Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sludinātājs dzīvo tikai šodienai

Vārds "adventisti" no latīņu valodas "adventus" nozīmē atnākšanu. Viņi gaida Kristus otro atnākšanu.

Vārds "adventisti" no latīņu valodas "adventus" nozīmē atnākšanu. Viņi gaida Kristus otro atnākšanu. "Mēs ticam, ka Dievs ir radījis pasauli, ka Viņš mūs ir pestījis un Viņš nāks arī otro reizi. Turklāt adventistu draudžu stūrakmens ir Dieva vārda pētīšana, tādēļ varu atzīt, ka adventisti ir liela starptautiska ģimene, kas vienoti mācās Dieva vārdu," skaidro sludinātājs Juris Bite.
Septītās dienas adventistu draudze Alūksnē pastāv jau 82 gadus, bet septītās dienas adventistu Gulbenes grupa izveidota 1989.gadā. Šogad vasarā ieplānots Gulbenes grupu reģistrēt kā draudzi.
Sludinātājs Juris Bite atzīst, ka darbs veiksmīgi norit, ja lūdz Dieva žēlastību un uz Viņu paļaujas. Jau deviņus gadus viņš ar sievu Annu dzīvo Alūksnē un tur kalpo, kā arī dodas uz Gulbeni. Un draudzes šajās vietās ir atdzimušas no jauna.
Svin sabatu, nevis svētdienu
"Kad Dievs sešās dienās radīja debesis un zemi, septīto dienu Viņš svētīja. Ja cilvēks svin šo dienu, viņš atzīst, ka Dievs ir Viņa radītājs, kam ir jāpaklausa un jāuzticas. Sabats ir cilvēkiem, nevis cilvēks sabatam. Turklāt sabats nav tikai jūdiem, bet visiem cilvēkiem. Kā var zināt, ka sabats ir sestdien, nevis svētdien? Pēc Lielās piektdienas notikuma, kad Jēzu Kristu piesita krustā un guldīja kapā - pēc rakstiem nākamā diena ir sabats (sestdiena), bet pirmajā nedēļas dienā Viņš augšāmcēlās. Tas ir svētdien. Kristīgajā baznīcā svētdienās dievkalpojumus svin par godu Kristus augšāmcelšanās dienai. Bet nekur Bībelē nav teikts, ka pēc augšāmcelšanās dienas būtu jāmaina Dieva iestādītā kārtība. 321. gadā Konstantīns Lielais sabata dienu oficiāli piedēvēja pirmajai nedēļas dienai - svētdienai," skaidro J. Bite.
Juris piedzīvojis dažādas vajāšanas sabata svinēšanas dēļ. Jau skolas laikā padomju gados, kad uz mācību iestādi vajadzēja doties arī sestdienās.
"Tomēr es zināju, par ko cīnos. Mani vecāki bija ticīgi, adventisti. Piektdienas vakaros skolotāji mani nelaida mājās, bet es muku no skolas. Toreiz skolā mūs sauca lamuvārdā par sabatistiem. Bija izteikti dažādi piedāvājumi, lai es mainītu savus uzskatus. Mani gribēja pat atņemt vecākiem. Tad, kad tas neizdevās, maksājām soda naudu, ka sestdienās neapmeklēju skolu," atceras Juris.
Bet arī pēc vidusskolas beigšanas, kad Juris strādājis ar lauksaimniecības tehniku, piedzīvojis to, ka sabata svētīšana atmaksājas vairākkārtīgi. Jura priekšnieks gan zinājis, ka arī bez strādāšanas sestdienās Juris darbu veiks godam, un reizēm pat smējies: kaut darbā būtu vairāk tādu adventistu.
"Pļaujas laikā vīri strādāja sestdienās, es to veltīju Dievam, bet svētdien biju paveicis tik, cik citi divās dienās," atminas sludinātājs. Juris guvis rajonā un valstī labāko izkūlumu.
Mīlestībā grūtības nemana
Juris atzīst, ka ne vienreiz vien dzirdējis, ka adventistiem ir pārāk smagi aizliegumi un draudzes normatīvu pildīšana ir smags darbs. Bet Juris ir pārliecināts, ka visi aizliegumi un ierobežojumi pazūd, ja izjūt mīlestību.
"Ja mēs novērtējam Dieva mīlestību, saprotam, ka atmaksāt par Viņa dāvāto žēlsirdību nekādi nevaram. Mēs varam tikai kalpot. Un kalpot nevis kā vergi, bet kā draugi. Tagad cilvēki pirmajā vietā labāk noliek pasaules lietas, pēc tam ģimeni, bet ticību - to meklē tikai tad, kad cilvēks "slīkst" un pats vairs ar savām problēmām netiek galā," ir pārliecināts Juris.
Daudzi ticīgie par apgrūtinājumu uzskata desmito tiesu. Juris uzskata, ka Dievs ir gādājis cilvēkiem neskaitāmas svētības - sauli un lietu, ļāvis audzēt ražu.
"Atdot desmito tiesu - tā ir tā, kas Viņam pieder. Un tā ir mazākā daļa. Ir piemēri, kad cilvēks nežēlo desmito tiesu, un vēlāk Dievs viņam atlīdzina simtkārtīgi. Sirds nosaka, cik jāmaksā. Ziedoto izdos Dieva vārda sludināšanai pasaulē," atzīst Juris.
Viņš norāda, ka daudzi ir atmetuši Vecās Derības norādījumus. Tomēr Juris apliecina, ka Dievs šajā Derībā norādījis un pasacījis cilvēkam priekšā, kas ir un kas nav labs. Ja tam paklausām, tad saņemama svētības, ja ne - ciešam. Tādēļ Juris nemaz nebrīnās, ka mūsdienās ir tik daudz slimu cilvēku.
Adventisti uzturā nelieto cūkas gaļu, zaķus, trušus, arī dažādus putnus. Nelieto arī zivis, kam nav spuru un zvīņu - zušus, nēģus, lučus, arī vēžus, jo tie barojas no maitām. Arī taukus un asinis uzturā nelieto. Bet Dievs ir norādījis veselīgu pārtiku - vistu, aitu, teļus, liellopus, arī briežus un daudzus citus dzīvniekus.
"Patiess Dieva bērns nesmēķē. Ja draudzē ir cilvēks, kas cīnās ar smēķēšanas netikumu, mēs viņu atbalstām. Ja nevēlas to atmest, tad izslēdzam no draudzes. Būtībā šis cilvēks pats sevi atšķīris no Dieva, un izslēgšana no draudzes ir tikai mazākā daļa. Adventisti nelieto nekādus grādīgos dzērienus," skaidro sludinātājs.
Grūti pazemoties cita priekšā
Svēto vakarēdienu adventisti svin reizi ceturksnī. Ir tradīcija, ka tajā dienā dievkalpojumā ticīgie cits citam mazgā kājas. Tas ir mirklis, lai nokārtotu savstarpējās attiecības, lai nebūtu pārpratumu, apvainojumu, strīdu.
"Reiz man kāds cilvēks teica, ka var darīt visu, bet ne otram mazgāt kājas. Tas ir zem viņa goda un to neatļauj viņa sabiedriskais stāvoklis. Jēzus pie vakariņām pazemojās un mācekļiem mazgāja kājas, bet cilvēkam otra priekšā grūti pazemoties," secina J. Bite.
Juris atzīst, ka dzīvo tikai šodienai. Tas nenozīmē, ka viņam nav plānu, mērķu un nodomu, kas jāsasniedz.
"Bet attiecībās ar Dievu es katru dienu izdzīvoju kā pēdējo. Ja cilvēki tā dzīvotu, viņi vēlētos mainīties un lauzt vecos ieradumus uzreiz, neatliekot to uz vēlāku laiku.
Nesen televīzijā minēja, ka aprīlī būšot pasaules gals. Neviens cilvēks nezina šo dienu, pat Jēzus, dzīvojot uz pasaules, atzina, ka to zina tikai un vienīgi Dievs, bet pēc rakstiem zināms, ka Viņa otrreizējā atnākšana būs grandioza. Debesīs būs klusums - visi debesu eņģeļi būs ar Kristu un nāks uz šo planētu mūs atbrīvot. Tie, kas miruši ticībā, tiks piecelti, bet dzīvie - pārvērsti un aizrauti pie Kunga. Vieniem tas būs gaviļu brīdis, bet citi sauks aiz bailēm uz klintīm, lai tās viņus apslēpj," Svētos Raktus skaidro sludinātājs. Adventisti uzskata, ka uz Zemes nav vienīgā civilizācija Visumā. Tomēr šīs būtnes ir bez grēka un tikai Zeme ir vienīgā planēta, kur valda grēks, tādēļ bija jābūt pestīšanas darbam.
"Tas, ka uz zemes redzami NLO, arī ir realitāte. Viņi nāk, lai novērstu cilvēku uzmanību no vissvarīgākā -Eevaņģēlija pieņemšanas. Cilvēki ir aizrauti ar brīnumiem, bet šos NLO darbus veic tumsības spēki. Ecehiēla grāmatā teikts, ka ļaunums radās debesīs un ir nomests uz Zemes. Tagad tas aktīvi darbojas Saules sistēmā," spriež J. Bite.
Ja ir ticība, jābūt arī darbiem
"Darbi pierāda, cik liels ir ticības spēks. Ja ir labi darbi, bet nav ticības, cilvēks ir pazudis," secina J. Bite.
Viņš atceras 1986. gadu, kad strādāja par atslēdznieku. Par adventistu sludinātāju nevar kļūt, ņemot vērā tikai savas domas un plānus. Par sludinātāju ieceļ citi. Kad Jurim izteica piedāvājumu kļūt par sludinātāju, viņš domājis, ka nav cienīgs veikt šādu darbu. Lai labāk aicina mācītus runasvīrus. Tomēr visu laiku viņam prātā bijis sapnis, kurā viņam atklāts sludinātāja darba nozīmīgums. Un Juris nespēja atteikt. "Ja Dievs varēja visu atstāt, lai glābtu grēkā kritušu grēcinieku, vai tad mums nebūtu nekas jādara, lai sekmētu Viņa darbu un sagatavotos Viņa atnākšanai? Kaut gan man un sievai Annai toreiz bija labi darbi, saimniecība, skaists zemeņu lauks, mēs nākotni uzticējām Dievam," atceras J. Bite.

Citu datumu laikraksti