Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skolēnu skaits samazinās katru gadu

Demogrāfiskā situācija valstī ir tāda, ka ar katru gadu skolās samazinās skolēnu skaits, trūkst skolēnu, lai nokomplektētu klases, tāpēc veido apvienotās klases.

Demogrāfiskā situācija valstī ir tāda, ka ar katru gadu skolās samazinās skolēnu skaits, trūkst skolēnu, lai nokomplektētu klases, tāpēc veido apvienotās klases.
Alūksnes rajona padomes Izglītības pārvaldes metodiķe Vera Zučika informē, ka šogad rajonā kopējais skolēnu skaits salīdzinoši ar pagājušo gadu ir samazinājies par 120 skolēniem. Viņa stāsta, ka daudzās skolās skolēnu trūkuma dēļ pirmās klases apvieno ar kādu citu klasi, savukārt Annas pamatskolā šogad pirmās klases nav vispār.
Neatbilst normatīviem
"Apvieno arī citas klases. Tā notiek tāpēc, ka skolēnu piepildījums klasēs neatbilst normatīviem," saka V.Zučika.
Viņa skaidro, ka pēc Izglītības un zinātnes ministrijas 2000.gadā pieņemtā rīkojuma "Par minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē", realizējot pamatizglītības programmu (1. līdz 9. klasei), pieļaujamais skaits vienā klasē pilsētā un pilsētā ar lauku teritoriju (Alūksnē un Apē) ir 12 līdz 34 skolēni, bet pārējās apdzīvotās vietās (arī Gaujienas un Liepnas vidusskolā) - astoņi līdz 34 skolēni.
"Realizējot vidējās izglītības programmu, skolēnu skaitam vienā klasē jābūt no 22 līdz 34 skolēniem. Ja vidusskolas klasēs, ņemot vērā skolēnu vēlmes, veido paralēlklases, kopējais skaits nedrīkst būt mazāks par 22 skolēniem, bet vienā klasē var būt arī 18 vai 20 skolēni. Pārējā teritorijā vidusskolas klasēs vienā klasē minimāli pieļaujamais skaits ir 15 skolēni, šā iemesla dēļ Liepnas un Apes vidusskolā ir apvienotās klases," stāsta Izglītības pārvaldes metodiķe. Vera Zučika uzskata, ka vislielākā problēma ir lauku skolās.
"Apvienotās klases ir problēma, kas nav tik vienkārši atrisināma, sevišķi 1. līdz
4. klasē. Protams, tas ietekmē arī skolēnu zināšanas. Tomēr, akreditācijas laikā piedaloties stundās apvienotajās klasēs, esmu secinājusi, ka tas nav viennozīmīgi tikai slikti. Viss ir atkarīgs no bērna un viņa vēlmes mācīties. Skolotājam ir grūti, bet skolās mēģina darīt tā, lai bērniem ir vieglāk strādāt," norāda metodiķe.
Jāgatavojas pirms katras stundas
Alūksnes rajonā ir diezgan daudz skolu, kurās bērni mācās apvienotajās klasēs - Annas pamatskola, Ilzenes pamatskola, Jaunlaicenes pamatskola, Mārkalnes pamatskola, Pededzes pamatskola, Sikšņu pamatskola, Veclaicenes pamatskola, Zeltiņu pamatskola, Ziemeru pamatskola, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Alūksnes vidusskola, D.Ozoliņa Apes vidusskola, Gaujienas vidusskola, Liepnas vidusskola. Annas pamatskolas skolotāja Gunta Rozīte stāsta, ka darbu apvienotajā klasē uzsākusi pagājušajā gadā.
"Skolotājam pirms katras stundas ir daudz jāgatavojas, jāpārdomā, ko darīs katra klase. Reizēm sanāk, ka nepaspējam izņemt ieplānoto, bet citreiz viss norit ātri un izdodas apgūt vielu," stāsta skolotāja G.Rozīte.
Viņa atceras, ka pirms vairākiem gadiem, realizējot izglītības projektu, kad mācības uzsāka bērni no sešu gadu vecuma, veidojās apvienotās klases. Tad viņa guvusi pieredzi strādāt apvienotajās klasēs.
"Toreiz jaunākie bērni bija vinnētāji, jo viņi dzirdēja vielu, ko paši mācījās tikai vēlāk. Bērni klausījās ar lielāku interesi. Viņi daudz zināja," atceras skolotāja. G.Rozīte ir piedalījusies arī kursos par darbu apvienotajās klasēs, ko organizēja Izglītības un zinātnes ministrijas Pedagogu izglītības atbalsta centrs.
"Ja māca pēc kursos ieteiktajām metodēm, izmantojot grupu darbu, mācību programmu nav iespējams apgūt. Skolotājam tad ir jāstrādā visu diennakti, lai viņš spētu sagatavoties. Ir vajadzīgs milzīgi daudz palīgmateriāla," uzskata G.Rozīte.
Skolēniem jāinteresējas pašiem
Pagājušajā gadā skolotāja G.Rozīte apvienotajai klasei mācīja latviešu valodu un matemātiku. Šogad viņa māca tikai matemātiku. 3.klasē mācās trīs meitenes, bet 4.klasē ir astoņi skolēni - septiņi zēni un viena meitene. "Jūtu, ka apvienotajā klasē mācīt matemātiku ir nedaudz vieglāk. Vienai klasei var uzdot kādu patstāvīgu darbiņu, ar otru klasi strādāt - mācīties jauno vielu. Latviešu valodā nepārtraukti nāk kaut kas jauns. Grūti apgūt programmu," paskaidro G.Rozīte.
G.Rozīte domā, ka bērni, mācoties apvienotajā klasē, jūtas dažādi. "Viss ir atkarīgs no bērna - ir bērni, kas labi strādā, bet ir bērni, kas nav pārliecināti par savām spējām. Viņi katru mirkli grib just atbalstu, grib, lai ir iespēja kaut ko pajautāt. Dažiem bērniem vecāki mājās pārbauda mājas darbus. Atklāti sakot, ar to vien, ko bērns iemācās skolā, ir par maz. Skolotāja uzdevums ir pamācīt, kā darīt, bet treniņi jāveic skolēniem pašiem," ir pārliecināta skolotāja. Viņa uzskata, ka bērniem lielas problēmas tas nesagādā, jo viņi ir pieraduši.
"Lauku skolās stundas apvieno samērā bieži, reizēm tā sanāk arī netīšām," piebilst G.Rozīte.
"Arī mana meita mācījās laikā, kad sešus un septiņus gadus vecus bērnus apvienoja vienā klasē. Viņa šobrīd saka, ka nav jutusi nekādu atšķirību, mācoties apvienotajā klasē. Meita domā, ka tā viņi ieguvuši patstāvību. Šādās klasēs arī kolektīvs ir draudzīgāks. Bērni ir tikai ieguvēji," atzīst Annas pamatskolas direktore Modra Liepiņa. Viņa piebilst, ka skolotājam ir jāiegulda milzīgs darbs, lai varētu efektīvi strādāt.
"Apvienotajās klasēs bērni strādā arī pagarinātajā dienas grupā, viņi jau pierod pie šīs specifikas," piebilst G.Rozīte. Atvieglojot skolotāju darbu, skolas vadība mēģina risināt šo problēmu, uz fakultatīvo stundu rēķina atvēlot dažus stundu komplektus latviešu valodas, matemātikas un angļu valodas apgūšanai atsevišķi.
Grūti vecākiem un skolēniem
Alūksnes vidusskolas direktore Vija Puzule atzīst, ka apvienotās klases ir izeja no bezizejas. "Mūsu skolā apvienotās klases ir jau otro gadu. Apvienotas ir 1. un 3. klase, kā arī daļēji apvienota 6. un 7.klase, tur bērni apvienoti apgūst tikai atsevišķus mācību priekšmetus, bet latviešu valodu, matemātiku un dzimto valodu apgūst atsevišķi," paskaidro direktore.
Viņa stāsta, ka skolā strādā skolotāji, kas paši kādreiz ir mācījušies apvienotajās klasēs. "Mani vienaudži, kas nāk no lauku skolām, ir mācījušies apvienotajās klasēs, bet dzīvē visu ir sasnieguši," saka V.Puzule. Viņa uzskata, ka bērniem ir interesanti un viņi to uztver bez saasinājuma.
"Grūti ir vecākiem un skolotājiem. Skolotājam noteikti jābūt ļoti labam profesionālim, lai varētu gūt rezultātus. Savukārt vecākiem šķiet, ka vieniem pievērš lielāku uzmanību, citiem mazāku. Mēs mēģinām strādāt, kā varam, lai nevienam skolēnam nenodarītu pāri," piebilst direktore.
Alūksnes vidusskolas 1. un 3. apvienotās klases skolēniem patīk mācīties apvienoti. Viņi saka, ka tas nemaz nav grūti. Šīs apvienotās klases skolotāja Gaļina Pavlova stāsta, ka viņa, sākoties stundai, sākumā strādā ar pirmo klasi, uzdod kādu uzdevumu, tad strādā ar otru klasi. "Tā maināmies. Strādāju ar tiem, kam jāapgūst jaunā viela," dalās pieredzē skolotāja. Viņa atzīst, ka skolotājam ir liela slodze, jo vienas stundas laikā divām klasēm ir jāizstāsta dažādas programmas.
"Es strādāju jau vairāk kā 30 gadus, tādēļ man tas nesagādā grūtības. Katras klases mācību programmu jau zinu no galvas, atliek tikai variēt un sadalīt, lai bērni būtu nodarbināti visu laiku un nesēdētu bez darba ne mirkli," skaidro G.Pavlova. Katra skola ar šo problēmu cīnās, kā vien var. Atliek vien cerēt, ka ministri nepārdomās un vēl nesamazinās minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu klasē, kā arī palielināsies dzimstība.

Citu datumu laikraksti

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    O.Vācieša jubileja. 29.novembrī pulksten 15.00 Alūksnes rajona Trapenes kultūras namā - O. Vācieša atceres pasākumi.O.Vācieša jubileja - 29.novembrī...

  • Var iepazīties ar Tibetas mākslu

    Ārzemju mākslas muzejā Rīgā līdz nākamā gada 18.janvārim var aplūkot izstādi "Tibetas māksla Ķīnā".Ārzemju mākslas muzejā Rīgā līdz nākamā gada...

  • Latvijas rasols ir Ginesa rekordu grāmatā!

    "Lielāko rasolu, kura svars bija 3277 kg, savā 10 gadu jubilejā pagatavoja uzņēmums Spilva (Latvija) 2002. gada 1. septembrī starptautiskajā izstāžu...

  • Laurencenes iela nav privātīpašuma teritorija

    Laikraksta "Alūksnes Ziņas" birojā vērsās mūsu lasītājs ar jautājumu, vai starp divām daudzdzīvokļu mājām Alūksnē, Laurencenes ielā, ir iespējams...

  • Ikviens dzīvnieks prasa gan mīlestību, gan rūpes

    Katrs kārtīgs suņu un kaķu īpašnieks regulāri gādā par mīluļu labklājību. Ikdienas gādība par mazajiem draugiem izpaužas rūpēs par tiem.Katrs kārtīgs...

  • Uzzini, kas ir granžs

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": saruna ar "Rīgas Laika" redaktoru Uldi Tīroni, kurš apgalvo, ka šī ir pēdējā intervija sieviešu žurnālam.Šonedēļ žurnālā...