Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Spēles noteikumus nosaka māte Daba

Par dabas parādību vārdā El Ninjo pasaule uzzināja 1997. gadā. Tad tas uzdarbojās ar vēl nepieredzēti lielu spēku, visai cilvēcei atgādinot, ka spēles noteikumus nosaka māte Daba.

Par dabas parādību vārdā El Ninjo pasaule uzzināja 1997. gadā. Tad tas uzdarbojās ar vēl nepieredzēti lielu spēku, visai cilvēcei atgādinot, ka spēles noteikumus nosaka māte Daba un cilvēkiem ir jāsamierinās ar visām dabas kaprīzēm, kuras, iespējams, paši izprovocē.
Taču El Ninjo, kas spāņu valodā nozīmē "mazais zēns" jeb "Kristus bērns", dzīvo jau vairākus gadsimtus. Stāsts par El Ninjo sākās Peru krastos - peruāņu zvejnieki jau neskaitāmās paaudzēs zina, ka aukstie un zivju pārpilnie Klusā okeāna ūdeņi reizēm kļūst silti un zaudē lielos zivju krājumus. Vienlaikus sākas spēcīgas lietusgāzes, kas liek pārplūst upēm Andu kalnos. Dīvainie laika apstākļi atkārtojas ik pēc trim līdz septiņiem gadiem un vienmēr sākas Ziemassvētku laikā, tāpēc Peru zvejnieki šo dabas fenomenu nodēvēja par "Kristus bērnu" jeb El Ninjo.
Ilgu laiku El Ninjo uzskatīja par parādību, kas raksturīga tikai Dienvidamerikas rietumu krastam. Taču 20. gadsimta sākumā zinātnieki aptvēra, ka pastāv cieša saistība starp El Ninjo un musonu lietiem Dienvidaustrumāzijā. Drīz vien konstatēja, ka dabas parādība El Ninjo ietekmē visu Klusā okeāna reģionu un visus kontinentus, kuru krastus tas apskalo. Mūsdienās El Ninjo atnes ciešanas, sāpīgas atmiņas un nedrošību par nākotni cilvēkiem Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Klusā okeāna salās.
El Ninjo fenomenu joprojām pēta, un katru gadu atklājas arvien biedējošāka saistība starp "Kristus bērnu" un daudzajām dabas katastrofām gandrīz visā zemeslodē. Zinātnieki gan aicina nebūt pārsteidzīgiem un visās dabas neparastībās nevainot "mazo zēnu". Tā, piemēram, pagājušajā gadā Eiropas plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka milzīgos plūdus Centrāleiropā esot izraisījis El Ninjo efekts. Tomēr šim apgalvojumam joprojām nav zinātniska pamatojuma. Turklāt nav šaubu, ka plūdi nebūtu tik postoši, ja paši cilvēki būtu saudzējuši mežus un zemi.
Varbūt El Ninjo patiešām ir Kristus bērns, kas nācis pasaulei atgādināt, ka Zeme uztur cilvēkus, nevis otrādi, un mūsu pienākums ir par to rūpēties?
Šķiet, ka būs jānotiek vēl daudzām dabas katastrofām, līdz cilvēki ne tikai aptvers savas rīcības sekas, bet arī sāks dziedēt Zemes vaigā atstātās rētas.
Kā izskaidrot rašanos un tā darbību?
Ja jums nepietiek ar atziņu, ka El Ninjo kā Kristus bērns nācis brīdināt cilvēci un glābt Zemi no cilvēku radītā posta, zinātnieki piedāvā arī racionālu "mazā zēna" ierašanās izskaidrojumu.
Jau pagājušā gadsimta sākumā zinātnieki noskaidroja, ka dažādos Klusā okeāna apgabalos notiek atmosfēras spiediena svārstības, turklāt jūras līmeņa spiediena svārstības sakrīt ar El Ninjo ierašanos. Mainoties atmosfēras spiedienam, mainās arī vēji un ūdens temperatūra.
20. gadsimta sešdesmito gadu beigās sakarību starp atmosfēras spiedienu, vēja virzienu un ūdens temperatūras izmaiņām zinātniski apstiprināja. Tropu platuma grādos okeānu sedz silta ūdens slānis, un zem tā atrodas auksta ūdens masas. Austrumu vēji siltā ūdens slāni no Dienvidamerikas rietumu krasta aizpūš Āzijas virzienā. Līdz ar to Klusā okeāna austrumu daļā (pie Amerikas krastiem) siltais ūdens virsslānis kļūst plāns, un caur to no okeāna dziļumiem izlaužas aukstā ūdens masas, kurās ir barības pārpilnība un tāpēc arī daudz zivju. Savukārt Klusā okeāna rietumu daļā (pie Āzijas krastiem un Okeānijā) vēji sadzen biezu siltā ūdens slāni, un okeāna ūdens šeit kļūst ļoti silts.
Taču, atnākot "mazajam zēnam", situācija mainās. Tad viss notiek pretēji: austrumu vēji pierimst vai pat maina virzienu, siltais ūdens vairs neuzkrājas pie Āzijas un Austrālijas krastiem, bet pārvietojas Amerikas virzienā, un ūdens Dienvidaustrumāzijas tuvumā kļūst stipri vēsāks.
Paaugstinoties gaisa temperatūrai pie Amerikas krastiem (Klusā okeāna austrumdaļā), notiek daudz straujāki iztvaikošanas procesi.
Ūdens tvaiki rada biezus mākoņus un tie atnes spēcīgas lietusgāzes Ziemeļamerikas dienviddaļā un Dienvidamerikas rietumu piekrastē. Turpretī Klusā okeāna rietumos vēsā ūdens dēļ nenotiek iztvaikošana, neveidojas mākoņi un nav nokrišņu; Dienvidaustrumāzijā nav ikgadējā lietus perioda, arī Austrālija cieš lielu sausumu.
Ietekme uz laika apstākļiem pasaulē
El Ninjo veidojas lēnām un pamanāmi, taču neapturami, atnesot plaša mēroga dabas katastrofas. "Kristus bērns" neaprobežojas ar plūdiem Peru un mežu ugunsgrēkiem Austrālijā. Tas savās spēlītēs iesaista gandrīz visu zemeslodi.
Raksta sākumā jau minēts, ka par "mazo zēnu" pasaule uzzināja tikai 1997. gadā. 1997., 1998. gada El Ninjo bija spēcīgākais visā gadsimtā. Un tas bija arī iepriekš paredzēts – jau 1997. gada aprīlī pienāca ziņas par neapturamā El Ninjo kārtējo ciemošanās reizi. Šis "zēns" atšķīrās no saviem "brāļiem" ar savu spēku, noturību un cietsirdību.
El Ninjo ietekmē arī reģionus tālu prom no tā īstā darbības lauka. Piemēram, ir pierādīts, ka ASV dienvidaustrumu daļa ziemā saņem ļoti lielu nokrišņu daudzumu, ja tajā gadā Zemi apciemo El Ninjo.
Taču līdz šim nav nekādu nopietnu pierādījumu, ka "Kristus bērns" savām rotaļām izmanto arī Eiropu. Okeāns un atmosfēra mijiedarbojas sarežģītā veidā, tāpēc ir grūti prognozēt, kā El Ninjo izrīkosies ar zemēm tālu prom no Klusā okeāna. Turklāt katrs El Ninjo ir citādāks.
Piemēram, spēcīgais 1997. gada El Ninjo atnesa nepieredzētu sausumu Indonēzijai. Degošo Indonēzijas mežu dūmu plīvurs pārklāja visu Dienvidaustumāziju, aizsedzot saules starus. Klusā okeāna ūdens bija sasilis kā vēl nekad, tādēļ zinātnieki brīdināja par spēcīgu orkānu iespējamību. Par laimi, prognozes nepiepildījās, vētru bija mazāk un tās bija vājākas nekā prognozēts. Taču tas Kristus bērnam netraucēja atņemt daudzus tūkstošus dzīvību. Turpretī 1992. gada El Ninjo, lai gan tas nebija īpaši spēcīgs, plosījās arī Atlantijas okeānā, izraisot viesuļvētru "Endrū" – vispostošāko vētru, kāda jelkad mitusi Atlantijas okeānā.

Citu datumu laikraksti

  • Vai pēc iestāšanās ES mainīsies pārtikas cenas?

    Vai pēc iestāšanās ES mainīsies pārtikas produktu cenas? - šādus jautājumus saņem Saeimas ESIC.Vai pēc iestāšanās ES mainīsies pārtikas produktu...

  • Atbild jurists

    Darba likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka "darbinieku pilnvarotos pārstāvjus var ievēlēt".Darba likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka "darbinieku...

  • Atbild jurists

    Esmu piekritis paziņam aizdot lielāku naudas summu uz vienu gadu. Principā šim cilvēkam uzticos, tādēļ ķīlu izlēmu neprasīt. Tomēr gribētu aizdevumu...

  • Horoskopi šodien

    Mežāzim nav jātiecas pēc taisnības.Mežāzim nav jātiecas pēc taisnības AUNS. Pieņemiet drauga piedāvājumu palīdzēt atrisināt kādu darba problēmu....

  • Palīdz kareivjiem būt soli tuvāk Dievam

    Augustā būs četri gadi, kopš Ilmārs Marhels ir Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona kapelāns.Augustā būs četri gadi, kopš Ilmārs Marhels ir Alūksnes...

  • Tavas saules un pērkonu krustīti, arī tālumā tevi paturam tuvu

    Cilvēka mūžu nevar ielikt gadu rāmjos. Tas mērāms atmiņu siekos. Tik ilgi, cik mēs kādu cilvēku atceramies, viņš dzīvo.Cilvēka mūžu nevar ielikt gadu...