Skolu direktori desmit dienas gūst pieredzi Vācijā

Malienas pamatskolas direktors Viktors Litaunieks un Trapenes pamatskolas direktors Aivars Maltavnieks ir atgriezušies no mācību semināra Leipcigā (Vācija).

Malienas pamatskolas direktors Viktors Litaunieks un Trapenes pamatskolas direktors Aivars Maltavnieks ir atgriezušies no mācību semināra Leipcigā (Vācija). Abi pedagogi atzīst, ka ir gūta vērtīga pieredze un jaunas idejas turpmākajam darbam.
Šogad aprit 10 gadi, kopš Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts izglītības jomā sadarbojas ar Leipcigas universitātes Pedagoģijas nodaļu. Augstskolas regulāri apmainās pieredzē pedagogu izglītošanā. Sadarbība izpaužas kā mācību braucieni, mācību materiālu apmaiņa, studentu (maģistrantu un doktorantu) apmaiņas programmas. Braucienus sponsorē Konrāda Adenauera fonds Vācijā.
Sadarbība arī Alūksnes rajona skolu direktoriem deva iespēju 10 dienas būt Vācijā un apmeklēt semināru "Skolotāju izglītība Eiropā skolotāju izglītība priekš Eiropas". Tajā piedalījās profesori no Baltkrievijas, Polijas, Spānijas, Itālijas, Latvijas un Vācijas. Viņi iepazīstināja ar idejām, kā apmācīt pedagogus, lai viņi varētu strādāt ikvienā Eiropas Savienības (ES) valstī. Bija rodama līdzība ar Amerikas izglītības sistēmu.
"Daudzas idejas semināristiem tomēr nebija pieņemamas. ES ir brīvā darbaspēka plūsma, bet atklāts ir jautājums - kāda tā būs starp skolotājiem, jo viņi ir diezgan nacionāli. Pazaudēt nacionālo identitāti ir viegli. Brīvā darbaspēka plūsma starp skolotājiem Eiropā ir utopiska ideja. Bijām pārsteigti, ka pat Leipcigas universitātes absolvents citā Vācijas pavalstī nevar strādāt, jo viņam nav atbilstošs izglītības dokuments. Semināristu vairākums secināja, ka daudznacionālā ES nevar sagatavot vispusīgu skolotāju. Augstākās izglītības līmenī gan tas būtu lietderīgi," iespaidos dalās V.Litaunieks.
Leipcigā ir daudz privātskolu
Pedagogiem, kas strādā pamatskolās, Leipcigā bija iespēja apmeklēt sākumskolu. V.Litaunieks un A.Maltavnieks viesojās privātā sākumskolā. Tajā ir četras apvienotās klases un sagatavošanas grupa. Skolā mācās 48 bērni un strādā trīs skolotājas. 1.klase ir apvienota ar 2., bet 3.klase - ar 4. Mācību maksa mēnesī ir 103 eiro.
"Šo privātskolu dēvē par Brīvā laika skolu. Katras klases bērniem veido nedēļas uzdevumu programmu. Bērnam pašam ir iespēja izvēlēties, kurus uzdevumus kurā laikā viņš pildīs, bet nedēļas laikā tas ir jāizdara," klāsta pedagogs.
Sākumskolā vienas stundas garums ir 90 minūtes. Stundas sākas no rīta tāpat kā Latvijā. Pēc pirmās stundas ir brokastu starpbrīdis, kad bērni mielojas ar līdzi paņemtajām sviestmaizēm. Pēc otrās stundas viņi ēd pusdienas, bet pēc trešās sākas fakultatīvas nodarbības. Stundas laikā, ja bērns vēlas, var viens pats iziet dārzā un spēlēties. Vienā solā sēž pirmklasnieks un otrklasnieks. Ja pirmklasnieks kaut ko nesaprot, tad otrklasnieka pienākums ir viņam to paskaidrot.
V.Litaunieku pārsteidza, ka klasēs pie sienām ir izvietoti izglītojoši materiāli - lieli, krāsaini plakāti. Piemēram, kā attīstījies cilvēks, plakāts ar augu valsts un dzīvnieku nosaukumiem. "Skolā viena telpa ir līdzīga mūsu amatu mācības telpai. Tajā ir dažādi instrumenti, ar kuriem pēc brīvas izvēles strādā jau 1.klases skolēni. Ir arī mākslas, datorzinību un ķīmijas kabinets. Ķīmijas skolotājs rāda dažādus eksperimentus, savukārt datorklasē nav interneta pieslēguma, lai bērniem neveidotos atkarība," saka V.Litaunieks.
Ar bērniem strādā speciāla komisija
"Vācijā pedagogu grupas ir izveidojušas privātskolu tīklu. Ar bērniem, kas vēlas mācīties privātā sākumskolā, strādā speciāla atlases komisija. Tā novērtē, vai bērns spēs iekļauties kolektīvā, prot patstāvīgi organizēt savu brīvo laiku un nebūs citiem par traucēkli. Vairāk par 48 audzēkņiem privātskola neuzņem. Pēc šādas sākumskolas absolvēšanas bērns turpina mācīties pamatskolā, kur mācību sistēma ir līdzīga kā Latvijā. Vienīgi tur klasē ir vidēji 35 bērni, tādēļ pedagogam ir grūti strādāt," uzsver V.Litaunieks.
Viņš atzīst, ka arī pats bērnībā līdz 4.klasei ir mācījies apvienotajā klasē. "Man no tā laika nekas negatīvs atmiņā nav palicis. Malienas pamatskolā vēl nav pieredzes darbā ar apvienotajām klasēm, bet nav izslēgts, ka tuvākajos gados tādas būs jāveido. Praktiski mēs tam esam gatavi. Ja arī mums būs apvienotās klases, tad katra klase atradīsies atsevišķā telpā, bet durvis starp tām būs atvērtas. Nav izslēgta arī Vācijas pieredze, ka blakus varētu sēdināt pirmklasnieku un otrklasnieku," spriež V.Litaunieks.
Skolās samazinās bērnu skaits
Viņš secina, ka situācija izglītības sistēmā Vācijā un Latvijā ir līdzīga. Tur, tāpat kā pie mums, skolās samazinās bērnu skaits. Šogad Lejassaksijā likvidēs apmēram 20 pamatskolas un veidos speciālu autotransporta tīklu. Ar autobusiem skolēnus nogādās uz lielākajām skolām, jo vācieši secinājuši, ka tas ir lētāk un izdevīgāk.
"Līdz ar to aktuāla ir problēma - ko darīs skolotāji un kāda būs viņu sociālā aizsardzība. Vācieši to pašlaik risina, neatklājot, kādā veidā. Vācijā ceļu infrastruktūra ir laba, arī apdzīvotie ciemati nav tālu cits no cita, tādēļ šāds modelis ir ērts. Ja mēs līdzīgu sistēmu gribētu ieviest Alūksnes rajonā, tas būtu daudz sarežģītāk. No kurienes radīsies tādi autobusi, kas spēs izturēt braukšanu pa mūsu sliktajiem ceļiem? Jā, pašlaik bērnu skaits lauku skolās nav liels. Es ceru uz ES atbalstu lauku attīstībai. Tad dažu gadu laikā mūsu pagastus plaši apdzīvos jaunas ģimenes, kurās augs bērni, un mūsu mazās skolas būs ļoti vajadzīgas," optimistiski vērtē V.Litaunieks.
Vai paši nerokam nākotnes kapu?
Direktoriem bija iespēja apmeklēt arī Vācijas Reihstāgu, doties ekskursijā pa Berlīni un apmeklēt Konrāda Adenauera pili Vendgrēbenā. Savukārt Magdeburgā viņi tikās ar vietējās universitātes Pedagoģijas fakultātes vadību Oto Gerihes institūtā. Latvijā dažādu novirzienu augstskolas atrodas dažādās ēkās, bet Oto Gerihes institūtā vienkopus ir veterinārijas, medicīnas un citas augstskolas. "Mēs brīnījāmies, cik plašu profesiju diapozonu māca šajā institūtā. Doktors Vendelīns Sroks mūs vispusīgi iepazīstināja ar pedagogu izglītības sistēmu Vācijā," stāsta V.Litaunieks.
Viņš bija sajūsmināts, ka tālākais pedagogu ceļš veda pa mācītāja Ernsta Glika jaunības dienu takām. Vitenbergas mācītāju institūtā E.Gliks savulaik apguva pirmās zināšanas garīdznieka amatā un pēc tam mācījās Leipcigas institūtā. Ārvalstu studentiem un semināristiem institūtā ir ierīkota speciāla viesnīca.
"Kādā pēcpusdienā mums bija diskusija par skolu sistēmu. Esmu mazo skolu patriots un uzskatu, ka klasē nevajadzētu būt vairāk par 15 bērniem. Domāju, ka agrāk vai vēlāk šo modeli pasaulē īstenos. Ekonomisti ir izrēķinājuši, ka vieglāk ir uzturēt lielas skolas. Bet arī narkodīleri ir izrēķinājuši, ka narkotikas ir vieglāk izplatīt lielās skolās. Es šādas skolas saucu par "koncentrācijas nometnēm" un jautāju, vai tādējādi mēs sev neizrokam kapu. Profesors Dīters Šulcs atzina, ka Vācijā šī ir aktuāla problēma, jo pašlaik valstī ir skolas, kur mācās pat 2500 bērnu. Skolotāji nepazīst savus audzēkņus. Šādu skolu ir grūti vadīt un koordinēt. Vācieši ir pieņēmuši lēmumu, ka skolā nevajadzētu būt vairāk par 600 bērniem," norāda V.Litaunieks.
Rod risinājumu savām problēmām
Trapenes pamatskolas direktors Aivars Maltavnieks pašlaik izstrādā maģistra darbu "Lauku skolas attīstības iespējas". Darba aizstāvēšanu varētu organizēt Trapenes skolā, un tajā piedalītos arī semināristi, kas brauca uz Vāciju.
"Mani visvairāk satrauc, kā mūsu skola integrēsies ES. Valstij šis jautājums vēl ir jārisina. To un citu nozaru attīstību kavē biežās valdības maiņas. Mums būtu jāpanāk, ka labākie Latvijas pedagogi paliek savā valstī, nevis dodas strādāt uz ārzemēm," uzskata A.Maltavnieks. Viņš domā, ka vāciešiem tikpat aktuāla problēma kā latviešiem krievvalodīgo izglītošana ir ieceļotāju izglītošana.
V.Litaunieks braucienu ir iemūžinājis videolentē. Vienu kaseti viņš dāvinās Alūksnes rajona Izglītības pārvaldei, lai arī pārējām rajona skolām būtu iespēja to noskatīties. Viņš atzīst, ka brauciena laikā ir atradis risinājumu vairākām senlolotām idejām.

Citu datumu laikraksti

  • Atbalsta ieceri rīkot operas mākslas pasākumus

    Alūksnes tautas nams nosūtījis vēstuli, lai atbalstītu projekta “Opera novados” izstrādātāju ieceri. To gatavo Latvijas Nacionālās operas soliste...

  • Noskaidros erudītāko skolu

    Strautiņu pamatskola rīt uzņems 22 komandas, kas sacentīsies par “Erudītākās skolas” nosaukumu. Pagājušajā gadā tās audzēkņu komanda bija uzvarētāja,...

  • Gaida jaunus pasūtījumus

    Pirms neilga laika Alūksnē darbu uzsāka IK “Poligrāfijas salons”, kas nākotnē pasūtītājus cer nodrošināt ar dažādu veidu iespieddarbiem.Pirms neilga...

  • Novadu veidošanā prasa patstāvību un finansējumu

    Latvijas pagastu vadītāju sapulcē Jaunpiebalgā Alūksnes rajonu pārstāvēja 12 pašvaldību vadītāji, tātad vairāk nekā līdz šim līdzīgos...

  • Būs nozīmīgi sporta pasākumi

    Alūksnes “Mežinieku” sporta bāzē pēc Nacionālo bruņoto spēku gadskārtējā čempionāta notiks akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes...

  • Pamatskola saņem dāvanu no bankas

    Bejas pamatskola pagājušajā nedēļā saņēma vairākas vērtīgas dāvanas - mikroautobusu “Hyundai Starex”, 20 hektāru lielu zemes gabalu un apmaksātu...

  • Tiekas pirmajā kopmēģinājumā

    Šodien, 14.februārī, Alūksnes rajona jauktajiem koriem ir pirmais kopmēģinājums. To vada virsdiriģents Edgars Račevskis.Šodien, 14.februārī, Alūksnes...

  • Dejotāji gūst augstāko novērtējumu

    Alūksnes un Apes sporta dejotāji parādīja ļoti labu sniegumu sporta - sarīkojuma deju skatē - konkursā Smiltenē, kas risinājās 8.februārī.Alūksnes un...

  • Nevar noskaidrot tilta demolētājus

    Ir pagājis mēnesis, kopš izdemolēja Alūksnes Pilssalas tilta margas, bet vainīgās personas policija vēl joprojām nav noskaidrojusi.Ir pagājis...