Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skolotāji svin profesijas svētkus

Guna igošina: pedagoģija mums zvaigznēs ierakstīta.

Guna igošina: pedagoģija mums zvaigznēs ierakstīta
Katru gadu oktobra sākumā savus svētkus svin skolotāji. Bejas pamatskolas skolotājai Gunai Igošinai šie ir īpaši svētki, jo viņas ģimenē skolotāja profesija ir plaši pārstāvēta.
Pedagoģe atzīst, ka skolotājam vislielākie svētki ir 1.septembris - Zinību diena, kā arī eksāmenu un izlaiduma laiks. Skolotāju diena ir profesijas svētki. Tomēr arī tie ir vienmēr gaidīti. “Šajā dienā ir svētku sajūta. Rodas apziņa, ka arī mūsu profesija ir vajadzīga. Tā ir diena, kad bērni var pateikt paldies, jo šo vārdu nekad nebūs par daudz. Visjaukākā sajūta ir, kad zini, ka šie vārdi nāk no sirds, nevis teikti tikai pienākuma dēļ,” secina G.Igošina.
Gunai šajos svētkos patīk saņemt rudens ziedus - asteres un mārtiņrozes. Pedagoģe svētkos vienmēr cenšas atcerēties arī savus skolotājus, it sevišķi pirmo audzinātāju Valiju Incekalni. “Šajā dienā mīļajai audzinātājai aizsūtu apsveikumu vai aizbraucu ciemos. Šogad domāju viņu apciemot,” atklāj pedagoģe.
Skolotāju dinastijas pārstāve stāsta, ka viņas dzimtā trīs paaudzēs ir bijuši astoņi skolotāji.
Gunas Igošinas māte bija latviešu valodas skolotāja, tēvs - ģeogrāfijas skolotājs, bet mācīja arī fiziku un ķīmiju.
Tēva māsa - matemātikas skolotāja, Guna pati - sākumskolas klašu skolotāja, viņas meita - topošā skolotāja, šobrīd studē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) pēdējā kursā, Gunas vecākā māsa - sākumskolas skolotāja Valmierā, jaunākā māsa mūzikas un ritmikas skolotāja Rīgā, vecākās māsas meita studē maģistratūrā, ir pasniedzējas asistente RPIVA.
“Skolotāja profesija mums ir kā tradīcija. Pedagoģija mums laikam ir zvaigznēs ierakstīta,” spriež skolotāja Guna Igošina. Ģimenes saietos vienmēr tiek pārmīts arī kāds vārds par skolas būšanām un nebūšanām.
Nepiekāpīga izvēlē
Kļūt par skolotāju Guna vēlējās jau bērnībā, kad kopā ar māsu vēl spēlējās ar lellēm. Sākot skolas gaitas, meitene daudz piedalījās dažādos pasākumos, viņai bija drosme un griba darboties. Mācoties vidusskolā, Guna bija pilnīgi pārliecināta par savas nākamās profesijas izvēli. Lai arī Gunas tēvs negribēja, ka meita iet vecāku pēdās, mamma necentās ietekmēt Gunas izvēli.
“Pēc 11.klases absolvēšanas tēvs izklāstīja gan slikto, gan labo skolotāja profesijā. Viņš domāja, ka beidzot būs spējis mani atrunāt,” atceras skolotāja. Tomēr Guna bija nepiekāpīga savā izvēlē, pēc izlaiduma viņa devās pieteikties studijām Liepājas Pedagoģijas augstskolā.
Manto mīlestību uz bērniem
“Mamma un tētis bija ļoti saprotoši cilvēki, viņiem vienmēr izdevās nodibināt kontaktu ar bērniem. To apstiprina viņu audzēkņi. Arī es esmu viņu audzēkne. Vecāki skolotāja profesiju uzskatīja par misiju. Tēvs vēlējās mani pasargāt no šīs misijas. Šajā darbā vienmēr iznāk vairāk dot, nekā saņemt,” atmiņās kavējas G.Igošina.
Gunas tēva darbības kredo - ar vienu darbu padarīt pēc iespējas vairāk, darboties dažādos virzienos, savukārt viņas mamma vienmēr ticēja labajam. Guna spriež, ka mīlestību uz bērniem viņa ir mantojusi no vecākiem.
Nesaņem atlaides
Pēc augstskolas absolvēšanas Guna atgriezās dzimtajā pusē un sāka strādāt Bejas pamatskolā.
“Šī ir mana pirmā un vienīgā darbavieta. Šajā skolā rit jau 27.darba gads,” ar gandarījumu stāsta skolotāja. Kad Guna vēl mācījās skolā, viņai netraucēja, ka vecāki ir skolotāji, bet atlaides mācībās gan viņa nekad nav saņēmusi.
“Strādājot par skolotāju, pret saviem bērniem biju vēl striktāka nekā mani vecāki. Skolotāju bērnus vienmēr vēro kā caur palielināmo stiklu, patiesībā viņiem nav viegli,” secina sieviete. Tomēr arī Gunas meita dzīvi nolēma saistīt ar skolotājas profesiju.
Iejūtas skolēnu ādā
Skolotāja šobrīd labprāt atgrieztos laikā, kad vēl pati mācījās. Guna ir sākumskolas klašu skolotāja, darbojoties ar bērniem, viņa bieži pati iejūtas skolēnu ādā. Pedagoģe atzīst, ka labāk ir būt skolēnam, nekā citiem mācīt. Skolotājam ir jāuzņemas liela atbildība.
“Katrs darbs ir grūts, bet cienījams, tāpat tas ir skolotāja profesijā. Ja darbs nebūtu grūts, tas nebūtu interesants. Ja mūsu darbā nebūtu problēmu, nebūtu izaugsmes iespēju. Situācijas ir dažādas - jāmāk smaidīt, kaut iekšēji gribas raudāt,” saka Guna.
Par jauko skolotāja profesijā Guna atzīst vienreizību - vienmēr jābūt gatavam uz negaidītiem pavērsieniem. Gunu priecē skolēnu godīgums, gaišās domas. Šo gaišumu un siltumu viņa vienmēr cenšas paturēt sirdī.
“Mīnusiņš profesijā ir tas, ka vienmēr ir par maz laika. Ir grūti sabalansēt laiku, lai paspētu visu padarīt darbā un atliktu laiks arī mājas solim un atpūtai,” atzīst pedagoģe. Viņai sāp, ka lauku skolotājam nav tik plašu iespēju, kā tas ir lielajās pilsētas skolās, to apzinoties, viņai rodas diskomforts.
Kaitina neapdomība
Skolotāja Guna pret skolēniem vienmēr ir atklāta, godīga, bet prasīga. G.Igošina atzīst, ka par skolotāju var strādāt tikai tad, ja bērni respektē. Skolēnos Gunu kaitina neapdomība, tas, ka viņi vispirms runā, tikai tad domā. Guna šobrīd ir audzinātāja 3.klasei, viņa pasniedz arī matemātiku 5.klasei.
“Kaut arī matemātika skolā pašai prasīja lielu piepūli, tā man ir tuva. Man patīk lietas, kas nāk ar lielākām grūtībām,” atklāj pedagoģe. Audzināmās klases bērnos audzinātājai patīk viņu zinātkāre un atklātība. Guna gatavojas stundām, pierakstot tikai galvenos uzdevumus,nevis detalizētus stundu plānus, bet kādā veidā iecerētais ir panākts, nav svarīgi. “Reizēm bērniem rodas vēl jaukākas idejas, nekā esmu paredzējusi,” paskaidro 3.klases audzinātāja.
Tomēr šad un tad gadās, ka skolēni nokaitina skolotāju, bet problēmas viņa cenšas atstāt skolā, nenest līdzi uz mājām. Protams, ne vienmēr tas izdodas. Dažkārt arī mājinieki jūt Gunas slikto omu, tomēr tas tiek diplomātiski nokārtots.
Atrod prieka brīžus
Lielu atbalstu grūtajā darbā Guna saņem no kolēģiem. “Mēs vienmēr pārrunājam problēmas, atrodam kopīgus prieka brīžus. Atmiņā paliek jaukie brīži, bet problēmas drīz vien aizmirstas,” priecājas G.Igošina.
Dzinulis darbā Gunai ir apņemšanās to izdarīt, tad viņa arī veiksmīgi paveic plānoto. Darbā palīdz bijušo skolēnu labie vārdi un smaidi audzinātājai. Spēka avots Gunai ir mājas un ģimene. Lielāko prieku viņai sagādā meitas un dēla ģimeņu apciemojumi. Savukārt grūtos dzīves brīžos skolotāja pēc padoma vēršas pie savas mammas, kura šā gada novembrī svinēs 80 gadu jubileju. G.Igošina mammu vienmēr apciemo pēc darba atceļā no skolas uz mājām.
Apvieno patīkamo ar lietderīgo
Skolotāja cenšas darbu padarīt skolā un atrast mirkļus, lai pabūtu kopā ar ģimeni. “Ar gadiem esmu sapratusi, ka tam ir jāatrod laiks, jo tuvinieki gaida manu mīlestību. Mājās jāpadara arī mājas solis,” saka sieviete. Guna atradusi daudz dažādu relaksācijas veidu - viņa strādā dārzā, ogo, apciemo radus, lasa grāmatas, dzeju. Šīs lietas skolotāju nomierina. Šad un tad Guna televīzijā paskatās kādu vērtīgu kinofilmu, intelektuālās spēles.
“Kādreiz es ziemā slēpoju. Būs jāatsāk šī nodarbe,” apņemas Guna. Viņai patīk apvienot patīkamo ar lietderīgo.
Skolotājai patīk dabiski cilvēki, jo arī viņa pati ir tāda. Guna ir dzimusi Svaru zīmē, tāpēc viņa vienmēr visu kārtīgi apsver un izanalizē. Starp balto un melno krāsu viņa vienmēr mēģina atrast arī pelēko.

Citu datumu laikraksti

  • Iesālītās cerības

    Kādā ziemas vakarā es sēžu pie galda un nesteidzoties malkoju karstu tēju, kad pie durvīm kāds nedroši pieklauvē. Uz mirkli aizturēju elpu: vai man...

  • Robežsargiem un muitniekiem darbs būs

    Ja reiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiks likvidēta muita starp ES valstīm, kas pēc iestāšanās ES notiks ar tiem muitas, robežsardzes un...

  • “Prāta bankā” labprāt piedalītos vēlreiz

    Skatītāji televizora ekrānos 21.septembrī varēja vērot intelektuālo spēli “Prāta banka”, kurā piedalījās arī alūksnietis Aldis Zelčs.Skatītāji...

  • Iesālītās cerības

    Nu jau ap manu māju pacēlās vairākas jaunas mājas. Izveidojās mazs ciematiņš. Dzīve kļuva jautrāka un interesantāka.5. Nu jau ap manu māju pacēlās...

  • Iepazīst bērnu dzīvi vēju pilsētā Ventspilī

    Brauciens uz Ventspili sākās 19.septembra rītā pulksten 7.00 no Alūksnes administratīvās ēkas pagalma rosīgā noskaņojumā.Brauciens uz Ventspili sākās...

  • Francija ir bagāta ne tikai ar Parīzi

    Kāds teicis, ka viņš gribētu redzēt Parīzi, pēc tam varot mirt. Varu apgalvot, ka Francija ir bagāta ne tikai ar Parīzi. Šajā valstī ir arī citas...

  • Lepojas ar to, kas viņš ir

    Sarunājoties ar Agri (vārds ir mainīts - red.), jūtu, ka viņam patīk par to runāt. Viņš lepojas, ka ir gejs.Sarunājoties ar Agri (vārds ir mainīts -...

  • Plāno noslēgt pirmās viendzimuma laulības

    Vienīgās Latvijas geju un lesbiešu atbalsta grupas vadītājs Oskars Krūmiņš tuvākajā nākotnē vēlas noslēgt viendzimuma laulības.Vienīgās Latvijas geju...

  • Iesālītās cerības

    Tā es sāku dzīvot viena. Ātri pieradu pie savas vientulības. Centos ilgāk uzkavēties fermā, kur gādāju par teliņiem, jo mājās mani neviens...