Skolā ieti man gribas

Šis stāsts ir veltīts to skolēnu piemiņai, kuri mācības uzsāka 1935.gadā.

“Mēs savas skolas gaitas sākām 1935. gadā gandrīz vai pašā Alūksnes centrā garā vienstāva mājā Latgales ielas malā iepretim tirgus laukumam,” šo stāstu sāka alūksniete Maruta Kupča.
„Skolā bija interesanti un patīkami. Nelielajā skolas zālē bija klavieres. Hortenzija Zariņa katru rītu spēlēja garīgās melodijas, un mēs dziedājām. Mācības notika katru dienu, izņemot svētdienas.
Vislabāk visiem patika zīmēšanas stundas, kuras vadīja skolotājs Mazjānis. Parasti viņš uzdeva izzināt dažādu mākslinieku biogrāfijas, gleznošanas stilu, veidu. Un tad viss apgūtais, arī izvēlētā mākslinieka reprodukcija, bija jāielīmē un jāapraksta burtnīcā. Matemātiku mācīja skolotāja Krēsliņa, kā arī skolotājs Avotiņš, kurš bija arī skolas direktors. Skolotājs necieta teksta uzdevumus ar cipariem, viss notika ar humoru un jautrību.
Mūsu klase bija internacionāla, tajā mācījās: Astrīda Ķelle, Skaidrīte Altroka, Ingrīda Beķere, Gastons Korulis, Skaidrīte Janere, Alla Biriņa, Bella Grade, Aina Kozlovska, Tamāra Kozlovska, Aldis Semanis, Ausma Hamane, Hamanis, Ruta Prauliņa, Imants Podegrads, Ginda Zorde, Zabolovskis, Zabolovska, Metalova, Austra un Gaida Stilnes, Guna Oldere, Guna Budeviča, Vera Freimane, Silvija Šteinere un es – Maruta Kupča.
No rītiem mani pie savas mājas sētas vārtiņiem, lai kopā ietu uz skolu, sagaidīja Silvija Šteinere – maza, sīka meitenīte. Bieži Šteinere no lejas nākam satika Gindu Zordi, kura nāca no Podegradu mājas. Tā mēs draudzīgā pulciņā mazajā skolā mācījāmies dažus gadus.
Mūsu skolā jau dzirdējām sarunas, ka cels jaunu skolu pie Jāņkalniņa. Un drīz vien sākās celtniecība. Bija silta vasaras diena. Nelielajā  bērzu kalniņā iepretim keramiķa Krēsliņa skaistajai mājai un darbnīcai tika izcirsti bērzi un pārtraukta govju ganīšana. Tika izraktas būves pamatu vietas un ielikts pirmais pamatakmens. Tas notika sirsnīgi, klāt bija pilsētas valdes vīri, un, protams, atskrējām arī mēs, tuvāko māju meitenes, basām kājām ar Rūtu Krēsliņu priekšgalā. Runāja, kā būs, kas būs, kāda būs jaunā skola, un klausījāmies, ko runā valdes vīri.
Pēc dažiem gadiem atklāja jauno skolu, kura kā gaiša pils izcēlās uz mazo māju un zaļā koku fona. Bija karsta maija diena. Stāvēja skolēnu godasardze. Pie Jāņkalna ielas stāvēja vecāko klašu skolēni, bet tuvāk skolai - jaunākie. Tā kā bija karsta diena un meitenēm bija vilnas kleitas, dažas noģība, bet visumā viņas turējās braši, ar lepnumu. Tad parādījās neliels satraukums un rosība. Bija iemesls - no dzelzceļa stacijas puses skolai tuvojās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, aizsardzības ministrs Balodis, izglītības ministrs un neliels pulciņš pavadošo virsnieku formastērpos. Spēlēja skolēnu pūtēju orķestris. Notika svinīga atklāšana ar runām un sarunām. Pēc laiciņa pie skolas piebrauca prezidenta mašīna. Ļaužu bija ļoti daudz, šķita, visi Alūksnes ļaudis bija atnākuši. Starp viņiem stāvēja mazais alūksnietis Harijs Dokters. Prezidenta šoferis pacēla mazo zēnu un uzlika uz mašīnas motora pārsega, lai zēns labāk redzētu notiekošo. Sākumā viņš bija apjucis, nezināja, kā uzvesties, jo daudzi skatījās uz zēnu. Zēns kļuva drošāks un turējās vareni. Par izrādīto drosmi kā apbalvojumu viņš dabūja lielu sauju skaistu “Laimas” konfekšu.
Arī mūsu klase uzsāka mācības jaunajā skolā. Tā bija gaiša un varena, ar plašām telpām. Un ar ūdens tualeti, kādu daudzi nebija redzējuši. Tā vien gribējās skriet no pirmā stāva uz augšu un atpakaļ, bet katrā stāvā bija dežurants un to nepieļāva. Skolai bija dots nosaukums „Ernsta Glika septiņgadīgā skola”. Skolas pirmajā stāvā bija garderobe, dušas telpa, virtuve, ārsta kabinets, kurā darbojās ārsts Misiņš, medmāsa. Bija arī ēdnīca. Vispirms deva pienu un varēja nopirkt Uldrika beķerejā ceptos runštikus, kas maksāja piecus santīmus. Pēc tam bija nopietnāka ēdināšana, par to bija jāmaksā. Parastajā ēdienkartē bija: sestdienās – miežu putraimu biezputra ar saceptiem gaļas gabaliņiem un sīpoliem; ceturtdienās – dārzeņu zupa ar īpaši gardiem cīsiņiem; citās dienās – kartupeļu biezenis ar kotleti, kartupeļi ar gulašu. Visi ar ēdieniem bija apmierināti, bijām paēduši labi.
Kad bija valsts svētki, tikām vesti uz baznīcu uz dievkalpojumiem, kurus vadīja mācītājs Kņezs-Kņezinkis. Arī viņa bērni mācījās mūsu skolā. Mācību gads noslēdzās maija pēdējās dienās, kad arī izsniedza liecības. Tiem, kam neveicās matemātikā, bija vasaras darbi.
Skolā bija skauti, gaidas un guntiņas, viņi nēsāja nedaudz militarizētas formas. Formastērpi parādījās arī veikalā, tos varēja iegādāties jebkurš, ikdienas nēsāšanai skolā tos varēja nopirkt veikalā pie Rukin kundzes.
Sākās karš ar lielām problēmām un nepatikšanām, kuras skāra arī mūs, skolēnus. Kļuva sliktāka ēdināšana, skolu aizslēdza un ierīkoja tur lazareti, bet Pils ielā Krima mājā – komandantūru. Alūksnes beķerejas cepa baltmaizi un rupjmaizi, kuru iedzīvotāji varēja dabūt par speciāliem taloniem – kartiņām. Bija noteikts komandanta laiks, kad no vakara līdz rītam nedrīkstēja staigāt pa pilsētu. Taču mums, bērniem, bija grūti nodzīvot savā mājā vai pagalmā. Tā kā toreiz no pilsētas policijas sarkanās mājas līdz Jāņkalna ielai bija dēļu ietve, varēja dzirdēt patruļas soļošanu, tad mēs bēgām projām.
Mums bija jāpabeidz septītā klase, bet skola bija slēgta. Mācības notika skolotājas Putnas mājā un ārsta Tūtera mājā. Ārsts Tūters mācībām bija atvēlējis lielu, gaišu telpu ar baltu grīdu. Bija skaisti un patīkami. Mūsu labo sajūtu papildināja Tūtera kundzes klavieru spēlēšana. Tā mēs veiksmīgi beidzām septīto klasi.
Kad tuvojās kaimiņu valsts armija, daudzi devās bēgļu gaitās – tepat Latvijā. Citi sarunāja zvejniekus un devās ar viņu laivām uz Zviedriju. Daudzi devās uz Vāciju, no kurienes kara beigās izklīda plašajā pasaulē. Tos turīgos, kuri palika Alūksnē, jaunā vara izsūtīja uz Sibīriju.
Visu mūžu bijušie skolēni ar siltām atmiņām atcerējās savus draugus, skolasbiedrus, skolotājus, savu dzimto pilsētu Alūksni, neatkarīgi no tās vietas, kur viņi dzīvoja.”

Citu datumu laikraksti

  • Top jauna “cepure”

    Top jauna “cepure”

    Gaujienas tauta nama ēka, kas ir viena no Gaujienas muižas ansambļa ēkām un šogad svin 180 gadu jubileju, piedzīvo pēdējā laika ievērojamākos...

  • Bērni tiksies ikgadējos svētkos

    Trešdien, 30.maijā, jau septīto reizi notiks Apes novada svētki bērniem, kuriem šoreiz mainīta būtība un dots nosaukums „Apes novada skolu un...

  • Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku 2

    Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku

    Pie Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas 18.maijā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni un pedagogi iestādīja īpašu koku – miecvielu...

  • Sliktās prakses piemērs

    Šodienai vēlējāmies sagatavot publikāciju par SIA “Pilsētvides serviss” jaunizveidoto laukumu Alūksnē, kur iedzīvotāji par maksu varēs nodot...

  • Liela interese par skolēnu vasaras nometnēm

    Vasara ir laiks, ko visvairāk gaida skolēni, jo ir brīvība no mācībām trīs mēnešu garumā. Ne katram ir iespēja savas atvases aizsūtīt lauku darbos...

  • Kurš pirmais sāks mazināt birokrātiju?

    Aizvadītās nedēļas nogalē Daugavpilī notika Latvijas Pašvaldību savienības 29.kongress, kas šogad bija veltīts problēmai, ar ko valsts un pašvaldības...

  • Ģimnāzisti konkursā  “Enkurs 2018” izcīna 2.vietu 2

    Ģimnāzisti konkursā “Enkurs 2018” izcīna 2.vietu

    Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēnu komanda parādījusi atzīstamu sniegumu jūrniecības konkursā vidusskolēniem “Enkurs 2018”, iegūstot...

  • Mātes diena – ģimenes svētki 2

    Mātes diena – ģimenes svētki

    Turpinās no 1.lappusesMātes diena alūksnietei Tatjanai Krutinai (30) ir ģimenes svētki, tādēļ šo dienu viņa pavadīs, darot ko interesantu kopā ar...

  • Iestāda simtgades ozolu 4

    Iestāda simtgades ozolu

    Jaunannas pagastā 4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, parkā pie tautas nama pulcējās dažādu paaudžu jaunannieši, lai...