Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skolā rīko improvizētu referendumu

Katram Latvijas pilsonim pirms tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā svarīgi bija ne tikai izvērtēt pozitīvos un negatīvos aspektus, bet arī rūpīgi ieklausīties sevī un saprast, cik stipra katrā no mums ir eiropeiskā identitāte.

Katram Latvijas pilsonim pirms tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) svarīgi bija ne tikai izvērtēt pozitīvos un negatīvos aspektus, bet arī rūpīgi ieklausīties sevī un saprast, cik stipra katrā no mums ir eiropeiskā identitāte, cik liela ir vēlme piedalīties un aizstāvēt Eiropas tradīcijas, vērtības, dzīvesveidu, kultūras vidi.
Šā gada 19.septembrī E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas (AVĢ) 11.d komercklase Ingūnas Vilemsones vadībā organizēja improvizētu skolēnu un skolotāju referendumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Šīs idejas autore bija Sociālo zinību metodiskās komisijas vadītāja Iveta Mikijanska.
Ņem vērā daudzus viedokļus
Piektdien pulksten 8.00 no rīta AVĢ 10. līdz 12.klašu skolēnus un skolotājus aicināja uz ģimnāzijas aktu zāli, lai improvizētā referendumā paustu viedokli par Latvijas dalību ES. Bija izveidotas īpašas vēlēšanu kabīnes, kurās skolotājiem un skolēniem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?" Nobalsošanas zīmē ar "+" bija jāatzīmē viena no atbildēm - "par" vai "pret", kura atbilda vēlētāja viedoklim. Aizpildītā zīme bija jāpārloka un jāiemet vēlēšanu kastē.
Skolēni, kuri vēl nav sasnieguši pilngadību un 20.septembrī nevarēja piedalīties īstajā referendumā, atzina, ka viņiem ir liels prieks par balsošanu, kas notika kā īsta un kas ļāva arī viņiem izteikt viedokli par iestāšanos ES. Pieņemot lēmumu, kā balsot referendumā, skolēni ņēma vērā gan ģimenes locekļu, gan draugu un paziņu, kā arī masu mediju un politiķu paustos uzskatus. Daudzi atklāja, ka pirmoreiz mūžā pieņem tik nopietnu lēmumu. Tā bija iespēja balsot un izjust, kā tas ir.
Diskutē par dalību ES
Pēc referenduma notika diskusija par Latvijas dalību ES. Diskusijā kopā ar skolēniem piedalījās arī skolotāji - Zane Nāgele, Irina Gailīte un Ivars Vīksna. Skolēni un skolotāji diskutēja - apmainījās viedokļiem, uzdeva jautājumus un sniedza atbildes par ES un Latvijas iespējamo dalību tajā. Jaunieši atklāja, ka diskusiju interesantu darīja skolotāju dalība un dažādie viedokļi.
Diskusijā, gluži kā tas norisinājās īstajā tautas nobalsošanā, korekti, ar pieaicinātu neatkarīgo novērotāju - Rēzeknes augstskolas studenti un AVĢ absolventi Inetu Leju notika balsu skaitīšana. E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas improvizētajā referendumā "par" Latvijas dalību ES nobalsoja 69,8 procenti skolēnu un skolotāju; "pret" - 19 procenti un par nederīgām atzītas 11,2 procenti balsošanas zīmes. Priecēja lielā skolēnu aktivitāte - piedalījās 84,3 procenti. Tas pierāda, ka jauniešiem ir nopietna attieksme gan pret referenduma rīkotājiem, gan pret referendumu, gan iestāju ES. Šis balsojums ir skaidra zīme visai Latvijas sabiedrībai par jaunākās paaudzes izvēli un vērtībām.
Vēlāk, aptaujājot pašus pasākuma organizētājus, - ģimnāzijas 11.d komercklases skolēnus - noskaidrojās, ka pirmais Alūksnes rajona nozīmes pasākums, ko šī klase organizēja, bija Uzņēmēju diena, bet šis referendums neapšaubāmi pierādīja, ka Alūksnes jaunieši spēj veikt investīcijas pat visas Latvijas labā. Šim kolektīvam ir zināma pieredze un lielāka atbildības sajūta, jaunieši ir drošāki un aktīvāki.
Apbrīno uzdrīkstēšanos un prasmi
"Pasākums bija izturēts, rīkotāji - laipni un atsaucīgi! Es sajutos kā īstā referendumā! Balsošanas rezultāti mani apmierina, jo Latvijai ir jāiestājas ES. Mūsu valsts ir maza, tai vienai neizdzīvot. Blakus mums ir lielais Austrumu kaimiņš, manuprāt, Latvijai labāk būs Eiropā nekā kādā citā savienībā. Protams, esot ES, būs arī brīvas robežas. Tas man dos iespēju brīvi ceļot un mācīties citās Eiropas valstīs," atzīst 11.b klases audzēkne Uva Grencione.
Skolotāja Irina Gailīte: "Šāda veida pasākumi pirms balsošanas ir vajadzīgi, jo cilvēkiem ir maz informācijas, īpaši laukos. Jaunieši skolā iegūto informāciju var aiznest mājās vecākiem.
Iestāja ES viennozīmīgi ir pozitīva izglītības attīstība, plašākas iespējas un vienota sadarbība starp valstīm, to ekonomiku, kultūru. Eiropas Savienībā sakari būs vieglāk realizējami. Iedzīvotāji, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, baidās, ka, iestājoties ES, latvieši zaudēs savu identitāti, bet, ja jau tas nenotika, kad Latvija bija PSRS sastāvā, tad arī ES tas nenotiks!"
Skolotāja Valentīna Riekstiņa apbrīnoja jauniešu atraktivitāti un spēju noorganizēt šādu pasākumu! Taujāta par izvēli balsojumā, viņa atbild, ka jauniešiem jābalso par Latvijas dalību ES, jo šai sabiedrības daļai tās būs izaugsmes un labklājības iespējas.
"Komercklase parādīja metodikā, kā notika vēlēšanu process. Šie jaunieši uzņēmās atbildību, lai process notiktu organizēti, gan arī iedrošināja skolas sabiedrību izteikt attieksmi par konkrēto tēmu. Klases attieksme bija svinīga, viņi labi spēlēja sociālās lomas. Apsveicama ir jauniešu prasme sadarboties ar pedagogiem - skolotāju Ingūnu Vilemsoni un klases audzinātāju Kārli Bīberu," saka skolotāja Anna Pušpure.
"Priecājos par uzņēmību un uzdrīkstēšanos organizēt šo referendumu! Paši jaunieši uz balsošanu gāja ar prieku un bija lepni par iespēju izteikt viedokli. Patika atmosfēra - balsošanas laikā mani pārņēma svētku sajūta.
Paldies 11.d klasei, jo ne katra klase spētu mobilizēties, lai organizētu tik nopietnu pasākumu. Diskusijā pēc referenduma patika vadītāju izvēlētie dalībnieki. Pedagogi bija dažāda vecuma, un viņu viedokļi atšķīrās. Tas šo diskusiju padarīja interesantu un nozīmīgu, tā noritēja dzīvā un brīvā gaisotnē. Gribu novēlēt ar tādu pašu sparu, kāds ir balsojuma rezultāts, doties nākotnē, jo tikai tā var dzīvē kaut ko panākt!" vērtē skolotāja Inese Ločmele.
Būs lielākas iespējas izglītoties
Iestājoties ES, Latvijas jauniešiem būs daudz lielākas iespējas iegūt labu izglītību, jo šobrīd studijas Eiropā apgrūtina problēmas ar uzturēšanās atļaujām un nespēja saņemt attiecīgās valsts stipendiju. Plašāk pieejami būs dažādi starptautiski studiju fondi. Arī pasniedzēji varēs daudz vienkāršāk papildināt zināšanas prestižās augstskolās. Šīs iespējas paaugstinās izglītības līmeni un konkurētspēju.
Izglītots un gudrs cilvēks ES nepazudīs, bet ar savu darbu darīs bagātāku arī mūsu valsti - Latviju!

Citu datumu laikraksti

  • Neliksim šķēršļus attīstībai

    20. septembrī mūs visus gaida vēsturiska izšķiršanās, kuras sekas jau tuvākajā desmitgadē jutīsim katrs.20. septembrī mūs visus gaida vēsturiska...

  • Starp Rietumiem un Austrumiem

    Iespējams, nākamo gadsimtu vēstures grāmatās 20. septembris tiks minēts kā īpaša diena, kurā Latvijas tauta pieņēma izšķirīgo lēmumu, izvēloties...

  • Netic zaudējumiem, tic ieguvumiem

    Tā ir demagoģija, ka Latvija, iestājoties ES, zaudēs suverenitāti un pašnoteikšanos.Tā ir demagoģija, ka Latvija, iestājoties ES, zaudēs suverenitāti...

  • Glezna

    Varbūt starp paziņām atrodas kāda, kas labprāt gleznas paņemtu?3. Varbūt starp paziņām atrodas kāda, kas labprāt gleznas paņemtu? * * * Terēzei...

  • Konferencē runā par situāciju invaliditātes profilaksē

    Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" notika konference "Ģimenes ārstu un pašvaldību sadarbība invaliditātes profilaksē".Nacionālajā...

  • Nevis sapnis, bet nepieciešamība

    Gan plašā sabiedrībā, gan finansistu un uzņēmēju vidū pēdējā laikā risinās kaislīgas diskusijas un cīņas par jautājumu - vai Latvijai jābūt vienotā...