Solis tuvāk ES fondu līdzekļiem

Ekonomiskās krīzes laikā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, bija ļoti nozīmīgs atbalsts, bez kura krīzes bedre būtu bijusi dziļāka un atkopšanās – ilgstošāka. Tajā laikā ES fondu līdzekļu izmantošana patiesībā bija vienīgā iespēja, kā valsts varēja nodrošināt investīcijas, bez kurām nebija un nav iedomājama tautsaimniecības attīstība.
Iepriekšējā plānošanas periodā (2007.–2013. gadā) ES investīciju apjoms Latvijā sasniedza 4,53 miljardus eiro, un valsts no Briseles saņem četrreiz vairāk līdzekļu, nekā pati iemaksā ES budžetā.
Protams, patlaban, kad krīze ir beigusies, ir krietni palielinājušās arī Latvijas valsts budžeta iespējas, taču ES fondu līdzekļi mums joprojām ir nozīmīgs finanšu avots investīcijām stratēģiski svarīgās jomās. Tāpēc ir labi saprotama uzņēmēju, pašvaldību un valsts iestāžu un kapitālsabiedrību interese par to, vai to iecerētajiem projektiem būs pieejami ES līdzekļi un vai tos varēs saņemt laikus.
Pozitīva ziņa – Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kam Eiropas Komisija jau oficiāli apstiprinājusi ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu Izaugsme un nodarbinātība, kuru administrēs Finanšu ministrija un kurai būs iespējams izmantot 4,4 miljardus eiro ES līdzekļu. Kopā ar Zemkopības ministrijas administrētajiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem Latvijai būs pieejams finansējums 5,59 miljardu eiro apmērā.
Finanšu ministrija ir rūpīgi izanalizējusi iepriekšējā plānošanas periodā uzkrāto projektu administrēšanas pieredzi, tajā skaitā arī negatīvo pieredzi, un jaunajam periodam ir veiktas izmaiņas, lai naudas izmantošanu padarītu efektīvāku, kā arī atvieglotu projektu īstenotāju darbību.
Vispirms jau tas skar līdzekļu izlietošanas prioritātes. Iepriekšējā periodā tās pamatā noteica EK, turpretim tagad šīs prioritātes esam noteikuši paši, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības vajadzības, Nacionālo attīstības plānu un citus faktorus. Tas mums ļaus ne tikai nesadrumstalot investīcijas, bet arī ieguldīt līdzekļus tieši tur, kur tas visvairāk vajadzīgs tautsaimniecības attīstībai un dos vislielāko efektu.
Arī izvērtējot naudas izlietošanu, tiks ņemts vērā, vai ir sasniegti plānotie rezultāti un vai projekta īstenošanas rezultāti atbilst nospraustajiem mērķiem. Tas ļaus ne tikai vienkārši ieplūdināt naudu Latvijas ekonomikā, bet panākt izmērāmus rezultātus.
Drīzumā darbu sāks Uzraudzības komiteja, un arī pats uzraudzības process būs stingrāks, nepieļaujot nelietderīgu un neefektīvu naudas tērēšanu.
Vienlaicīgi esam nopietni domājuši, kā projektu iesniegšanu un administrēšanu padarīt projektu iesniedzējiem saprotamāku, vienkāršāku un ērtāku, tāpēc jaunajā plānošanas periodā administrēšana atradīsies vienās rokās, un to veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas atbildēs par projektu iesniedzēju konsultēšanu, projektu atlasi, līgumu noslēgšanu, maksājumiem utt. Projektiem būs vienotas prasības un dokumentācija, skaidri spēles noteikumi.
Vēl viens jaunievedums, kas vienkāršos administrēšanu, būs e-kohēzijas ieviešana, kas projektu iesniegšanu, dokumentu glabāšanu, pārskatu veidošanu un citus procesus ļaus nodrošināt elektroniskā veidā.
Atliek novēlēt projektu iesniedzējiem gatavot kvalitatīvus projektus un, protams, lai tie dotu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā! ◆

*Finanšu ministrs, Vienotība

Citu datumu laikraksti

  • Saņem apbalvojumu

    Saņem apbalvojumu  1

    Alūksnes un Apes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika šonedēļ tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes Goda...

  • Fiktīvās laulības – kaķis maisā

    Fiktīvās laulības – kaķis maisā

    Fiktīvo laulību slēgšana skar arī Alūksnes un Apes novadu cilvēkus un arī no šiem novadiem sievietes izvēlas šādu naudas pelnīšanas veidu. Ne...

  • Liek uzplaukt ogu un augļu biznesam 5

    Liek uzplaukt ogu un augļu biznesam

    Sena tautas gudrība vēsta, ka katram cilvēkam ir jāiestāda koks, jānosit čūska un jāizaudzina dēls. Turklāt tas nebūt nav jāsaprot burtiski. Svarīgi...

  • Zemessargs pēc būtības ir karavīrs 5

    Zemessargs pēc būtības ir karavīrs

    Otro mēnesi Zemessardzes 31. Aizsardzībai no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljonam ir jauns komandieris – pulkvežleitnants Māris Simsons. Viņš...

  • Tā kāzas svin  Pededzē 2

    Tā kāzas svin Pededzē

    Pagājušās nedēļas nogalē Pededzē norisinājās kāzu izspēlēšana senajās pededziešu tradīcijās. Tā bija iespēja sanākušajiem apskatīties Pededzei...

  • Skolo potenciālos karavīrus un  zemessargus

    Skolo potenciālos karavīrus un zemessargus

    Alūksnes novada vidusskolā jau trešo gadu īsteno valsts aizsardzības mācības profesionāli orientētu programmu 10. līdz 12.klašu skolēniem, ļaujot...

  • Ar dziesmu saviļņo publiku

    Ar dziesmu saviļņo publiku

    Noras Bumbieres Latvijas jauno vokālistu konkursa pusfinālā Mārupē Alūksnes mūzikas skolas audzēkņu Artūra Pūpola  un Deivida Miķelsona duets ieguva...

  • Koncertā izdziedās vienu dienu Apē

    Apes kultūras namā valsts svētku noskaņās 17.novembrī notiks koncerts „Ciemojoties Apē”. Koncerta režisore un vadītāja ir apeniete Ilva Karro,...

  • Šokolādes ābolkūka

    Šokolādes ābolkūka

    Vajadzēs: 75 g miltu, 50 g kakao pulvera, 2 tējkarotes cepamā pulvera, 150 g brūnā cukura, 2 tējkarotes vaniļas cukura, 100 g šokolādes...