Šodien aprit 75 gadi kopš Alūksnes ebreju iznīcināšanas Siseņu priedēs

Ebreji Latvijas teritorijā ienāca 13.gadsimta beigās - 14.gadsimta sākumā kā tirgotāji, un vairāku gadsimtu laikā tiem nācās cīnīties par savu vietu un palikšanu Latvijas teritorijā. Ebreji pārsvarā koncentrējās Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā. Alūksnē pirmie ebreji ieradušies 19.gadsimta deviņdesmitajos gados, kas izskaidrojams ar neskaitāmām pārmaiņām ebreju likumos, kurus izdeva Krievijas Impērija.
Attieksme pret ebrejiem un likumi pret tiem bija atkarīgi no cara vai carienes antisemītiskās vai, tieši pretēji, labvēlīgās attieksmes pret visu kopienu.
1935.gadā Alūksnē dzīvoja 176 ebreji. 14 cilvēkiem bija uzvārds Feldhūns. Faivels Feldhūns bija ādas fabrikas īpašnieks. Ija, Hirišs un Isers bija ādu tirgotāji. Divpadsmit cilvēkiem bija uzvārds Benjaminsoni. Alūksnē dzīvoja arī seši Kraveci. Zināms, ka vairāki ebreji bija tirgotāji – Birniks, Iciks Birins, Donhio, Dimants, Faivelsons, Fleišmans, Gitelsons, Levins, Izraēls Ribkins, Hava Rukina. Buršeīns, Kagans un Fels tirgoja manufaktūru. Makss Trumans bija gatavo apģērbu veikala īpašnieks, apģērbus gatavoja viņa sieva. Grada bija zobārste. J. un M. Kaci bija gaļas pārdotavas īpašnieki (uzvārds Kacs bija vēl četriem cilvēkiem). Elija Kaguns bija optiķis, Geršons Singalovičs bija tējnīcas īpašnieks. Vesermanam piederēja aptieka, taču Žerdins Haims un Rahmiels Zorde bija ormaņi.
Alūksnes rabināts
1930.gada 19.septembrī par Alūksnes rabīnu tika ievadīts rabīns Josifs Kovnats. Ar 1939.gada 21.aprīļa Tieslietu ministra lēmumu Alūksnes ebreju draudze varēja iegādāties 1354 kvadrātmetru lielu zemesgabalu par 654 latiem no Jēkaba Zālīša. Ar šo Alūksnes ebreju draudzei piederēja zeme Vidus ielā 7, kur arī atradās viņu lūgšanu nams. Diemžēl 1940.gadā Alūksnes lielajā ugunsgrēkā šī ēka nodega. Protams, šo zemesgabalu draudze varēja iegādāties, tikai atsakoties no citiem saviem īpašumiem. 25.aprīlī Alūksnes ebreju draudze Tieslietu ministrijai lūdz atļauju pārdot zemes īpašumu, kas pieder draudzei, taču atrodas ārpus pilsētas robežām un neder lūgšanu nama izveidei.
1939.gada decembrī aizsaulē aizgāja Alūksnes ebreju lūgšanas nama vecākais Šmuels Vesermans. No 1940.gada 22.maija Rachmiela Zorges vēstules Baznīcu un konfesiju departamentam var noprast, ka kopš Š.Vesermaņa nāves Alūksnes ebreju draudzē netiek ievēlēta revīzijas komisija, kam jānotiek katru gadu. Kā arī vienīgais, kurš strādā draudzē un ir rakstīt un lasīt pratējs, ir Šnejers Benjaminsons – draudzes kasieris, taču zinatnis (uzskaitvedis) Jāzeps Trumans neko nedara draudzes labā.

Kultūras dzīve
1926.gada 31.martā apstiprina Alūksnes ebreju kultūrbiedrību, kura pastāv līdz pat 1940.gada 30.novembrim. Savukārt ebreju jauniešiem kopš 1920.gada 7.jūlija bija ebreju jaunatnes organizācija „Hathio”, kas pastāvēja līdz 1939.gada 18.augustam.
1940.gada 30.novembrī saskaņā ar 526.lēmumu tika slēgtas bezpeļņas biedrības Valkas apriņķī, arī Alūksnes ebreju kultūrbiedrība. Biedrības vajadzēja likvidēt divu mēnešu laikā.
Līdz 1926.gadam kā vienīgais ebreju pārstāvis Alūksnes domē bija tirgotājs Iciks Birniks. Diemžēl no domes izraidīts kontrabandas dēļ. 1931.gada vēlēšanās startē Alūksnes apvienotais ebreju saraksts ar kārtas nr.5, no kura ievēl Iciku Birniku,  pārējais saraksts - Eliass Kagans, Hirišs Feldhuns, Josefs Kravecs Šmuels, Šrols Gorošs un Elhons Kamenecs.
Alūksnes ebreji uzveda uzvedumus, pat pieaicinot citu pilsētu ebreju kopienas. Tā 1931.gada 8.augustā Alūksnes Saviesīgajā biedrībā tika uzvests uzvedums „Joška Muzikants”, kuru izpildīja Latgales ebreju dramaturģijas trupa, diemžēl pasākums izrādījās ne īpaši apmeklēts. Protams, ebreji piedalījās ne tikai kultūras un izklaides dzīvē, taču piedalījās arī sporta spēlēs. Alūksnes ebreju draudzei bija pat sava futbola komanda.
Alūksnes ebreji uz Lieldienām brūvējuši alu un vīnu. Alūksnes ebreju draudze iesaistījās Alūksnes kultūras dzīvē, rīkotajos pasākumos un patriotiskajā audzināšanā.
1938.gada 17.novembrī Alūk­snes ebreju sinagogā norisinājās svētku dievkalpojums par godu Latvijas valsts dibināšanas divdesmitajai gadadienai. I.Birkins izsacīja uzslavu prezidentam par valsts neatkarību. Viņš arī norādīja, ka nākamajā – 1939. - gadā Alūksnē pacelsies ebreju lūgšanu nams Vidus ielā, jo tagadējās telpas Marijas ielā nav piemērotas. M.Žerdins noturēja aizlūgumu par valsti, prezidentu, valdību un armiju.

Holokausts Alūksnē
Jau no Latvijas nacistiskās okupācijas pirmajām dienām Latvijas presē parādījās propaganda, kas vērsta ne tikai pret komunistiem, bet arī pret ebrejiem. Komunisti un žīdi tika vainoti padomju terorā, kas ir ļoti izteikta propaganda tālaika presē. Šīs propagandas dēļ ebreji atradās ārpus likuma, un 1941.gada rudens sākumā Latvijā tika iznīcināta gandrīz puse ebreju.
1941.gada 3.jūlijā Alūksni pameta 17 komunisti un 7 žīdi. Jūlijā ebreji tika padzīti no savām mājām un izmitināti kopā nelielās mājās. Sievietēm nācās doties tīrīt vācu komandantūras vai pašvaldības ēkas, savukārt vīriešiem bija jāpilda fiziski darbi. Jūlija beigās Alūksnes valde paziņoja, ka Palmu māja ir aprīkota ar 75 guļvietām, bet tajā iespējams izmitināt daudz vairāk cilvēku. Visi Alūksnes ebreji un pārējie sodāmie 1941.gada jūlijā tika apcietināti mājās un nogādāti Alūksnes geto, kurš atradās Palmu mājā (Pils iela 33). Palmu mājā tika ierīkots geto, visiem logiem tika pieliktas restes, tajā skaitā durvīm. Ap māju tika apjoztas dzeloņdrātis. Valentīns Pelēcis atceras laiku, kad pēdējoreiz redzēja Alūksnes žīdus vēl dzīvus: „1941.gada jūlija beigās es no Alūksnes tirgus uz savām 20 kilometrus tālajām mājām braukdams, pēdējo reizi redzēju Alūksnes žīdus. Daži no skolas gadiem bija pazīstami. Bet kad pieturēju zirgu bijušā Alūksnes barona parka malā, ieraudzīju drāšu nožogojumu un aiz tā dažus manus žīdu tautības skolas biedrus, tad man neļāva apstāties un aprunāties, bet vīrs, ar plinti plecos, pavēlēja braukt tālāk. Un arī viņš bija mans skolas biedrs... Alūksnes apmēram pusotra simta žīdu pilsoņi sen paši nevienu latvieti savā ne laicīgā nāvē vairs neapsūdz. Arī drēbju bodnieka Rukina meita, kuru, (pēc ļaužu nostāstiem) ar tikko piedzimušu bērniņu izrāva no Alūksnes slimnīcas, ir sen apklususi...”.

Arāja komanda Alūksnē
1941.gada 12.augustā Alūksnē ieradās Arāja komanda. Visi ebreji tika nostādīti pa pieciem  rindā un, sekojot auto ar brezenta jumtu, devās cauri Alūksnei uz Liepnas ceļa pusi. Visi tika ievesti Siseņa priedēs, netālu no 7. Siguldas kājnieku pulka kazarmām, tagadējās NBS Kājnieku skolas. Ebreji jau zināja, kas viņus sagaida, jo zem mašīnas brezenta jumta parādījās ložmetēji... Bedre jau bija izrakta, visiem lika izģērbties, un šāvējiem tika dota komanda. Satraucošākais ir tas, ka šāvēji bija ebreju kaimiņi, draugi, klasesbiedri. Bedri aizbēra. Visas drēbes un ebreju mantas tika nogādātas Jāņkalna ielā 38, kur vēlāk tika izsolītas izsolē. Kopējais upuru skaits nav zināms: vienos avotos teikts, ka aptuveni 300, citur – ka 191, taču ir zināms, ka tika nogalināti 157 Alūksnes ebreji.
Jau kopš 29.augusta vietējā laikrakstā “Malienas Ziņas” sāka parādīties uzsaukumi par to, ka cilvēkiem, kuriem ko nodarīja žīdi vai komunisti, ir jāraksta iesniegumi pašvaldībai. Tas pats bija jādara, ja cilvēku īpašumā bija nonākusi kāda no ebrejiem piederošajām lietām.

Pārapbedīti pilsētas centrā
1942.gada 26.jūlijā ar ģenerālkomisāra rīkojumu no Rīgas tika paziņots, ka no 1.jūlija visi nacionalizētie, žīdiem piederošie, bezsaimnieku, kā arī naidīgo valstu pavalstnieku pilsētu īpašumi un gruntsgabali pārgājuši “Grundstucksgeselschaft Lettland G. m. b. H.” juridiskā pārvaldīšanā sakarā ar Alūksnes pilsētas valdes Dzīvokļu saimniecības likvidēšanu.
1958.gadā notika masu kapu atrakšana Alūksnē, Siseņu priedēs. 1962./1963.gadā daļa upuru – ebreji, romi, latvieši, krievi - tika pārapbedīti Alūksnes Jaunās pils priekšā. 1983.gadā pārējie upuri tika pārapbedīti Alūksnes Jaunās pils priekšas Brāļu kapos, kur 1984.gadā tika atklātas piemiņas plāksnes ar upuru vārdiem, kuri pārapbedīti no Siseņu priedēm. Piemiņas vietā tika uzstādīts Mātes tēls. Brāļu kapos iepretim Alūksnes Jaunajai pilij apbedīti Sarkanās armijas karavīri 1919.gadā, Otrajā pasaules karā kritušie Padomju armijas karavīri, 1944.gadā un visi 1941.gada 12.augusta upuri.
Siseņu priedēs ir uzstādīts piemineklis par godu to cilvēku piemiņai, kuri tur tika nogalināti un atdusējās. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Svinēsim svētkus kopā!

    Šonedēļ mūsu Alūksnes pilsētai svētki! Arī mēs, “Alūksnes Ziņas”, svinam svētkus līdz ar pilsētu, jo mūsu laikraksta interneta portālam...

  • Alūksnes pilsētu jātur stingrās rokās

    Alūksnes pilsētu ir vadījuši vairāki priekšsēdētāji. Šoreiz divi no viņiem izsakās par to, kas pilsētā paveikts viņu laikā, un kādu viņi saredz...

  • Mīlestība nebeidzas aiz sliekšņa

    Kapusvētki. Diena, kad satiekas dzīvie un ar ziediem rokās apciemo mūžībā aizgājušos. Brīdis, kad sirds atveras pagājībai un mīlestībai, arī uz...

  • Dārzs – sirdsmieram un priekam 7

    Dārzs – sirdsmieram un priekam

    Jaunalūksnes pagasta “Kolberģī 34” Sarmīte un Aivars Aizupieši saimnieko kopš 1987.gada. Tad arī iekopts piemājas dārzs un sāktas veidot krāšņās puķu...

  • Iemīlēties Alūksnē

    Alūksnes pilsēta atkal ir svētku gaidās – šovasar Pilsētas svētkus svinēsim no 4. līdz 7.augustam. Tie būs svētki alūksniešiem, pilsētas viesiem un...

  • Alūksnē - dziesmu  spēle “Muļķe sirds”

    Alūksnē - dziesmu spēle “Muļķe sirds”

    “Muzikālais teātris 7” tradicionāli kuplinās Alūksnes Pilsētas svētku pasākumus – šoreiz 6.augustā pulksten 21.00 ar jauno brīvdabas izrādi - dziesmu...