Šodien vēlas darīt, nevis pirkt

Veclaicenes tautas namā pagājušajā nedēļā notika seminārs, kurā tika aizvadītas vieslekcijas par lokālā kultūras mantojuma festivāliem, to ietekmi uz reģiona attīstību, atpazīstamību un ekonomisko izaugsmi. Seminārs tika rīkots Alūksnes un Apes novadu nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvjiem, kultūras darbiniekiem, muzeju un tūrisma centru speciālistiem, kā arī vietējā un reģionālā mēroga politikas veidotājiem.
Seminārā “Kultūras mantojuma festivāli un to ietekme vietējā un reģionālā mērogā: starptautiskā pieredze un galvenie izaicinājumi” ar vērtīgu informāciju dalījās Latvijas Kultūras akadēmijas docente Agnese Hermane un lektore Kristīne Freiberga, savukārt par nodibinājumu “Alūksnes un Apes novadu fonds” un tā projektiem stāstīja fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece. Seminārs notika ar fonda un citu atbalstītāju atbalstu. Sadarbojoties tas ļāva īstenot ideju par semināru un plašam interesentu lokam uzzināt vērtīgu,  aktuālu informāciju par kultūru, ekonomiku un sociālajiem procesiem.

Festivāli ir arī mūsu novados
Daudz diskutēja par festivāla nozīmi mūsdienu aizņemtā cilvēka ikdienā, vajadzību pēc tā kā kultūras notikuma, kas sniedz “šeit un tagad” efektu. Abas vieslektores norādīja, ka festivāls ir apzīmējums notikumu daudzveidībai, taču mūsdienās nereti tiek lietots tur, kur ar festivālu nav nekādas saistības. Un tikpat bieži daudzi notikumi, kas atbilst festivāls formātam, tiek saukti par svētkiem vai svinībām, tādējādi liedzot sev pietiekamu atpazīstamību un uzmanību.
“Vispasaules malēniešu svētki ir pietiekami nenovērtēts notikums, bet ietver sevī festivāla cienīgu un ieintriģējošo nosaukumu. Tāpat līdzīgi ir ar Bānīša svētkiem, kas patiesībā atbilst industriālā mantojuma festivāla jēdzienam un pazīmēm,” atzina vieslektores.
Tāpat seminārā tika akcentēts vides jautājumu nozīmīgums – rīkojot svētkus, jādomā par dabas saudzēšanu to norises laikā un dabai draudzīgu risinājumu ieviešanu pasākumu programmā.

Kas ir “pieredzes
ekonomika”?
Semināra otrā daļa tika veltīta festivālu un svētku ekonomiskā aspekta izpētei, ekonomiskās ietekmes un aktivitātes analīzei, kas ir tikpat svarīgs elements kā festivāla vai svētku saturs un idejiskā nozīme. Par paraugu analīzei tika ņemta 2014.gadā Rīgā aizvadītā Pasaules koru olimpiāde. Seminārā izskanēja interesanta atziņa arī par to, kāds izskatās mūsdienu tūrists un pasākumu apmeklētājs. A.Hermane uzsvēra - katrai pašvaldībai, uzņēmējam vai tūrisma nozarē strādājošajam būtu jāatceras par pēdējā laikā popularitāti ieguvušu jēdzienu “pieredzes ekonomika”, kas nozīmē, ka mūsdienu tūrists vai viesis nevēlas tērēt naudu, lai pirktu lietas, bet lai darītu lietas. Iespēja praktiski darboties tiek vērtēta kā unikāla pieredze un palielina iespēju, ka cilvēks vēlēsies atgriezties jau kādreiz apmeklētā vietā, pilsētā vai festivālā. Tas nodrošina tik svarīgo naudas un finanšu plūsmu, turklāt festivāli un svētki, kas, neapšaubāmi, ir saistīti ar kultūru, rada citu pozitīvu ieguvumu – viena darba vieta kultūras sektorā rada vismaz vienu darba vietu citos sektoros.
“Lai gan festivāls ietver sevī skaļu paziņojumu par lielu notikumu, arī mazi un vietējas nozīmes festivāli ir tikpat svarīgi kā lieli un plaši atpazīstami. Tiem piemīt īpašs šarms, un tie nezaudē savu sākotnējo ideju un vērtību, kā tas nereti notiek ar pasaules līmeņa festivāliem. Tie ir arī svarīgi vietējiem iedzīvotājiem, jo apliecina piederību, saista ar vietu emocionāli, ļauj atgriezties novadniekiem,” atzina A.Hermane.

Izaugsme un sadarbība
Vieslektores neslēpa sajūsmu par šīs puses darbīgajiem cilvēkiem, novadu labajām izaugsmes iespējām, dabas skaistumu, labsirdīgo uzņemšanu un dalījās ar “Alūksnes Ziņām” savos novērojumos, kā arī īpaši uzteica nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” aktivitātes. “Alūksnes un Apes novada fonds ir viens no labajiem piemēriem, kas darbojas un rīko ļoti daudz interesantu pasākumu! Citos novados cilvēki nebūt nav tik aktīvi. Mums ļoti patika Dz.Zvejnieces stāstītais par fonda īstenotajiem projektiem - tā ir laba sajūta, ka ir kāds, kas rosās un darbojas,” atzina K.Freiberga un A.Hermane.
Tāpat viņas uzsvēra, ka Alūksnes un Apes novados rodas daudz labu ideju, turklāt ļoti veiksmīgi tiek izmantotas vietējās vērtības, novērtētas sadarbības iespējas ar kaimiņiem igauņiem. “Sadarbība ar igauņiem ir kā labs potenciāls attīstībai, jo šejienes cilvēki ir pietiekami radoši un attapīgi, lai veidotu nozīmīgus projektus,” atzina A.Hermane.
Arī Dz.Zvejniece atzīst, ka fondā ir viegli strādāt, jo ir sadarbība starp daudziem cilvēkiem un organizācijām. “Naudas izteiksmē projekts nav liels, bet tam ir īpaša kopības ietekme. Tajā visā ir pašvaldības rakstīts projekts, Alūksnes un Apes novada fonds to organizē, pusdienas Mišu medus muzejā finansē Alūksnes Lauku partnerība, piedalās brīvprātīgie, NVO centrs, ir Apes novada pašvaldības līdzfinansējums. Varētu likties – kas tur tāds – viens seminārs… Bet, ja kopā dara, tad sanāk ļoti labi. Galvenais ir sadarbība,” atzina Dz.Zvejniece.

Mišu medus muzeja
apmeklējums
Seminārs bija lieliska iespēja uzzināt gan būtiskas teorētiskās atziņas par festivālu un kultūras mijiedarbību vietējā līmenī, gan atziņas no nesen veiktiem pētījumiem par ekonomiskās ietekmes aprēķināšanu un šo aprēķinu vērtību. Visi semināra dalībnieki pēc vieslekcijām bija aicināti pievienoties kopīgai ekskursijai Mišu medus muzejā Veclaicenes pagastā, kur semināra dalībniekus gaidīja muzeja īpašnieki, kas laipni uzņēma viesus, ļaujot iepazīt skaisto Raipala ezera apkārtni, izpētīt biškopības piederumus, kā arī nogaršot medu. 

— Teksts un foto: Žaklīna Stricka

Citu datumu laikraksti

  • Alūksnes pusē - jauns keramiķis 6

    Alūksnes pusē - jauns keramiķis

    Latviešiem ir pamats satraukties, ka nākotnē varētu izzust tādi amatniecības darbi kā glazēti māla podi, austi vilnas deķi vai pītie klūgu grozi, jo...

  • Luterāņu baznīca svin 230 3

    Luterāņu baznīca svin 230

    Viens no Alūksnes lepnumiem un simboliem - Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca - nedēļas nogalē svinēja 230 gadu jubileju. Draudzes locekļus un...

  • Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

    Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

    Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Alūksnes nodaļas vadītājam, uzņēmējam Druvim Tomsonam iespēja būt Alūksnes novada...

  • Kad sapņi piepildās 6

    Kad sapņi piepildās

    Nav nekāds jaunums, ka daudzi latvieši aizbrauc uz ārzemēm laimi meklēt, neatgriežoties dzimtenē. Apeniete Anda Sutugova pirms trīs gadiem atgriezās...

  • Kājnieku skolai jauns komandieris 2

    Kājnieku skolai jauns komandieris

    Alūksnē vakar notika Nacionālo Bruņoto spēku Kājnieku skolas komandiera maiņas ceremonija -  komandiera amatā stājās Kājnieku skolas komandiera...

  • Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Vecākiem jābūt kopā ar bērniem

    Maija izskaņā Jaunalūksnes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes „Pūcīte” kolektīvs kopā ar audzēkņiem un vecākiem Jaunannas dabas takā atzīmēja...

  • Top jauna “cepure”

    Top jauna “cepure”

    Gaujienas tauta nama ēka, kas ir viena no Gaujienas muižas ansambļa ēkām un šogad svin 180 gadu jubileju, piedzīvo pēdējā laika ievērojamākos...

  • Bērni tiksies ikgadējos svētkos

    Trešdien, 30.maijā, jau septīto reizi notiks Apes novada svētki bērniem, kuriem šoreiz mainīta būtība un dots nosaukums „Apes novada skolu un...

  • Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku 2

    Alūksnes ģimnāzisti iestāda Lutera koku

    Pie Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas 18.maijā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni un pedagogi iestādīja īpašu koku – miecvielu...