Slimnīcas hemodialīzes nodaļā ir pirmais pacients

Alūksnes slimnīcas hemodialīzes jeb mākslīgās nieres nodaļā, ko slimnīcā atklāja šā gada jūlija sākumā, pagājušajā nedēļā tika uzņemts pirmais pacients, kam jau otro nedēļu veic hemodialīzi.

Alūksnes slimnīcas hemodialīzes jeb mākslīgās nieres nodaļā, ko slimnīcā atklāja šā gada jūlija sākumā, pagājušajā nedēļā tika uzņemts pirmais pacients, kam jau otro nedēļu veic hemodialīzi.
Hemodialīzes nodaļas ārsts Pēteris Kučiks uzsver, ka uz šo nodaļu pacientu var nosūtīt ģimenes ārsts. Nodaļā var nokļūt arī pacients, kas jau ārstējas slimnīcā, un ja mediķi atklāj, ka ārstējamā slimība ir provocējusi nieru mazspēju.
"Šim pacientam ir 82 gadi, bet viņš ir dializējams un atbalsta to. Tas ir ļoti svarīgi, jo nevar veikt hemodialīzi pacientam, kurš pats to nevēlas. Ja pacients atbalsta dialīzes veikšanu, tas ir jādara neatkarīgi no viņa vecuma. Agrāk arī Latvijā - un pat tādā bagātā valstī kā Lielbritānija! - bija vecuma cenzs, kad uzskatīja, ka pēc 40 gadu vecuma to nevar veikt. Tagad Alūksnes slimnīcā ir paradokss - 82 gadus vecu pacientu pieslēdz pie mākslīgās nieres, turklāt valstij vēl atrodas līdzekļi tam, jo tas ir dārgs process," saka P.Kučiks.
Viņš uzsver, ka ir noteikti kritēriji, kad nepieciešams sākt hemodialīzi, un arī pats process ir gana sarežģīts. Veicot hemodialīzi, galvenais darbs ir jādara medicīnas māsām Inai Mironovai un Dacei Pētersonei, jo ārsts, ņemot vērā pacienta stāvokli, nosaka procesa stratēģiju. Veicot hemodialīzi, uz Alūksni brauc arī speciālisti no Rīgas. Gan medicīnas māsas, gan P.Kučiks ir izgājuši praktiskās un teorētiskās mācības, lai veiktu hemodialīzi.
Alūksnes rajonam tuvākās slimnīcas, kur ir hemodialīzes nodaļa, ir Madonā un Valmierā. Šādu nodaļu gatavojas izveidot arī Gulbenē. P.Kučiks vērtē, ka divos blakus rajonos ir ekonomiski neizdevīgi veidot šādas nodaļas, jo rezultātā nebūs pacientu ne vienā, ne otrā nodaļā, bet līdzekļi to izveidei būs iztērēti.
"Alūksnes slimnīcas hemodialīzes nodaļas izveide vēl nav attaisnojusies, tomēr slimnīcā tā ir vajadzīga. Nodaļa tika izveidota kopīgi ar SIA "Medicīnas sabiedrību "Gaiļezers"". Nodaļas telpas ir izremontētas, aprīkotas ar modernu aparatūru, ir izveidota kanalizācijas sistēma un speciāla ūdens attīrīšanas sistēma ar pieciem dažādiem filtriem. Ir ieguldīts daudz līdzekļu nodaļas izveidē. Esam jau izpētījuši, ka daļa pacientu no Gulbenes rajona, kam nepieciešama mākslīgā niere, labprātāk dodas uz Madonu, nevis Alūksni, jo turp ir izdevīgāka satiksme. Tāpēc Alūksnes nodaļas potenciālie pacienti ir no Balvu un Alūksnes rajona, daļēji no Gulbenes rajona," klāsta P.Kučiks.
Viņš uzsver, ka interesenti reizi mēnesī Alūksnes slimnīcas hemodialīzes nodaļā par brīvu varēs apmeklēt nefrologa konsultācijas. Šis speciālists uz Alūksni brauks no Rīgas.
"Slimniekiem pašiem ir jābūt vērīgākiem - ir jānovēro sevi un jāpārzina savs ķermenis. Tad viņi varēs laikus ievērot novirzes no normas savās sajūtās, vērsties pēc medicīniskās palīdzības un izvairīties no nepatīkamām situācijām," ir pārliecināts P.Kučiks.
1.decembrī nodaļā plāno rīkot konferenci Alūksnes rajona ģimenes ārstiem par indikācijām, kas liecina par to, ka pacientam ir nepieciešama hemodialīze. Pēc konferences apmeklēšanas ģimenes ārstiem tiks izsniegti arī sertifikāti.
Kā notiek hemodialīze?
"Veicot hemodialīzi, pacientam caur augšējo dobjo vēnu labajā priekškambarī tiek ievadīts speciāls katetrs. Katetra ievadīšana un atrašanās vieta tiek kontrolēta rentgenogrāfiski. Pēc tam tiek paņemts vajadzīgais asins daudzums, no kā atfiltrē zināmas vielas, un vienlaikus pēc uzstādītās programmas varam noteikt, cik šķidruma pacientam nepieciešams nofiltrēt. Tāpēc pēc hemodialīzes procedūras pacients kļūst par dažiem kilogramiem vieglāks. Kad asinis ir attīrītas, tās tiek ievadītas labajā priekškambarī. Ja pacienta nieres pa šo laiku neatgūst funkcionālo spēju, uz rokas ir jāveido venozā fistula, savienojot vēnu ar artēriju. Pēc tam pacientam izveidoto fistulu vairākas nedēļas ir jātrenē, lai tajā varētu ievadīt katetru un veikt ilgstošu hemodialīzi. Standartā tas ir trīs reizes nedēļā - četras stundas katrā reizē. To dara līdz nieres pārstādīšanai vai slimnieka bojā ejai. Fistulā ievietotais katetrs ir cilvēka dzīvības artērija, ko ir ļoti jāsargā," stāsta ārsts Pēteris Kučiks.
Ārstēšanos hemodialīzes nodaļā pacientiem pilnībā atmaksā valsts.

Citu datumu laikraksti

  • Aicina Igaunijas Rūķu zeme

    Igaunijā, Monistes Rūķu zemē, sāk darboties rūķi. Šoziem notiek aktīva gatavošanās Rūķu olimpiskajām spēlēm, kas notiks decembrī. Alūksniešiem šogad...

  • Aicina iesaistīties konkursā

    Strauji tuvojas 20. novembris, kad beidzas pretendentu pieteikšana Kultūras ministrijas (KM) un interneta portāla “www.notikumi.lv” izsludinātajam...

  • Turpinās tūrisma konkurss

    Turpinot tūrisma konkursu skolēniem “Pilis, muižas un baznīcas Alūksnes rajonā”, šodien laikrakstā publicējam atbildes uz pirmās kārtas jautājumiem,...

  • Kopīgi tītais mīlestības kamoliņš

    Saulainā 12.oktobra pēcpusdienā ciemos pie Apes filiāles klientiem uz viņu tagadējo mītnes vietu Apes vidusskolas internāta ēkā kopā ar pansionāta...

  • Vienā naktī ierasto dzīvi izmainīja uguns

    Milija Laure ir starp sešpadsmit pansionāta klientēm, kuras ugunsgrēka naktī pārveda no Apes pansionāta uz Alūksni.Milija Laure ir starp sešpadsmit...

  • Piešķir līdzekļus

    Alūksnes pilsētas domes oktobra sēdē deputāti izskatīja jautājumus par finansējuma piešķiršanu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.Alūksnes...

  • Vai atgriezušies Melderlaiki?

    “Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs,” teica mūsu tautas dzejnieks Jānis Rainis."Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs,...

  • Ai dzīve, dzīve dzīvīte...

    Liktenis lēma, ka šīs mājas es redzēju vēl tad, kad tur dzīvoja saimnieki. Apkārt ēkai bija glīta sēta. No istabas uz aku veda taciņa.Liktenis lēma,...

  • Bez ticības labajam nevar doties uz priekšu

    Viktors Litaunieks, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs (partija “Jaunais laiks”): “Latvijā ir piemērs, kad partija “Jaunais laiks” un partija...