Vakar ar aukstām, sīkām lietus lāsēm, ar nejauku vēju, ar apmākušām debesīm, piemirkušiem pūpoliem un baltiem sniegpulksteņiem atnāca astronomiskais pavasaris.
Vakar ar aukstām, sīkām lietus lāsēm, ar nejauku vēju, ar apmākušām debesīm, piemirkušiem pūpoliem un baltiem sniegpulksteņiem atnāca astronomiskais pavasaris. Dūmakains, vēl pelēks. Ir sākusies dabas atmošanās, un, lai arī tā ir lēna, tomēr gaidīta. Līdzīgi kā cilvēka dzīvē. Pēc miera vienmēr ir nemiers, pēc asarām - smiekli, pēc sērām gaviles. Nekas nepaliek nemainīgs. Un brīdī, kad pa austrumu puses logu iespīd dzeltens saules stars, ir brīnišķīga prieka sajūta, kas neļauj gausties. Šis saulainas gaismas stars apliecina, ka ir atkal jauna diena, jauns pavasaris, jauna uzmošanās. Un tā ir jānovērtē.
Šogad pašā pavasara plaukumā būs Lieldienas. Katra cilvēka dvēseles gaismas diena. Tā pieder visiem, līdzīgi kā saule un gaiss. Ja kāds to nesvin, tomēr izdzīvo un piedzīvo. Ar jautājumu sev, ko tā man dod. Lai arī daudziem kristīgās Lieldienas ir svešas, tās māca vērtīgāko no vērtīgākajām dzīves mācībām - izejot sāpju ceļu, celties un iet tālāk.
Tevi var šaustīt un sist, tevi var atstumt. Tev var vardarbīgi atņemt drēbes un skaļi apsmiet, ūdens vietā pasniegt etiķi. Tev var uzlikt smagu nastu, zem kuras tu vairākas reizes kritīsi. Kāds malā stāvošais līdzcietīgi norausīs asaru, kāds pagrūdīs, kāds palīdzēs nest. Tevi var netaisnīgi piesist krustā, neprasot tavas domas, tevi var notiesāt, pašam nepiedaloties spriedumā. Un tev var nepietikt spēka no ļaužu ļaunuma. Un, kad tu vairs nespēj, kad tu kā izsmiekls stāvi visu priekšā, sirdī jūti, ka tā tam jānotiek. Un tad nāk brīdis, kad jāgaida garīgā augšāmcelšanās, kad tu tāds balts un neaptraipīts stāvi visiem pāri. Un nevis ar atriebību, bet svētību.
Varbūt tādēļ ir vērts priecāties par visu. Ne tikai par prieka dienu, bet par dzīves dienu - lai kāda tā arī nebūtu. Tā reizēm var iemācīt vairāk nekā augstskolas un gudras grāmatas. Un brīžos, kad jūti grimstošu zemi zem kājām, neaizmirsti, ka esi cilvēks. Jo cilvēcība ir vērtīgākais, kas tev pieder.