Smaidot dāvā prieku sev un citiem

Alūksnes vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Ineta Tīlane atzīst, ka katra cilvēka dzīvē svarīgākā ir mīlestība.

Alūksnes vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Ineta Tīlane atzīst, ka katra cilvēka dzīvē svarīgākā ir mīlestība. Apbrīnojama ir viņas spēja sirds siltumu, labestību un sapratni dāvāt ne tikai savām meitām un dēlam, bet uzņemties papildu rūpes, iesaistot mācību stundu darbā bērnus ar īpašām vajadzībām.
Tagad arvien vairāk runā par invalīdu integrāciju sabiedrībā, I.Tīlane vienīgā Alūksnes rajonā četrus gadus strādāja ar diviem audzēkņiem, kam ir kustību traucējumi un vāja redze.
"Viņi katru mīļu vārdu uztver kā dāvanu. Tas būtu ļoti labi, ja viņi varētu mācīties vispārizglītojošā skolā kopā ar veseliem bērniem, tomēr mūsu mācību iestādes nav paredzētas cilvēkiem, kas nevar patstāvīgi pārvietoties. 5.klasē mācību stundas notiek dažādos kabinetos, tāpēc zēni izglītību turpina speciālajās skolās," stāsta Ineta. Ja ēkas kāpnēm blakus būtu nobrauktuve ratiņkrēslam vai arī lifts, tad nebūtu vajadzīga sāpīgā šķiršanās no klasesbiedriem, draugiem un mātes.
Skolotāja izprot "citādos" bērnus
Kāda ir skolotājas attieksme, tāda veidojas audzēkņos. I.Tīlanes klasē bija labvēlīga atmosfēra pret vienaudžiem ar invaliditāti. Pārējie labprāt palīdzēja izdarīt to, ko viņi nespēja. Esot ilgāk kopā, skolēni pieņem šos bērnus tādus, kādi tie ir. "Grūti spriest par citiem, bet es jutu, ka varu uzņemties papildu rūpes par šiem bērniem. Iespējams, ka daudzi baidās no atbildības un grūtībām, jo visu laiku stundās nepieciešams dalīt uzmanību. Nenoliedzami, audzēkņiem ar īpašām vajadzībām tās vajag vairāk. Nav vajadzības izrādīt žēlumu, labāk izturēties dabiski un brīvi," atzīst Ineta.
Viņai šie bērni ir tuvi arī tāpēc, ka Ineta katru vasaru piedalās nometnē bērniem invalīdiem. Draudzīga saikne izveidojusies ar sešpadsmit gadus vecu puisi. Viņš skolotājai svētkos sūta apsveikumus. I.Tīlane spēj iedziļināties un izprast bērnu pasauli. Veidojas it kā neredzama saikne un savstarpēja uzticēšanās. Ineta to jūt vienmēr, ne tikai Ziemassvētkos, kā daudzi, kas reizi gadā vēlas būt labestīgi.
Īsts svētku prieks ir tikai ģimenē
Sociālās korekcijas izglītības iestādē "Strautiņi" I.Tīlane ir sociālās korekcijas saistībā ar vizuālo mākslu pasniedzēja. Vai tur mācās citādi pusaudži? "Bērni ir bērni, gatavo Ziemassvētku koncertu, rotā telpas. Tomēr viņi visu uztver pavisam citādāk. Ļoti vienkāršoti," salīdzina skolotāja. Tāda attieksme veidojas ģimenēs, kur ne par ko nav jāatbild. Pārsvarā tās ir sociāli nelabvēlīgas ģimenes, bet ne vienmēr. Nodarbībās Ineta secina, ka šie pusaudži patiesībā ir nedroši, nav pārliecināti par sevi. Viņi baidās kļūdīties, tāpēc nevēlas mēģināt darīt, lai kāds neizteiktu piezīmes vai nesmietos. Trūkst atraisītības, jūtams iekšējs saspringums. Viņi zīmējumos izvēlas tumšas krāsas, to sižeti pauž agresiju, bet tā ir pašaizsardzība. Labi, ka audzēkņi skolotājus un audzinātājus uztver kā draugus. Ineta spriež, ka dusmas droši vien ir uz tiem, kas viņus noķēra un sodīja par pārkāpumiem.
Skolotāja kopā ar pusaudžiem gatavo floristikas darbus, kas noderēs telpu rotāšanai, tomēr īstu svētku prieku nejūt. I.Tīlane uzskata, ka tas nevar būt bez ģimenes, tās siltuma un mīļuma. Skolā bērnu ir daudz, tāpēc nevar ar katru parunāt, samīļot.
Iejūtas Ziemassvētku vecīša "ādā"
Arī Alūksnes vidusskolā skolēnu zīmējumos jūt Ziemassvētku tuvošanos. Zīmējumos pārsvarā ir gaišas un priecīgas krāsas. "Šie ir svētki, kurus gaida visi. Vecāko klašu audzēkņiem būs brīvdienas, bet pie mazākajiem nāks Ziemassvētku vecītis. Sarīkojumā ielīksmos ne tikai saldumu paciņas, bet arī ar bērnu un vecāku mirdzošās acis. Viņi var lepoties ar saviem lolojumiem, kas sagatavojuši skaistus priekšnesumus," domā skolotāja.
Vairākas reizes viņai ir nācies tērpties Ziemassvētku vecīša tērpā. Tagad ir izdevies iesaistīt vecākus, šim "amatam" pieteicies viens tētis. "Tā ir liela atbildība, jo uz vecīti visi skatās kā uz brīnumu. Vīrietim ir vieglāk, bet sievietei jāpārvērš balss. Mazie bērni, protams, tic, ka Ziemassvētku vecītis ir īsts, bet lielākie viņu uztver vairāk kā joku. Tomēr tā ierašanās ir jauks brīdis arī pieaugušajiem," apgalvo Ineta.
Svētkiem gatavo pārsteidzošas dāvanas
I.Tīlanes meitas ir apguvušas radošas profesijas - modes māksliniece un friziere. Visiem ģimenes locekļiem patīk saņemt pašu gatavotas dāvanas - gleznas, gobelēnus. "Cenšamies cits citu pārsteigt. Tas ir sevišķi patīkami tāpēc, ka otru tādu dāvanu nekur neatrast. Tiesa, es mēģinu nopirkt kaut ko praktisku bērniem. Arī tas nav viegli, jo viņi jau gandrīz visu ir sev sagādājuši. Ļoti jauki, ka svētku galdu klāj bērni. Viņi arī sapoš māju un rada svētku noskaņu," stāsta sieviete. Ineta uzzinājusi, ka šajos Ziemassvētkos viņai grib dāvināt īpašas šķirnes kucēnu. Viņa atzīst, ka baidās no atbildības par to. I.Tīlanes lielās aizņemtības dēļ suņukam var nākties ciest.
Viņa ir aktīvs cilvēks. Patīk būt sabiedrībā, darbs nerada grūtības. Nogurums ir patīkams. "Man patīk veidot skaistu vidi: gan mājās, gan telpā, kur strādāju. Lai ir patīkami pašai un citiem, varbūt arī pārsteigt ar kaut ko īpašu," atklāj Ineta.
Gleznošanai un zīmēšanai neatliek laika, tāpēc vasarā viņa "rada" dārzā. I.Tīlane ir "meitene no laukiem", kas nu jau 25 gadus dzīvo un strādā Alūksnē. Bija bērnudārza audzinātāja, bet pēdējos piecus gadus ir sagatavošanas klases skolotāja vidusskolā. "Visu mūžu strādāju ar bērniem - lieliem un maziem. Man patīk!" atzīst skolotāja. Šajā darbā viņa var radoši izpausties. Tiesa, tas prasa daudz enerģijas un pacietības. Ir gandarījums, kad bērns mīļi pieglaužas, atsūta apsveikumu svētkos vai tieši viņai velta savu zīmējumu.
Piepilda sapņus un tic veiksmei
"Īstenībā esmu veiksmīgs cilvēks. Man visi sapņi piepildās. Pēc tiem ir jātiecas, tad viss notiek!" spriež I.Tīlane. Ja vajadzētu attēlot sevi, viņa zīmētu pavasari. Maijs ir Inetas dzimšanas laiks. Varbūt tāpēc maigais zaļums un ziedu krāsas ir tuvākās. "Man patīk, kā pavasarī smaržo zeme. Kad pie mājas balkona nokūst sniegs, atveru durvis un jūtu, kā no zemes spraucas pirmie asni. Tās ir pārmaiņas, dabas atdzimšana, kas fascinē," sajūsminās Ineta.
Horoskopa zīme - Vērsis - diezgan precīzi raksturo viņu. Strādā daudz un labprāt, turklāt ātri, dažkārt pat vairākus darbus reizē. "Kādreiz bieži gatavoju ēst, arī šuvu, frizēju savējos un kaimiņus. Droši vien tāpēc meitas izvēlējušās tādas profesijas - ābols tālu no ābeles nekrīt," secina Ineta. Viņa šīs prasmes apguva pašmācībā, tāpēc priecājas, ka dēls patstāvīgi ir apguvis tehniskas nodarbes un var palīdzēt mātei ne tikai novērst bojājumus elektroinstalācijā un sadzīves tehnikā, bet arī labot un salikt mēbeles.
Ineta ir optimiste. Liekas, ka viss rit neparasti gludi. "Esmu reāliste. Uztveru to, ko redzu un jūtu. Fantāzija nav mana stiprā puse. Cilvēkam noteikti ir kaut kam jātic. Esmu gājusi baznīcā, taču man blakus nebija cilvēka, kas spētu palīdzēt izprast un izskaidrot," pieļauj sieviete.
Viņa zina, ka katrs pats ir savas dzīves veidotājs. Nepalīdzēs ne Dievs, ne arī kāds cits. Tomēr Ineta piekrīt atziņai: "Ja Dievs aizver durvis, tad viņš kaut kur atstāj atvērtu logu.

Citu datumu laikraksti

  • Bērnības atmiņas

    “Putenis bija tik pamatīgs, ka ceļu uz skolu nevarēja redzēt, ar varenu spēku sniegs sitās acīs. Ar kājām sataustot iepriekš iemīto taciņu, kas veda...

  • Vecumdienas vēlas piepildīt ar mīlestību

    Trapeniete Mirdza Arkliņa nākamgad janvārī atzīmēs 78 gadu jubileju. Ilgajos mūža gados piedzīvots ne mazums skaistu un grūtu brīžu, iepazīti dažādi...

  • Eglīti var cirst bez speciālas atļaujas

    Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts mežos, jo Ziemassvētki nav iedomājami bez zaļā un smaržīgā skuju koka.Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts...