Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šoziem jau otrreiz kļūst aktuāla zivju slāpšana ūdenskrātuvēs

Šogad jau otrreiz speciālisti novēro laika apstākļu izraisītus zivju slāpšanas draudus ūdenskrātuvēs, kurās neieplūst tekošie ūdeņi un ir bieza ledus kārta.

Šogad jau otrreiz speciālisti novēro laika apstākļu izraisītus zivju slāpšanas draudus ūdenskrātuvēs, kurās neieplūst tekošie ūdeņi un ir bieza ledus kārta.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes inspektors Jānis Zeltiņš laikrakstam saka, ka šonedēļ speciālisti apsekos reģiona ūdenskrātuves un novērtēs situāciju. Dienā paredzēts apsekot apmēram desmit ezerus, katrā no tiem izdarot kontrolurbumu, izmērot skābekļa daudzumu un temperatūru.
"Jānovērtē ūdenskrātuve - vai ūdens smird vai ne. Ja ūdens sāk nelabi ost, ne par ko labu tas neliecina. Zivju slāpšanu tad novērst ir ļoti grūti. Jāveido āliņģi, aukstā laikā tie jāatjauno divas reizes dienā. Mazās privātās ūdenskrātuvēs to var darīt, bet lielos masīvos - grūti," saka J.Zeltiņš.
Viņš pauž, ka zivju slāpšana galvenokārt iespējama seklās ūdenskrātuvēs, kurās nav ūdens cirkulācijas. Alūksnes ezerā, kas ir viena no lielākajām ūdenskrātuvēm reģionā, pagaidām zivju slāpšana nav novērota. Arī Gulbenes rajona lielākajās ūdenskrātuvēs - Stāmerienas, Ludza un Pogas ezeros zivis neslāpst.

Citu datumu laikraksti