  • Drosmīgi un atklāti par TO

    Latviešu bestsellers – tādu apzīmējumu izpelnījies pagājušajā gadā izdotais romāns „Saplēstās mežģīnes”, kura autore ir Karīna Račko. Tas bija viņas...

  • Aizvada otro sabraukumu

    Kārtējās spēles aizvadītas Apes novada čempionātā florbolā. “Gaujiena”, kuras spēlētāju sastāvs ir viens no jaunākajiem čempionātā, pēcspēles...

  • Alūksnes džudistiem labi rezultāti

    Alūksnes džudistiem labi rezultāti

    Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola aizvadītās nedēļas nogalē piedalījās džudo sacensībās Saldū – 9.Starptautiskajā džudo turnīrā...

  • Lasītāji, braucam uz Līgatni!

    Lasītāji, braucam uz Līgatni!

    Turpinot jauko tradīciju, arī šovasar Alūksnes un Apes novadu laikraksts “Alūksnes Ziņas” savus zinātkāros un atraktīvos lasītājus aicina izzinošā...

  • Arī aprīlī aicina uz kino

    Aprīlī Alūksnes Kultūras centrā būs skatāmas trīs ļoti atšķirīgas, aizraujošas Latvijā tapušas filmas. Dokumentālā filma visai ģimenei “Turpinājums”...

  • Ekspedīcijas laikā iepazīst, kas un kā notiek mežā 8

    Ekspedīcijas laikā iepazīst, kas un kā notiek mežā

    Turpinās no 1.lappusesParažas vēsta, ka Zaļajā ceturtdienā jādodas pie dabas, jāmeklē kāds ezers, strauts vai upe un jāmazgājas. Daļa no šīm darbībām...