Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šovasar zemeņu raža ir krietni mazāka

Desmit kilogramus: Alūksnes tirgū pārdod stundas laikā.

Desmit kilogramus: Alūksnes tirgū pārdod stundas laikā
Ilzenes pagasta zemnieku saimniecība "Kastaņi" ir viena no lielākajām zemeņu audzētājām rajonā. Tās īpašnieks Juris Prižavoits stāsta, ka 70 procenti pērnā pavasarī stādīto mātesaugu ziemas aukstumā gandrīz izsaluši. Blakus tiem sazaļojušas atvases, kas zied.
"Agri pavasarī uzvilku agroplēvi, tāpēc ogas būs arī no apsalušajiem stādījumiem. Tiesa, krietni mazāk, jo daudz ir tukšu vietu. Pērn bija sausa vasara un auksta ziema - mīnus 37 grādi. Turklāt gandrīz nebija sniega segas. Vecākie stādi nav cietuši, jo ap tiem bija salmi, lai ogas nebūtu ar smiltīm. Tagad zemenes vēl zied un nogatavojušos ogu ir maz," skaidro saimnieks.
Viņš atzīst, ka nevarēja paredzēt tik aukstu ziemu. Ja visa platība būtu nosegta ar salmiem, tad stādi nebūtu saluši. Paredzēts iegādāties laistīšanas iekārtu, lai vismaz sausums neietekmētu zemeņu ražu. Tikai tad varēs iegūt maksimāli daudz zemeņu no diviem hektāriem, ko zemnieks uzskata par optimālu platību. "Tik daudz varu apkopt un arī izaudzēto pārdot. Domāju, ka šogad nenolasīšu vairāk par piecām tonnām zemeņu. Tas ir maz, jo vajadzētu iegūt vismaz četras tonnas no hektāra. Pirmajā gadā mums bija pat septiņas," salīdzina J.Prižavoits. Pirmās sārtās ogas bija 19.jūnijā. Alūksnes tirgū desmit kilogramus zemeņu pārdeva stundas laikā, bet to pieprasījums nekad nav lielāks par 400 kilogramiem. Kad būs vairāk zemeņu, saimnieks brauks uz Rīgas tirgu, kur viņam ir pastāvīga vieta un lielāks noiets. "Kastaņos" ir dzesētava, tāpēc ogas var uzglabāt divas, trīs dienas.
Arita Prižavoite uzsver, ka siltu dienu trūkums ir aizkavējis arī citu ogu nogatavošanos. Dzērvenes tikai pēc nedēļas sāks ziedēt. Tātad tās novākt varēs ne agrāk kā oktobrī.
"Ja līdz Pēterdienai dzeguze kūko, tad būs vēls rudens. Dzirdēju kūkošanu 1.jūlijā, tāpēc ir cerība, ka tā būs," Arita mierina ar senu tautas ticējumu.
Zemnieki audzē arī lielogu zilenes. Tām sals nav kaitējis, bet toties stādus paputinājuši zaķi un stirnas.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    - Piedod, Dārt’, es tā negribēju! - Jānis teic un nodur skatienu, - nudie’ negribēju!17. - Piedod, Dārt’, es tā negribēju! - Jānis teic un nodur...

  • Akmens var pasargāt no ļaunas acs

    Akmeņi (dārgakmeņi, minerāli, pusdārgakmeņi, kristāli) pilda ne tikai talismanu funkciju, bet iedarbojas arī uz cilvēka veselību (piemēram, mazina...

  • Ja pēc svētkiem pāri palicis siers

    Laikā starp Jāņiem un Pēteriem, kad vēl no līksmās un lustīgās svinēšanas ir pāri palicis kāds siera ritulis, sevi un draugus var pacienāt ar...

  • Svētkos ēdīsim, bet nepārēdīsimies!

    Vasaras saulgriežu svinēšana izsenis ir saistījusies ar šiem svētkiem raksturīgu ēdienu un dzērienu baudīšanu. Gribu uzsvērt - baudīšanu.Vasaras...

  • Visi Jāņi ir labi cilvēki

    Tā domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas saimnieks Jānis Jēkabsons.Tā domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas saimnieks Jānis Jēkabsons....

  • Aplīgošanas dziesmas

    Ir noslēdzies "Alūksnes Ziņu" rīkotais aplīgošanas dziesmu konkurss.Ir noslēdzies "Alūksnes Ziņu" rīkotais aplīgošanas dziesmu konkurss. Balvas -...