Sociālā reforma

Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldē iecerētas izmaiņas amata vietās. Pārvaldes vadītājas Evijas Švalbes piedāvātais redzējums Alūksnes novada domes deputātus gan šobrīd neapmierina, tāpēc oktobra domes sēdē tas netika apstiprināts. Tika norādīts, ka par šo tēmu detalizēti jādiskutē novembra sociālo, kultūras un izglītības jautājumu komitejā. 
“Deputāti atkal tiek iedzīti stūrī, mums atkal ir jāizrāda pretimnākšana. Saprotu, ka ir jauna vadītāja, bet kārtība jāievēro. Finanšu komitejā jādiskutē, cik finansējuma piešķirt, nevis kādus štatus vajag,” pauda Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis. Tomēr jautājums tika virzīts uz oktobra domes sēdi. E.Švalbe uzsvēra, ka grozījumus paredzēts veikt jau esošā sociālā budžeta ietvaros, lai pārstrukturētu veicamās funkcijas. Nodaļu vadītājus izraudzīs Sociālo lietu pārvaldes iekšēja konkursa kārtībā.

Būs ģimenes atbalsta nodaļa
Sociālo lietu pārvaldē iecerētas četras nodaļas. Pirmā būs sociālās palīdzības nodaļa, kas atbildēs par visa veida pabalstu piešķiršanu un izmaksu, izvērtēs personu ienākumus un noteiks, kāds statuss – trūcīgā vai maznodrošinātā – piešķirams.
Otrā - ģimenes atbalsta nodaļa. Tā strādās ar sociālā riska ģimenēm, kurās ir riski bērnu aprūpei, audzināšanai. E.Švalbe uzsvēra, ka tas ir ļoti aktuāls jautājums, jo šādas situācijas ir, turklāt ļoti sarežģītas un nepatīkamas. “Tiek pielietota dažāda vardarbība – fiziska, emocionāla, arī seksuāla,” stāstīja E.Švalbe.
Trešā - sociālās rehabilitācijas nodaļa. Tās darbinieki strādās ar personām darbspējas vecumā, gādājot par viņu motivēšanu un aktīvu līdzdarbību dažādās aktivitātēs. Tā nodrošinās arī dažādus pakalpojumus, gādās arī par to, lai Alūksnes novada pašvaldība nodrošinātu valsts sociālo pakalpojumu administrēšanu. Tie ir asistenta pakalpojumi I un II grupas invalīdiem un bērniem invalīdiem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā personām ar funkcionāliem traucējumiem, Černobiļas atomreaktora seku likvidatoriem, politiski represētajām personām, psihologa pakalpojumi un citi.

Lietvedim vajag papildspēkus
Ceturtā ir sociālās aprūpes nodaļa, kuras darbinieki veic izvērtēšanu par sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanu dzīvesvietā un personu ievietošanu sociālās aprūpes centros. Šīs nodaļas pārziņā būs arī naktspatversme, krīzes patvēruma istaba, sociālā māja, nākamgad – arī senioru māja.
Šobrīd Sociālo lietu pārvaldē uz pilnu slodzi jau tiek nodarbināts lietvedis. E.Švalbe uzsvēra, ka darba apjoms ir liels, tādēļ nepieciešams vēl viens lietvedis uz 0,5 slodzēm. Uz šo amatu sludinās vakanci. “Likums nosaka, ka gadījumos, ja bērns ar bāriņtiesas lēmumu ir izņemts no ģimenes un atrodas ārpusģimenes aprūpes institūcijā, tad pašvaldībai ir pienākums no vecākiem caur tiesu izpildītāju piedzīt izmaksas, kas saistās ar bērna uzturēšanos institūcijā. Tas ir apjomīgs darbs. Lietvedim jāgādā arī par asistentu līgumu slēgšanu. Alūksnes novadā mums ir apmēram 70 asistenti, kuri strādā uz uzņēmuma līguma pamata. Šos līgumus slēdz uz konkrētu periodu, un tie ir nemitīgi jāatjauno,” skaidroja E.Švalbe. 

Mērķis ir kvalitāte
Nākotnē ir iecere Alūksnes novadā noteikt atsevišķus sociālos darbiniekus, kuru pienākumos būtu gādāt tikai par darbu ar ģimenēm. “Šobrīd mums pagastos ir universālie sociālie darbinieki, kuri dara visu, bet nav specializējušies konkrētā jomā. Uzskatu, ka šis modelis Alūksnes novadā šobrīd nestrādā, jo prasības, kas noteiktas darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, ir ļoti specifiskas, prasa padziļinātas zināšanas.   Specializējoties var sniegt kvalitatīvāku pakalpojumu, tādēļ mērķis ir to ieviest,” sacīja E.Švalbe. Viņa apgalvoja, ka pārsteidzīgi lēmumi netiek pieņemti. “Esošajā modelī lauku universālajam sociālajam darbiniekam uz papīra ir 628 eiro mēnesī. Reforma ir vajadzīga,” uzsvēra E.Švalbe.

Svarīgākā ir uzticība
Deputāts Laimonis Sīpols uzskata, ka sava pagasta sociālajam darbiniekam iedzīvotāji uzticas, bet retoriski jautāja, vai uzticēsies vairākiem, kur katrs specializējies savā jomā. “Ja katru reizi atbrauks cits speciālists, cilvēks noslēgsies sevī. Laukos dzīvo pēc principa: kaimiņš uzticas kaimiņam. Ja kaut kas mainās, uzticība zūd. Ceru, ka Sociālo lietu pārvaldes iecerētā reforma ir pārdomāta. Turklāt, tik daudz braukājot, būs lieli transporta izdevumi,” secināja L.Sīpols.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins teica, ka, īstenojot šādu reformu, darba alga sociālajam darbiniekam nemainīsies, līdz ar to netiks atrisināts arī šis jautājums. “Igaunijā ir pieredze – pagasta vadītājs un sociālais darbinieks katrā pagastā,” sacīja A.Fomins.

Jābūt pagastā uz vietas
Arī deputāte Maruta Kauliņa uzskata, ka specializējoties sociālais darbinieks strādās šaurāk. “Medicīnā arī bijušas dažādas reformas un beigās visi ir tā specializējušies, ka neredz vairs cilvēku kopumā. Sociālā lieta ir ļoti jutīgs jautājums. Sociālajam darbiniekam jābūt katrā pagastā uz vietas, pieejamam un uzticamam. Vajadzības gadījumā viņam jāpiesaista attiecīgais speciālists – tāds pats princips kā ģimenes ārstiem! Nevis katrs pie kāda brauks, bet beigās neviens ne par ko neatbildēs. Pašvaldībai jāstiprina tie sociālie darbinieki, kuri strādā uz vietas pagastos, un jānodrošina viņiem atbilstošs atalgojums,” atzina M.Kauliņa.
Arī deputāts Mārtiņš Augstkalnietis uzskata, ka sociālajam darbiniekam jābūt uz vietas katrā pagastā. Deputāte Līga Langrate domā, ka šobrīd jautājuma izskatīšana ir sasteigta – jāveic rūpīgs izvērtējums, nevis mākslīgi jārada sistēma. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzskata, ka reformu vajag tādu, lai sociālajiem darbiniekiem palielinātu atalgojumu un viņi būtu motivēti strādāt vēl labāk. E.Švalbe gan uzskata – būtiski ir saprast, kas ir nepieciešams: maksāt algu par to, ka sociālais darbinieks  pagastā ir pastāvīgi sasniedzams, vai optimizēt un nodrošināt aktīvu darbu. “Ir starpība, vai pagastā ir 800 klienti vai tikai 185,” viņa teica.

Diskusijas turpināsies
Alsviķu pagasta sociālā darbiniece Ligita Podziņa atzina, ka ir viens no Alūksnes novada “universālajiem sociālajiem darbiniekiem”, strādā 0,7 slodzes, viņas pārziņā ir 1000 iedzīvotāji: gan sociālās palīdzības sniegšana, gan darbs ar ģimenēm, kurās aug bērni. “Šobrīd aktīvs darbs notiek ar septiņām ģimenēm. Būtu labi, ja mēnesī vienu divas reizes brauktu speciālists un ģimenes ar bērniem ar viņu komunicētu, bet jāņem vērā, ka ir arī tādas risināmās lietas, kad ģimenei sociālais darbinieks nepieciešams pat 15-20 reizes mēnesī gan rītā, gan vakarā. Ļoti būtiska ir uzticēšanās un sadarbība,” uzsvēra L.Podziņa.
A.Fomins piebilda, ka bieži vien tieši sociālais darbinieks pats izzina situāciju, uzmeklē ģimeni un piedāvā palīdzību, ne vienmēr pati ģimene to meklē. Jautājumu turpinās skatīt novembrī.

— Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Aicina uz jautru un  skanīgu koncertu

    Aicina uz jautru un skanīgu koncertu

    10.novembrī pulksten 19.00 Alūksnes Kultūras centrā būs klausāms muzikāls stāsts “Es mīlu dzīvi skaisto” - to izdziedās un izstāstīs Latvijas...

  • Pilīs aicina uz Leģendu nakti

    Rīt, 27.oktobrī, Latvijā notiks Leģendu nakts. Aktivitātes notiks arī Alūksnes Jaunajā pilī un Zvārtavas pilī Apes novadā. Zvārtavas pilī no pulksten...

  • Veclaicenes  ansamblis dzied jau 20 gadus

    Veclaicenes ansamblis dzied jau 20 gadus

    Veclaicenes sieviešu vokālais ansamblis Ilzes Briediņas vadībā svinēs skaistu jubileju - 20 gadus. Koncerts “Es dziedu savu dziesmu” notiks...

  • Jautrība asprātīgā komēdijā

    Jautrība asprātīgā komēdijā

    Alūksnes Kultūras centrā 9.novembrī pulksten 19.00 skatītājus priecēs komēdija “Silvija”. Izrādes režisors un aktieris Voldemārs Šoriņš amerikāņu...

  • Spēks no bitēm 4

    Spēks no bitēm

    Jaunlaicenes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība “Auguļi” ir viena no retajām Alūksnes novadā, kas pircējiem piedāvā krēmveida medu. Biškopības...

  • Atklāj disku golfa laukumu

    Atklāj disku golfa laukumu

    Alūksnes novada sporta centrā “Mežinieki” pagājušajā svētdienā alūksniešiem un pilsētas viesiem kopā ar ģimeni un draugiem lieliskos laika apstākļos...

  • Par to, ko atļaujamies

    Šonedēļ divu dienu laikā notikuši divi gadījumi par “Alūksnes Ziņu” darbību, kas raisa pārdomas. Par to, ko atļaujamies (kādas personas ieskatā - par...

  • Kā vērtēt vēlēšanu rezultātus?

    Aizvadītajā nedēļā 954 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 121 vēlēšanu iecirknī ārvalstīs notika 13.Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanu iecirkņos savu balsi...

  • Vēlēšanas atgādina aklo randiņu vai veikala reklāmu

    Šogad 13.Saeimas vēlēšanas mūsu pusē iekrita vienā dienā ar svecīšu vakaru. Savu balsi nodevu iepriekšējā dienā, jo nekādi to nevarēju savienot ar...