Skolēnu favorītei - granātu kaklarota

Inguna Vilemsone ir vismīļākā skolotāja bijušajiem un pašreizējiem audzēkņiem.

Inguna Vilemsone ir vismīļākā skolotāja bijušajiem un pašreizējiem audzēkņiem
Alūksnes ģimnāzijas ģeogrāfijas un ekonomikas pamatu skolotāja Inguna Vilemsone kopā ar jauniešu grupu devusies uz Turciju. Tas nozīmē, ka rīt viņa 12.klašu izlaidumā nevarēs saņemt balvu. Balsojumā, ko rīkoja juvelierizstrādājumu veikalu ķēde "Grenardi", Inguna atzīta par uzvarētāju.
Kā tas ir – būt skolēnu favorītei? Vai jauniešu cieņu var just arī ikdienā?
Tas ir milzīgs prieks, bet arī milzīga atbildība – būt nominētai, manuprāt, tik nozīmīgai balvai. Domāju, ka ar jauniešiem sadzīvojam ļoti labi. Viņi pieņem mani, un es pieņemu viņus tādus, kādi tie ir. Skolotāja lielā mērā ir kā otra mamma, kurai ir jāprot gan samīļot, gan sarāt. Galvenais, lai nepaliek nekas neizrunāts. Tad nepaliek sarūgtinājums vai aizvainojums.
Bieži nākas dzirdēt, ka tagad sabiedrībā vairs nav jūtama cieņa pret skolotāju. Acīmredzot viņam ir jābūt īpašam, lai gūtu atzinību. Kas, jūsuprāt, skolotājam ir nepieciešams visvairāk?
Grūti pateikt. Tas ir kā jebkurā darbā – ja tas patīk, tad ir arī atdeve un rezultāti. Mūsu skolā ir daudz skolotāju, kuri ir savā vietā. Arī viņus bērni mīl un ciena gan par prasīgumu, gan par zināšanām, gan par attieksmi. Protams, jaunieši aizmirsīs ģeogrāfijas koordinātes un latviešu gramatikas likumus, bet atmiņā paliks savstarpējās attiecības, rīcība konkrētās situācijās un mūsu stiprinājuma vārdi grūtā brīdī. Dažam ļoti ir vajadzīgs pamudinājums un apliecinājums, ka viņš spēj un var izdarīt. Tas var kļūt par atbalsta punktu, sākot patstāvīgu dzīvi. Man ir liels prieks par tiem jauniešiem, kuri pēc ģimnāzijas turpina mācīties. Visiem ir nepieciešama mūžizglītība, tāpēc apstāties nedrīkst.
Kad - skolas izlaidumā vai varbūt tikai pēc gadiem - skolotājs vislabāk redz sava darba augļus?
Mums ir laime redzēt sava darba augļus ikdienā. Kad skolēns, kuram mācību priekšmets nepadodas, ir veiksmīgi uzrakstījis kontroldarbu vai ieskaiti. Tad redzu, ka viņš ir apmierināts, jo pārvarējis sevi. Prieks ir arī par to, ka jaunieši iesaistās dažādās aktivitātēs ārpus skolas. Viņi piedalās projektos, raksta zinātniski pētnieciskos darbus. Ja tie tiek atzinīgi vērtēti, tad gandarījums ir gan pašiem, gan man. Tas nozīmē, ka ar skolotāja palīdzību ir kaut kas sasniegts.
Jūsu audzināmie šajā mācību gadā ir desmitie, tāpēc nav jāuztraucas, ka nevarēsit piedalīties izlaidumā. Tiesa, arī skolotāja – favorīta balvu - īstu čehu sarkano granātu kaklarotu - nesaņemsit šajā svinīgajā pasākumā.
Pagājušajā gadā man bija divpadsmitie. Visi studē, ir izvēlējušies savu ceļu. Palaikam ieskrien pie manis atrādīties. Tagad manā audzināmajā klasē ir 30 jaunieši. Enerģiski, azartiski, ar humoru un mīlestību apveltīti. Pēdējā zvana dienā katrs nāca pie manis ar brīnišķīgi skaistu rozi, tāpēc beigās stāvēju ar milzīgu rožu klēpi. Tas bija pārsteigums.
Jūs tik jauki stāstāt par jauniešiem un skolotāja darbu, ka gribot negribot rodas jautājums – kāpēc nākas dzirdēt arvien vairāk negatīvu vērtējumu par skolotājiem, turklāt arī no viņiem pašiem?
Manuprāt, darbā ar jauniešiem nav tādu negāciju. Vismaz mūsu skolā ir brīnišķīgi jaunieši. Tiesa, katrs ir personība, un tas ir ļoti labi. Protams, reizēm ir domstarpības, bet tas ir dabiski. Nebūtu interesanti, ja to nebūtu. Skolā problēmas un negācijas rada nemitīgie pārkārtojumi izglītības sistēmā, tomēr nevar uz visu skatīties caur problēmu prizmu.
Vai Turcijā svinēsit Jāņus?
Domāju, ka jā. Mēs stāstīsim par latviešu tradīcijām vasaras saulgriežos, par šo svētku svinēšanu Latvijā. Līdzi mums būs jāņusiers. Gan jau visi kopā pratīsim nosvinēt. Stāstīsim arī par Latviju un mūsu tautu. Mums ir maza valsts, un daudzi pat nezina, kur tā atrodas. Lai gan Turcija lielā mērā ir eiropeiska un vēlas iestāties Eiropas Savienībā, tomēr nozīmīgākie tur ir svētki, kas saistīti ar islama ticību, nevis tie, kas saistīti ar dabu un tautas tradīcijām. Vismaz nav informācijas par tādiem. Kad atgriezīsimies, varēsim pastāstīt vairāk.
Kā svinat Jāņus, kad esat mājās?
Pie dabas kopā ar ģimeni, ar vīra un maniem vecākiem, ar draugiem. Smaržo jāņuzāles, pinam vainagus, ēdam sieru, dziedam līgodziesmas un kurinām ugunskuru. Tiesa, ar to dziedāšanu reizēm ir tā, kā ir.
Svinot Jāņus un līgojot, man bieži nācies secināt, ka neprotam līgodziesmas. Tradīcijas gan zinām, bet maz tās praktizējam. Galvenā ir ēšana un dzeršana pie ugunskura. Nesen Latvijas televīzijas rīta raidījumā dzirdēju, ka ir izveidota Jāņu skola. Vairākās vietās tiek rīkotas praktiskas nodarbības, kuras apmeklē ļoti daudz cilvēku. Acīmredzot tas ir vajadzīgs.
Jā. Bieži vien dzīves steigā un informācijas pārbagātībā mūsu tautas tradīcijas sāk bālēt. To nesēji un glabātāji ir vecie cilvēki, bet vidējā paaudze ir augusi padomju varas gados, kad Līgosvētki un to tradīcijas bija aizliegtas. Tagad tradīciju vietā gribot negribot rodas stereotipi, kā vajag svinēt. Ja ir alus un ugunskurs, tad ir Jāņi. Dažās mājās vēl ir saglabājusies siera siešanas, alus darīšanas prasme, arī vēlme un vajadzība pušķot mājas ar meijām, kalmēm un jāņuzālēm. Ar to svētku skaistums var ienākt katrā mājā. Diemžēl, jo tālāk no dabas un lielākā pilsētā, jo mazāk jūtami vasaras saulgrieži. Tradīcijas atdzīvināt un iedzīvināt cenšas folkloras kopas.
Kā jaunieši uztver šīs tradīcijas? Vai viņiem tās liekas novecojušas un nevajadzīgas?
Domāju, ka viņiem ģimenēs pietrūkst šo svētku svinēšanas tradīciju. Ja vecāki nav dziedājuši līgodziesmas, tad arī jaunie tās nezina un neprot. Tomēr vēlme līgot noteikti vēl ir saglabājusies. Diemžēl skolas mācību programmās, izņemot literatūru, nekas nav jāzina par saulgriežiem. Tomēr tas nenozīmē, ka jauniešus tas neinteresētu. Tiesa, ir grūti atrast visam laiku. Ir jābūt lielai sirds degsmei, lai iesaistītos folkloras kopā vai atrastu citu veidu, kā iepazīt tautas svētkus un tradīcijas. Jauniešiem ir strītbols, "BMX", datori... Tomēr esmu pārliecināta, kamēr vien esam, tikmēr dzīvosim un svinēsim svētkus ar latviskām tradīcijām. Ģimenēs, kurās ir Jāņi un Līgas, veidojas savas tradīcijas. Mums nav neviena ar šiem vārdiem, tāpēc vienmēr atrodam kādu, kurš tad ir Jānis.

Citu datumu laikraksti

  • Receptes

    Ceptas zivis mīklā Kilograms zivju, citrona sula, 15 g augu eļļas, pētersīļu zaļumi, 200 g miltu, 5 olas, 200 g piena, eļļa cepšanai, sāls.Ceptas...

  • Copes dienas

    18.jūnijs. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi.18.jūnijs. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi. 19. - 21.jūnijs. Teicamas copes dienas. 22.jūnijs. Lomi gaidāmi...

  • Viss par un ap līņiem

    Tuvojas tas brīdis, kad Latvijas ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra sasniegs 20 un vairāk grādu virs nulles.Tuvojas tas brīdis, kad Latvijas...

  • Baltajā namā saglabāsies patriarhāts

    Uz vairāku gadu garumā retoriski uzdoto jautājumu, vai par Amerikas prezidenti kļūs sieviete, atbilde kļuvusi skaidra. Tā ir negatīva.Uz vairāku gadu...

  • Ar smaidu

    20 gadu bez tiesībām pie stūres.20 gadu bez tiesībām pie stūres Japāna. Takaokas pilsētā kāds šoferis zaudējis darbu pēc tam, kad ikgadējā pārbaudes...

  • Krēsls sasvēries

    Augstos un politiski jūtīgos amatos esošām personālijām vienmēr jārēķinās, ka atrašanās attiecīgajā postenī var aprauties jebkurā brīdī. Kā saka, ar...

  • Atkal starp labākajiem

    Latvijas jauno satiksmes dalībnieku forumā Alūksnes rajonu jau astoto reizi pārstāvēja Strautiņu pamatskolas komanda, kura sacentusies vairāk nekā 30...

  • Alūksniešiem ir veselīgs dzīvesveids

    Ingrīda Sniedze iesaka atvaļinājumā patiešām atpūsties un izbaudīt brīvo laiku.Ingrīda Sniedze iesaka atvaļinājumā patiešām atpūsties un izbaudīt...

  • Vecīt, tu esi tētis!

    Vīrietis kā tēvs jūtas labi, droši un gūst panākumus brīdī, kad tiek novērtēts.Vīrietis kā tēvs jūtas labi, droši un gūst panākumus brīdī, kad tiek...