Slimnīcā domā par attīstību un pacientu labklājību

Alūksnes slimnīcas reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļā šovasar strādāja anesteziologs Roberts Spručs, aizvietojot Alūksnes anesteziologus atvaļinājuma laikā.

Alūksnes slimnīcas reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļā šovasar strādāja anesteziologs Roberts Spručs, aizvietojot Alūksnes anesteziologus atvaļinājuma laikā. Strādājot Alūksnē, ārstam ir radušās pārdomas par darba apstākļiem rajona slimnīcā, un viņš uzsver, ka Alūksnes rajona iedzīvotājiem ir laba vietējā slimnīca.
Pamatdarba vieta R.Spručam ir Rīgas pašvaldības SIA "Klīniskā slimnīca "Gaiļezers"", kur viņš strādā anestezioloģijas nodaļā un Toksikoloģijas centra reanimācijas nodaļā. Pēc darba Alūksnē viņš ir secinājis, ka te var veikt daudzas procedūras un palīdzēt cilvēkiem, tādēļ bieži vien nav nepieciešamības braukt pie speciālistiem uz Rīgu vai citām Latvijas pilsētām. "Uzskatu, ka Alūksnes slimnīcā ir profesionāli spēcīgs kolektīvs, kurš ikdienā sekmīgi risina dažnedažādas pacientu veselības problēmas. Tas ir ļoti svarīgi, ka cilvēkiem veselības aprūpe labā kvalitātē ir pieejama tepat - sava rajona slimnīcā," saka R.Spručs.
Alūksnes slimnīcai ir laba sadarbība ar vadošajām Rīgas slimnīcām un Katastrofu medicīnas centru, tādēļ nepieciešamības gadījumā Alūksnes mediķiem sarežģītāku saslimšanu gadījumos ir iespēja telefonisku konsultēties ar kolēģiem vai arī izsaukt viņus palīgā. Ne reizi vien steidzamos gadījumos Katastrofu medicīnas centra darbinieki ir braukuši pēc pacientiem uz Alūksni. Nesen bija arī gadījums, kad kādu pacienti no Alūksnes uz Rīgas slimnīcu nogādāja ar helikopteru.
Anesteziologu trūkst daudzviet
R.Spručs uzsver, ka šodien slimnīcas darbs, it īpaši ķirurģiskajās disciplīnās, bez stabila un droša anestezioloģijas dienesta nav iedomājams. "Katru pacientu, kurš ienāk uzņemšanas nodaļā, vispirms apskata uzņemšanas nodaļas ārsts, kurš pieaicina palīgā ķirurgu, traumatologu vai citu speciālistu un arī anesteziologu, lai kopā izvērtētu kritiski slima vai steidzami operējama pacienta stāvokli, noteiktu, kādus ārstēšanas pasākumus un izmeklējumus ir jāveic. Lai jebkura operācija noritētu sekmīgi un ar labiem rezultātiem, ķirurgi, anesteziologs un medicīnas māsas strādā kā vienota komanda, kurā katrs ir ieinteresēts pacientam labvēlīgā ārstēšanas rezultātā. Alūksnes slimnīcā ir profesionālas anestēzijas un reanimācijas medicīnas māsas, bet pacienta drošības un savas juridiskās aizsardzības vārdā viņām tomēr nebūtu jāveic ārstam paredzētie uzdevumi. Tāpēc slimnīcu anestezioloģijas dienestu darba kvalitātei lielu uzmanību pievērš arī Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija. Tā arī cenšas iespēju robežās sekot, lai nevienā rajona slimnīcā nepienāktu brīdis, kad trūkst anesteziologa. Protams, ja valstī par katru medicīnas nozari būtu atbildīgs viens konkrēts šīs nozares speciālists, tad situācija kopumā varētu būt labāka, jo būtu konkrēts cilvēks, no kura varētu prasīt arī atbildību par dienestu. Šodien visu problēmu risinājumi jārod tikai un vienīgi slimnīcu vadītājiem, ar kuriem Anesteziologu un reanimatologu asociācija sadarbojas - lai arī tikai sabiedriskā kārtā, darot to, ko nedara valsts. Tas ir satraucoši, ka gadiem ilgi anesteziologs nevar aiziet normālā atvaļinājumā, jo nav, kas viņu aizvieto. Tādēļ izbraucam uz rajonu slimnīcām, lai kolēģi varētu atpūsties un pacienti saņemt ārstēšanu," klāsta anesteziologs.
Pēc darba Alūksnē viņš ir secinājis, ka nav atšķirības Rīgas un Alūksnes slimnīcā tajā, kā pacientam tiek nodrošināts anestēzijas process pirms operācijas, tās laikā un pēc tās. "Ir atsevišķas tehniskas, specifiskas nianses, kas atšķiras. Intensīvajā terapijā būtiskākā loma pacienta sekmīgai atveseļošanai ir medicīnas māsām, kas gādā par pacientu aprūpi un dzīvības procesu uzturēšanu, atrodoties slimnīcas reanimācijas nodaļā. Manuprāt, Alūksnes slimnīcā medicīnas māsas savu darbu patiesi veic profesionālā līmenī. Protams, gribētos, lai slimnīcā būtu modernāka aparatūra pacienta dzīvībai svarīgo funkciju nodrošināšanai, piemēram, veicot mākslīgo elpināšanu, un lai īsākā laikā varētu veikt datortomogrāfijas izmeklējumus. Alūksnes slimnīcā pakalpojumu sniegšanas līmenis ir labs, jo ir jūtams, ka slimnīcas vadība iespēju robežās domā par tehnoloģiju attīstīšanu un speciālistu piesaistīšanu. Vissvarīgākais ir, lai pacienti pazīst savus ārstus, uzticas viņiem un nāk uz savu slimnīcu" uzsver R.Spručs.
Citur ne vienmēr ir labāk
Alūksnes slimnīcā reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļa nav liela, bet jūlijā gandrīz visu laiku gultas tajā bija aizņemtas. "Pacienta tuviniekiem ir vieglāk, ja viņu mīļais cilvēks atrodas vietējā slimnīcā. Tad tuvinieki var viņu biežāk apciemot. Mēs zinām, ko Alūksnes slimnīcā vajadzētu uzlabot, bet tam visam nepieciešams finansējums. Taču finansējumu slimnīca var gūt, ja strādā un ja tajā ir pietiekami daudz pacientu, ja slimnīca viņiem ir vajadzīga. Ja pacienti dodas projām no Alūksnes uz citu pilsētu medicīnas iestādēm, tad viņi "apiet" pirmo posmu - savu lokālo slimnīcu. Turklāt pie speciālistiem, piemēram, Rīgā, ne vienmēr var saņemt labāko medicīnisko aprūpi. Savukārt rajonu slimnīcās pret pacientiem ir individuālāka pieeja," stāsta R.Spručs.
Viņš ir novērojis, ka jau tagad smagāk slimie pacienti no kaimiņrajoniem, it īpaši no Balviem, brauc ārstēties uz Alūksnes slimnīcu, kur var veikt arī bakterioloģiskos izmeklējumus. "Piemēram, ja pacientam ir iekaisums, mediķi zina, ar kādām antibiotikām var uzsākt ārstēšanu. Infekciju ārstēšanā pēdējā laikā ir pierādījies, ka maksimāli ātri vajag atrast medikamentu pret konkrēto mikrobu, kas infekciju ir izraisījis, tāpēc pacientam tiek uzsākta antibakteriālā terapija un veikti bakterioloģiskie izmeklējumi. Tas mediķiem ļauj ieteikt piemērotākos medikamentus smagu iekaisumu ārstēšanai," norāda anesteziologs.
Brauc ķirurgs no Amerikas
Pašlaik Alūksnes slimnīcā tāpat kā citās rajonu slimnīcās trūkst mediķu. Alūksnes slimnīcas galvenā ārste Maruta Kauliņa atzīst, ka jau tagad tiek domāts, kā organizēt anesteziologu diennakts dežūras, kooperējoties ar tuvākajām slimnīcām. "Nesen mūsu slimnīcā praksi izgāja Andulis Zellāns, kas ir 5.kursa medicīnas students. Viņš izteica vēlmi specializēties traumatoloģijā. Mūsu slimnīca viņam piedāvāja sadarboties - ja viņš tiek rezidentūrā traumatoloģijā, tad mūsu slimnīca varētu ar viņu slēgt līgumu. Tas paredzētu, ka mūsu slimnīca viņam nodrošinātu piemaksu pie rezidenta algas, ja viņš būtu ar mieru strādāt mūsu slimnīcā, piemēram, piecus gadus. Parasti ir tā: mediķim ir "jāizaug" perifērijā, lai Rīgā varētu "spīdēt"," atzīst M.Kauliņa.
Drīzumā Alūksnes slimnīcā plāno iegādāties jaunu narkozes iekārtu, kas garantēs drošāku narkozes norisi. Alūksnes mediķi vēl apsver iespējas, kura no piedāvātajām narkozes iekārtām būtu labākā. "Ja firma redz, ka slimnīca ir ieinteresēta attīstībā, tad ļauj konkrēto aparatūru praktiski izmēģināt. Arī Alūksnes slimnīca pašlaik izmēģina divas labas narkozes iekārtas, lai nolemtu, kuru izvēlēties," saka ārsts. Drīzumā Alūksnes slimnīcā centralizēti visās nodaļās būs pieejams skābeklis un slimnīcas vadība plāno veikt arī visu slimnīcas ārstu civiltiesisko apdrošināšanu.
R.Spručs atzīst, ka medicīniskās aprūpes principi Latvijas slimnīcās būtiski neatšķiras, bet ir svarīgi, lai speciālists, kas konkrēto procedūru veic, dara to pietiekami bieži. "Ja jāveic ļoti specifiskas operācijas, piemēram, mikroķirurģiskas vai neiroķirurģiskas, uz Alūksnes slimnīcu atbrauc speciālists no Rīgas," saka ārsts.
M.Kauliņa uzsver, ka šovasar Alūksnes slimnīcu apmeklēja mikroplastikas ķirurgs no Amerikas, kas vasarā ciemojās pie tuviniekiem Alūksnē. "Viesošanās laikā viņš aplūkoja, kā strādājam, un veica arī divas operācijas. Pēc tam, sazinoties elektroniski, mediķis atzina, ka ir apmierināts ar to, kā pie mums notiek darbs. Viņš ir ar mieru arī nākamgad vasarā pie mums kādu laiku pastrādāt viesošanās laikā pie radiem. Tagad viņš sūtīs mūsu slimnīcai no Amerikas dažādus medicīnas instrumentus," stāsta M.Kauliņa.
Jārūpējas arī pašiem par sevi
R.Spručs norāda, ka mūsdienās katra slimnīca ir kā mazs uzņēmums, kas tiecas piedāvāt pēc iespējas labāku pakalpojumu. "Tā ir arī Alūksnes slimnīcā, jo jebkurš uzņēmums ir ieinteresēts attīstībā. Te ir jāiesaistās arī pacientiem un jāuzticas savai slimnīcai, un slimnīcai šī uzticība ir jāiemanto ar savu darbu," saka R.Spručs. Diemžēl joprojām ir gadījumi, kad pacienti pēc mediķa palīdzības vēršas ļoti novēloti, tas ārstēšanos paildzina un atveseļošanās prognozi pasliktina.
R.Spručs uzsver, ka profesionālam mediķim nav svarīgi tas, kurā vietā viņš kā speciālists var palīdzēt pacientam ar savām zināšanām un iemaņām, ja ir nodrošināta mūsdienu medicīnas prasībām atbilstoša infrastruktūra. "Svarīga ir arī katras slimnīcas spēja piesaistīt speciālistu un pacientu uzticēšanās savam ārstam, izpratne par to, ka, pirmkārt, katram pašam ir jārūpējas par savu veselību," saka R.Spručs.
Ātro izsaukšana atšķiras
Pašlaik iedzīvotājus satrauc maksājumi par ātrās medicīniskās palīdzības izsaukšanu un bailes no tā, ka var kļūdīties un izsaukt ātros nepamatoti. R.Spručs uzsver, ka ir liela atšķirība starp to, vai ātros izsauc Rīgā vai Alūksnes rajonā. "Alūksnes rajonā līdz ar ātrajiem pie pacienta atbrauc ārsta palīgs, bet Rīgā pie pacienta atbrauc ārsts, kas ir kompetentāks un izvērtē, vai pacientu vajag vest uz slimnīcu vai ne. Piemēram, Somijā ir simtprocentīga hospitalizācija, ja tiek saukta ātrā palīdzība, bet, lai tās izsaukumu skaitu kontrolētu, pašvaldībās ir noorganizēts tālruņa numurs, uz kuru zvanot var konsultēties par slimības simptomiem pie mediķa. Savukārt mediķis izvērtē, vai vajag saukt ātro palīdzību, varbūt pacients pats spēj aizbraukt uz slimnīcu vai aiziet pie sava ģimenes ārsta. Ja izbrauc ātrā palīdzība, tad pacientu vienmēr ved uz slimnīcu. M.Kauliņa atzīst, ka līdzīgs dienests ir arī Igaunijā, Veru, kur dienestā atrodas mediķis, kas konsultē pacientus. "Zinu, ka arī Intars Zitāns ir iecerējis veidot šādu dienestu Alūksnes rajonā. Tad mums būs nepieciešami speciālisti, kas regulāri dežurētu dienestā. Tas var radīt zināmas problēmas, jo jādežurē ir mediķim, nevis ārsta palīgam," saka M.Kauliņa.

Citu datumu laikraksti

  • Daži atspulgi atmiņu spogulī

    (Turpinās no 13.augusta). Taisnīgā tiesa krievu okupantu gaumē.(Turpinās no 13.augusta) Taisnīgā tiesa krievu okupantu gaumē Grūti man šodien precīzi...

  • Spēkā stājušies jauni noteikumi

    Ar 2005.gada 12.augustu spēkā stājušies jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi nr. 585 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”,...

  • Vēl var pieteikties atbalsta saņemšanai

    Lauku atbalsta dienests jau informējis, ka 2005.gadā atbalsta maksājumu Lauku attīstības plāna pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Lauksaimniecības...

  • Pļaujas svētkos kurinās podnieku cepli

    Alūksnes Pilsētas svētkos keramiķi prezentēja pārvietojamu apdedzināšanas krāsni.Alūksnes Pilsētas svētkos keramiķi prezentēja pārvietojamu...

  • Būs pasākums jaunajiem skolotājiem

    Nākamnedēļ Alūksnes rajonā risināsies jaunajiem skolotājiem veltīts pasākums “Pa Grestes pedagoģisko atziņu ceļiem”.Nākamnedēļ Alūksnes rajonā...

  • Sāk apsekot lauku saimniecības

    No 13. līdz 29.augustam Alūksnes rajona pagastos notiek lauku saimniecību struktūras apsekojums.No 13. līdz 29.augustam Alūksnes rajona pagastos...

  • Būs zvaigžņu lietus

    Naktī no 12. uz 13.augustu Latvijā būs novērojams zvaigžņu lietus.Naktī no 12. uz 13.augustu Latvijā būs novērojams zvaigžņu lietus. Sākot no jūlija...

  • Rīgā - jaunas, labākas iespējas

    Pēc pārnākšanas strādāt uz Rīgu es nopelnu gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekš, turklāt noteikti izmantošu arī citas labās iespējas, kas paveras...

  • Suminās sakoptāko sētu saimniekus

    Līču ģimene: lepojas, ka dzīvo sakārtotā vidē. Mārkalnē piektdien un sestdien notiks pagasta svētki “Nāc gavilēt!”, kuros galvenais notikums -...