Sociālās atbildības un finanšu labirintos

Sociālā uzņēmējdarbība ir veids, kā uzņēmēji ar savu darbību var gūt labumu ne tikai sev, bet arī lielākai vai mazākai sabiedrības daļai. Arī nevalstiskās organizācijas veic lielu ieguldījumu sabiedrības labā, taču nereti biedrībām ir jācīnās par dažāda finansējuma piesaisti. Saimnieciskās darbības veikšana biedrībā ir veids, kā biedrības var gūt aizvien vairāk finansiālās neatkarības.

Izmanto saimniecisko darbību
Pagājušajā nedēļā Alūksnē viesojās Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande. Uz tikšanos bija ieradušies vairāki interesenti no Alūksnes novada, kurus uzrunāja tēma par līdzekļu piesaisti biedrību darbā. Tikšanos organizēja Alūksnes NVO atbalsta centrs. “Vēlējāmies, lai nevalstiskās organizācijas iegūtu jaunas iemaņas un informāciju par to, kā tās var savā darbībā izmantot saimniecisko darbību, kā arī kas tad īsti ir sociālā uzņēmējdarbība,” tikšanās brīdī pauda NVO atbalsta centra projektu vadītāja Ilze Zvejniece.
M.Ūlande seminārā uzsvēra, ka nevalstiskajām organizācijām aizvien vairāk būtu jādomā, kā savu mērķu sasniegšanā izmantot saimniecisko darbību. Latvijā ir piemēri, kad dažādas biedrības savus darinātos rokdarbus vai citus veikumus pārdod un gūto naudu var izmantot turpmāk savā darbībā. Tiesa, nevalstiskajām organizācijām vērā ir jāņem arī kāds būtisks faktors par to, kurā brīdī tad īsti saimnieciskās darbības veikšana pārtop par sociālo uzņēmējdarbību.

Biedrība - slēptais uzņēmums
“Ja, piemēram, biedrība gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un tie nav vienīgie biedrības ienākumi, tad tas nesagādā nekādas problēmas. Taču problēmas var sākties tad, ja biedrība pārsvarā savus ienākumus gūst tikai no saimnieciskās darbības, izpaliekot ziedojumiem, projektu naudām un tā tālāk. Tādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests var izrādīt pretenzijas, jo biedrība var izrādīties slēptais uzņēmums, kurš tikai slēpjas zem biedrības statusa, tādējādi izvairoties maksāt nodokļus,” pauda M.Ūlande. Viņa uzsvēra, ka katrai biedrībai būtu jāizsver, kurā brīdī un vai vispār tā savu biedrībā veikto saimniecisko darbību vēlas pārkvalificēt kā sociālo uzņēmējdarbību.
Tikšanās laikā Alūksnes NVO atbalsta centra valdes loceklis Arnis Bērziņš pauda bažas par to, ka dažu indivīdu dēļ, kuri ļaunprātīgi izmanto nevalstisko organizāciju aizsegu, lai zem tā veiktu slēpto uzņēmējdarbību, Valsts ieņēmumu dienests ar aizdomām skatās uz visām biedrībām. “Tas ir gluži kā šaut uz zvirbuļiem ar lielgabalu,” pauda A.Bērziņš. Diemžēl Latvijā ir aptuveni 2000 organizācijas, kuras gūst ienākumus tikai no saimnieciskās darbības, un tām nav ne biedra naudu, ne ziedojumu, ne projektos gūto ienākumu. “Jā, šo biedrību dēļ, kuras patiesībā funkcionē jau kā sociālie uzņēmumi un zem biedrību aizsega nemaksā nodokļus, stingrāk skatās arī uz pārējām biedrībām,” apstiprināja M.Ūlande.

Veicināt sabiedrības attīstību
M.Ūlande uzsvēra, ka būtībā saimniecisko darbību biedrību kontekstā un sociālo uzņēmējdarbību atšķir tikai formalitātes un likums, kurā šīs jomas var darboties, taču būtība šīm abām jomām ir viena – veicināt sabiedrības attīstību, un ir tikai apsveicami tas, ka cilvēki meklē veidus, kā gūt ne tikai ienākumus sev, bet arī līdztekus sniegt palīdzīgu roku citiem. “Jāuzsver gan, ka biedrības nereti sadarbojas bez maksas un cita citai izlīdz par brīvu, taču nevienam nebūtu jākautrējas arī par saviem pakalpojumiem prasīt zināmu atlīdzību. Piemēram, ja kāda biedrība nodarbojas vairāk ar foto un video pakalpojumiem, citas biedrības var izmantot šīs biedrības pakalpojumus vai nu par samaksu, vai arī mainoties kādiem labumiem,” pauda M.Ūlande un uzsvēra, ka ir jānotiek arī zināmām uzskatu maiņām gan pašās biedrībās, gan arī sabiedrībā kopumā, lai šāds modelis varētu veiksmīgi darboties.

Attur neskaidrības
Jāatzīmē, ka jautājums veikt vai neveikt saimniecisko darbību ir aktuāls katrai nevalstiskajai organizācijai, jo situācijā, kad biedrības vai organizācijas nevar iegūt līdzekļus no ziedotājiem, biedru naudas vai projektu rakstīšanas, risinājums organizācijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ir saimnieciskās darbības veikšana. Tomēr daudzas biedrības un nodibinājumus no šī soļa attur neskaidrības par saimnieciskās darbības ierobežojumiem – ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Latvijas Pilsoniskās alianses sagatavotajā materiālā “NVO jurista padoms” uzsvērts - sabiedrībā pastāv viedoklis, ka nevalstiskās organizācijas nedrīkst gūt peļņu, jo tās ir bezpeļņas organizācijas, taču šis viedoklis ir kļūdains.

Drīkst gūt peļņu
“Biedrības un nodibinājumi drīkst gūt peļņu. Nevalstiskās organizācijas kā bezpeļņas organizācijas klasificē pēc to statūtos norādītā mērķa, nevis pēc organizācijas darbības. Nevalstiskā organizācija likumā noteiktā kārtībā drīkst gūt peļņu, ja saimnieciskā darbība tiek veikta, lai nodrošinātu statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Tas nozīmē, ka visi ienākumi no saimnieciskās darbības ieguldāmi organizācijas mērķa sasniegšanā. Ienākumus (peļņu) nedrīkst sadalīt starp biedriem, pārvaldes institūciju locekļiem, kā arī citām personām ar līdzīgu mantisku ieinteresētību, it īpaši laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei. Ienākumus nedrīkst sadalīt ne tieši, ne netieši nekam citam kā vien biedrības primāro mērķu īstenošanai. Tas nozīmē, ka no saimnieciskās darbības ieņēmumiem drīkst maksāt darbiniekiem algas vai arī apmaksāt valdes loceklim ar amata pienākumu veikšanu saistītos izdevumus, segt administratīvos izdevumus par organizācijas biroja telpu nomu un veikt līdzīgus maksājumus,” pausts sagatavotajā materiālā.

Statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 27.septembrī trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja Sociālā uzņēmuma likumu, kas izstrādāts ar mērķi radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai. “Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā vēl nav izveidots tiesiskais regulējums tādu uzņēmumu darbībai, kuri strādā sociālu mērķu vadīti. Taču pieprasījums pēc īpašiem noteikumiem šāda veida uzņēmējdarbībai ir, tādēļ komisija uzņēmās iniciatīvu likumprojekta izstrādē. Ceru, ka mums ir izdevies izveidot modernu un labi pielietojamu tiesisko ietvaru, jo esam ņēmuši vērā gan citu valstu pieredzi, gan pašmāju organizāciju priekšlikumus,” teic Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Jaunais likums dos tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību. Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicina izglītību, atbalsta zinātni, strādā pie vides aizsardzības un saglabāšanas, nodrošina dzīvnieku aizsardzību vai veicina kultūras daudzveidību. Šo statusu ieguvis uzņēmums varēs ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neietvert virkni izdevumu, piemēram, darbinieku rehabilitācijas un sociālās iekļaušanas pasākumu izmaksas, izdevumus personu integrācijai darba tirgū, tādu aktīvu iegādei, kas kalpo statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām.
Avots: Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienesta sagatavotais materiāls

Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?

Sociālā uzņēmējdarbība ļauj risināt sociālās problēmas ar biznesa instrumentiem - uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus ar mērķi risināt sociālo problēmu, nevis ar mērķi gūt finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem. Pasaulē tiek lietotas vairākas definīcijas un kritēriji, kas raksturo sociālo uzņēmējdarbību, taču visizplatītākais kritēriju piecnieks ir šāds:
1. Uzņēmuma mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu, radot novērtējamu un derīgu sabiedrisko labumu;
2. Tas organizē darbību atbilstoši komercdarbības praksei, radot preces un sniedzot pakalpojumus tirgum;
3. Peļņa tiek novirzīta sociālo mērķu sasniegšanai, uzņēmuma darbības attīstībai vai rezerves fonda veidošanai;
4. Darbiniekiem tiek maksāta samērīga un tirgum atbilstoša atlīdzība par darbu;
5. Uzņēmuma pārvaldes metodes un īpašumtiesību īstenošana balstās uz demokrātiskiem un līdzdalības principiem, uzņēmuma pārvaldē iesaistot darbiniekus vai ieinteresētās puses.
Avots: www.socialauznemejdarbiba.lv

— Diāna Lozko

Citu datumu laikraksti

  • “Pienenītē” daudz jaunumu

    “Pienenītē” daudz jaunumu

    Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte” jaunais mācību gads sācies ļoti darbīgi un radoši – tapušas ziedu un dārzeņu kompozīcijas,...

  • Kopīgi atzīmēs senioru dienu

    Alūksnes pensionāru biedrība “Sudrabs” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību sestdien, 30.septembrī rīko svinīgu pasākumu par godu Starptautiskajai...

  • Izglītot – skolotāju Jauniņu  ģimenes aicinājums 7

    Izglītot – skolotāju Jauniņu ģimenes aicinājums

    (Turpinās no 1.lappuses)“Būt skolotājam jābūt dzīves aicinājumam. Ja nepatīk bērni vai skolotāja darbs, to nevar darīt,” ir pārliecināta alūksniešu...

  • Svētdien Apes tirgū - 200 tirgotāju

    Svētdien Apes tirgū - 200 tirgotāju

    Tradicionālais Pierobežas rudens gadatirgus Apē notiks 24.septembrī pulksten 9.00. Kā ierasts, pirkt un pārdot gribētājus tas pulcēs brīvdabas...

  • Rudens saulgriežu jampadracis

    1.oktobrī Alsviķos no pulksten 10.00 notiks rudens jampadracis ar andelēšanos, bet pulksten 13.00 ikviens aicināts uz svinīgu koncertu “Saule brida...

  • “Mans dārzs manai veselībai”

    Alūksnes invalīdu biedrība 5.oktobrī ikvienu interesentu aicina uz pasākumu “Mans dārzs – manai veselībai”, kurā popularizēs veselīga uztura nozīmi...