Sportists, kas pauerliftingu jūt kā savas dzīves aicinājumu un hobiju

Alūksnietis Grigorijs Melkumjans kopā ar diviem atlētiem - Uldi Ļaudamu un Ivaru Cīruli - veselības kompleksā "Silvesters M" jūnijā piedalās treniņos un gatavojas Latvijas čempionātam, kas notiks 19.jūlijā Valmierā.

Alūksnietis Grigorijs Melkumjans kopā ar diviem atlētiem - Uldi Ļaudamu un Ivaru Cīruli - veselības kompleksā "Silvesters M" jūnijā piedalās treniņos un gatavojas Latvijas čempionātam, kas notiks 19.jūlijā Valmierā, kā arī Eiropas un Pasaules čempionātam pauerliftingā spiešanā guļus. Jau pirms neilga laika viņi sākuši kopīgi trenēties un Grigorijs atzīst, ka, darbojoties kopā, iespējams uzlabot sportošanas tehniku un labāk sagatavoties sacensībām.
"Viņi nav mani konkurenti, jo mēs katrs sacenšamies savā svara kategorijā. Es startēju līdz 90 kilogramiem. Mēs esam Latvijas izlasē, kopīgi dodamies uz ārzemēm. Gan U.Ļaudams, gan I.Cīrulis Latvijas mērogā ir spēcīgi un viņiem stieņa spiešanā guļus ir labi nostrādāta tehnika. Es pat teiktu, ka tā ir ideāla, jo par to liecina labie sasniegumi. Kopīgajos treniņos man ir iespējams vērot, kā viņi gatavojas sacensībām," saka sportists.
Viņš ir pārliecināts, ka Valmierā cīņa būs spraiga, interesanta un nopietna. Grigorijs gan atzīst, ka Latvijā katrā svara kategorijā jau ir zināms, kas ir stiprākie, tomēr jebkuras sacīkstes var sagādāt dažādus negaidītus pavērsienus, jo katru gadu uzrodas jauni, spēcīgi puiši.
"Savukārt Eiropas, Pasaules čempionātos un kausu izcīņās konkurence ir vēl spēcīgāka. Daudzas valstis sportistus, kas nodarbojas ar pauerliftingu, materiāli nodrošina, lai tie varētu būt profesionāli sportisti, nevis amatieri. Ar tādiem mums, kas pauerliftingu jūt kā dzīves aicinājumu un hobiju, ir grūti cīnīties, tomēr to varam. Pērn Eiropas čempionātā Latvijas komanda (17 sportisti) ieguva otro vietu un mājās pārveda 17 medaļas. Visiem bija medaļas, bija uzstādīti trīs jauni pasaules rekordi. Es vēl jaunu Eiropas rekordu neesmu sasniedzis, tikai Latvijas rekordu - svara kategorijā līdz 90 kilogramiem spiešanā guļus pacēlu 205 kilogramus. Tas jau ir profesionālu sportistu līmenis," saka Grigorijs.
Treniņā smagumus cilā divas stundas
Grigorijam nedēļā ir četri treniņi, katrs no tiem ilgst vismaz divas stundas. Viņam piederošā veselības kompleksa "Silvesters M" zālē pie viņa iemīļotā trenažiera grīdā izdiluši divi caurumi. Tie ir liecinieki, ka viņš tiešām trenējas daudz un nopietni. "100 kilogrami nav nekas. Pats vieglākais treniņš ir tad, kad uz stieņa ir līdz 140 kilogramiem. Grūtāk ir tad, ja jāceļ 180 vai 190 kilogrami. Tad arī treniņos varu pārbaudīt, ko sacensībās spēšu," saka alūksnietis. Tad jau meiteni uznest pa kāpnēm būtu tīrais nieks? "Viņas visas taču ir tik vieglas!" saka Grigorijs.
Grigorijs ar sportu nodarbojas kopš 4.klases. Piecus gadus Rēzeknē nodarbojies ar vieglo atlētiku, aizrāvies ar brīvo cīņu un ieguvis sporta meistara titulu šajā sporta veidā. "Tad nāca mācības un dienests armijā un tieši tur es 21 gada vecumā sāku nodarboties ar svarcelšanu. Un tā vēl joprojām. Ne mirkli neesmu nožēlojis to brīdi, kad pirmo reizi nokļuvu pie svara stieņa," atzīst Grigorijs.
Sporto ar savainotām rokām
"Nodarbojies ar sportu vai ne, jebkuram cilvēkam var rasties veselības problēmas. Protams, tiem, kas nopietni atdevušies sportam, ir iekļauti Latvijas izlasē un cītīgi apmeklē dažāda mēroga sacensības, grūtais darbs nepaliek bez sekām.
"Arī man pēc smagumu celšanas ir bijušas operācijas. "Ir bijis tā, ka, paceļot lielu smagumu, roku muskuļi nav izturējuši, tie saplīsa. Ieguvu pirmo vietu, bet uzreiz, kā man kaklā pakāra medaļu, aizveda uz slimnīcu operēt. Tas notika Latvijas čempionātā. Es jau biju ieguvis pirmo vietu, bet gribēju pacelt tādu smagumu, lai izcīnītu Latvijas rekordu. Es to pacēlu, bet tajā mirklī jutu, ka plīst asinsvadi. Skaņa tāda, kā plēstu avīzi. Sāpes bija neciešamas," atminas sportists.
Bijis arī tā, ka nedēļu pēc smagā savainojuma, kad abas rokas bijušas operētas un pēc operācijas vēl nav bijuši izņemti diegi, viņš uzsācis aktīvus treniņus un pēc trim mēnešiem Latvijā Apollona kausā izcīnījis uzvaru.
"Daudziem puišiem bijis līdzīgi. Tāds ir sporta un tāda ir dzīve. Tā man devusi visu, un tādēļ es ne mirkli neesmu sūdzējies vai nožēlojis. Ja sāc kaut ko nožēlot, tad labāk atmest visam ar roku, tad tam, ko dari, vairs nav jēgas," ir pārliecināts Grigorijs.
Nezina pateikt, cik medaļu guvis
Grigorijs atceras vērtīgākās sacensības, kurās guvis godalgotās vietas un atzinības. Bet medaļu skaitu viņš nezina. Neesot skaitījis. No sacensību dzīves interesantākais, pēc Grigorija domām, ir tas, ka nekad nezini, kā tās beigsies. Lai arī treniņos jūties labi un zini, cik spēj pacelt, pirms sacensībām var notikt vārdos neizsakāmas lietas un izpildāmais kļūst par neiespējamu. "Tikai ar gadiem nāk pieredze un sajēga par to, kā jāizturas pirms sacensībām. Kārtīgi jāizguļas, nedrīkst uztraukties un pārdzīvot. Tieši sacensību dienā īsi pirms startiem mēdz būt dažādi. Kāds pamanās norādīt, ka laikam esmu piekusis un noguris, pajautāt, vai tikai pēc operācijas nesāp rokas? Uz šādiem nevietā izteiktiem aizrādījumiem nedrīkst reaģēt. Pilnībā jāatslēdzas no apkārtējās vides un, ja arī kāds kaut ko indīgu pajautā, jāatbild: "Es jūtos lieliski". Sportā katram ir savas intereses," saka Grigorijs.
Vēlas būt spēcīgāko vīru trijniekā
Grigorijs vēlētos gūt uzvaras Pasaules čempionātos. Viņš atzīst, ka tad, ja neviens viņam netraucēs un nebūs nekādu starpgadījumu, viņš varētu pienācīgi sagatavoties šāda mēroga sacensībām. "Es ceru, ka jau šajā gadā man būs tāda fiziskā sagatavotība, kas ļaus kā minimums būt Eiropas un drīzumā arī Pasaules spēcīgāko vīru trijniekā. Es gribētu tuvoties pirmajai vietai. Pērn Vācijā cīnījos par pirmo vai otro vietu Eiropas čempionātā. Cīnījos ar vācieti, izšķirošajā brīdī viņa pacelto ieskaitīja, bet manu - ne. Reizēm sacensībās tiesneši soda diezgan neobjektīvi un Vācijā bija jāuzvar vācietim," ir pārliecināts Grigorijs.
Šogad viņš iecerējis piedalīties Eiropas čempionātā pauerliftingā, Pasaules kausā Austrijā. Viņš vēlētos piedalīties arī Pasaules čempionātā, bet tas notiek Austrālijā. Pirmkārt, uz sacensībām jāierodas vismaz nedēļu iepriekš, lai aklimatizētos, turklāt ceļa izdevumi ir pārāk lieli, no tā tikai daļu sedz Latvijas Pauerliftinga federācija. "Fiziski es šīm sacensībām esmu gatavs," saka sportists.
Startēs tik ilgi, kamēr jutīsies spēcīgs
"Es ar stieņa celšanu nodarbošos tik ilgi, kamēr spēšu, dzīvošu un staigāšu. Piemēram, Latvijas Pauerliftinga federācijas prezidents Viktors Pevko, kam ir 48 gadi, jau trīs gadus pēc kārtas savā svara kategorijā uzstāda jaunu Pasaules rekordu. Un tie ir tādi rekordi, kurus 25 gadus veci jaunieši nevar pārspēt. Esmu bijis čempionātā, kur vecākais sportists bija 79 gadus vecs, un viņš labi startēja. Šajā sportā vecums nav ierobežots, ja esi fiziski gatavs un sevī jūti spēkus, tad - uz priekšu!" saka alūksnietis.
Viņš ir pārliecinājies, ka pauerliftings ir demokrātisks sporta veids, jo sacensībās startē arī invalīdi, kurus līdz svaru stienim aizved invalīdu krēslā un piesprādzē pie svaru stieņa krēsla, lai sportists nenokristu. "Viņi veiksmīgi ceļ smagumus," saka Grigorijs.
Ir skolotājs jauniem puišiem
Jaunieši, kas nāk uz "Silvesteru M" trenēties, redz, ka arī Grigorijs aktīvi trenējas un gatavojas sacensībām. Dažiem tas ir pamudinājums nodarboties ar pauerliftingu. Vienu puisi Grigorijs pusgadu trenējis un gatavojis sacensībām, ziemā Somijā Pasaules čempionātā viņa audzēknis savā svara kategorijā ieguvis otro vietu.
"Lai kaut ko dzīvē, arī sportā, sasniegtu, jābūt gribasspēkam un mērķim, uz kuru iet," saka Grigorijs Melkumjans.

Citu datumu laikraksti

  • Kalni - bauda dvēselei un miesai

    Ko latvietim izsaka tādas valsts nosaukums kā Slovākija? Tie, kas nav tur bijuši, visticamāk, Slovākiju jauks ar Slovēniju, jo vārdi ir ļoti...

  • Līnis murdā un šķīvī uz galda

    Kad dienas kļuvušas garākas un siltākas, gribas pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārpus telpām un arī maltītes ieturēt brīvā dabā.Kad dienas kļuvušas...

  • Daži izteikumi no vēstures eksāmena

    1939. gada 23. augustā Sibīrija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar ANO.1939. gada 23. augustā Sibīrija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar ANO. 1939....

  • Upe

    - Tā nav lieta! - atrauc puisis, - Vai strādnieku nelīgsi?10. - Tā nav lieta! - atrauc puisis, - Vai strādnieku nelīgsi? - Kur man strādnieku līgt,...

  • Autoskolas ceļ nepamatotu paniku

    Izplatot informāciju par izmaiņām Satiksmes ministrijas noteikumos par braukšanas eksāmena pieņemšanas kārtību, presē izskanējusi autoskolu...

  • Policija saskaras ar grūtībām

    Saeima šodien lemj par Saeimas Juridiskās komisijas sagatavoto grozījumu administratīvo pārkāpumu kodeksā nodošanu komisijām.Saeima šodien lemj par...

  • Upe

    Tirgus diena ataust saulaina, tās gaisma pamazām izdzenā Dārtas bēdas. Viņa gurdiem soļiem iet uz pilsētu, lai nolūkotu un pirktu zirgu.9. Tirgus...

  • Pededzes pagastā nav ārsta un aptiekas

    Pededzes pagasta iedzīvotājiem jau pāris gadus nav sava ģimenes ārsta.Pededzes pagasta iedzīvotājiem jau pāris gadus nav sava ģimenes ārsta. "Kādreiz...

  • Par spīti neveiksmēm turpina audzēt vēžus

    Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no nedaudzām zemnieku saimniecībām Latvijā, kas audzē vēžu mazuļus.Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no...