Sports dara dzīvi interesantu un aizraujošu

Sportista dzīve paiet mēģinājumos sasniegt labus rezultātus, vērojumos, kā to dara citi, mācoties, pilnveidojoties, gūstot pieredzi un to pielietojot darbībā.

Sportista dzīve paiet mēģinājumos sasniegt labus rezultātus, vērojumos, kā to dara citi, mācoties, pilnveidojoties, gūstot pieredzi un to pielietojot darbībā.
Sports ir ieņēmis galveno vietu alūksnieša Viļņa Veļķera dzīvē. Šogad aprit 20 gadi, kopš viņš ir saistīts ar sporta dzīvi. "Man ir bijusi iespēja apgūt divas profesijas. Esmu gan mežsaimnieks, gan sporta cilvēks. Viens no manas dzimtas atzariem bija saistīts ar mežkopību. Arī es pabeidzu Aizupes meža tehnikumu, nedaudz pastrādāju šajā jomā. Mēģināju arī tālāko izglītību saistīt ar mežiem, bet man neizdevās iestāties Jelgavā Lauksaimniecības universitātes Mežsaimniecības fakultātē, tādēļ sāku studēt sportu, kas man arī bija ļoti tuvs. Izrādījās, ka tam manā dzīvē ir liela nozīme," stāsta V.Veļķeris. Atsaucot atmiņā tā laika notikumus, Vilnim prātā nāk gadi, kad, būdams jauns speciālists, viņš nezināja, kas darāms, kā arī daudzie patīkamie mirkļi, kad sasniegti labi rezultāti darba ikdienā.
Paver daudz iespēju
Sākumā V.Veļķeris darbojās Latvijas lauku sporta biedrības "Vārpa" Alūksnes rajona padomē. Šis laiks Vilnim asociējas ar daudzām spartakiādēm, ar aktīvu uzņēmumu fizkolektīvu un toreizējo kolhozu darbu sportā. Neatkarības gados V.Veļķeris pārdzīvoja sporta struktūras sabrukšanu un nomaiņu. Šobrīd Vilnis strādā Alūksnes rajona padomē par padomnieku sporta jautājumos un ir sporta apvienības "Alūksne" priekšsēdētājs. Viņš rūpējas par sporta aktivitātēm visā rajonā, kā arī organizē valsts mēroga sporta pasākumus.
"Žēl, ka šobrīd nav valstiski noformulētas nostājas, kas ir sports, kas ir veselīgs dzīvesveids. Jaunajam pilsonim neiemāca domāt par veselību, par higiēnu. Neviens neiemāca, ka sports ir viens no labiem atpūtas un veselības nostiprināšanas veidiem. Šobrīd noveco lauku rajoni, palielinās iedzīvotāju vidējais vecums. Ikdienā to izjūtu, organizējot rajona sporta dzīvi," atzīst V.Veļķeris.
Vilnis domā, ka sporta dzīve paver daudz un dažādas iespējas, tikai jāmāk saskatīt šo iespēju nozīmīgumu, jāmāk realizēt un pielietot tās darbā. Pirmā iespēja paraudzīties uz Latvijas sporta dzīvi no malas, redzēt to, ko tā nozīmē citās valstīs, Vilnim bija 1989.gadā Zviedrijā. Arī nākamajos gados, vairākkārt viesojoties Amerikā, Vilnis iepazinās ar iespējām un tehnoloģijām, par kurām mēs priecājamies tikai kopš nesenas pagātnes. Vilnis domā, ka šis plašais pasaules redzējums viņam ir devis iespēju paraudzīties uz sevi un citiem no malas, kā arī darījis viņa dzīvi interesantāku, pieredzes un notikumiem bagātāku. Sporto visa ģimene
Šobrīd Vilnis aizraujas ar orientēšanos. "Sākotnēji orientēšanās nebija mans sporta veids. Sports man patīk kopš skolas gadiem. Mana lielākā aizraušanās bija vieglatlētika, es biju labas klases skrējējs. Es skrēju vidējās un garās distances, sākot no 800 metriem un beidzot ar 42,195 kilometrus garu maratonu," stāsta V.Veļķeris, piebilstot, ka visa viņa ģimene - no paša mazākā līdz lielākajam - sporto. Atšķirīgas ir distances un grupas. "Meita Līva startē vieglatlētikas sacensībās. 12.klases skolniecei Lindai ir grūti savienot mācības un sportu, bet tik un tā viņai patīk orientēšanās. Mēs ar dzīvesbiedri Ivetu abi orientējamies, bet mazais Jānis mēģina darīt visu - ziemā slēpot un orientēties, vasarā - spēlēt futbolu," lepojas ģimenes galva. Veļķeru ģimene sportojot nostiprina veselību, tā viņiem izdodas izvairīties no slimošanas.
Sacensības Veļķeru ģimenei ir svētki. "Lai dotos uz tām, mēs kopīgi pakojam mantas. Pēc sacensībām apspriežamies, kā katram veicies. Sports mūsu ģimenē ir vienojošs faktors," stāsta Vilnis. Viņš uzskata, lai cik arī grūti būtu, šajos brīžos ģimenes locekļiem ir jābūt visiem kopā.
Veļķeru ģimene vismaz reizi gadā ieplāno kādu braucienu ārpus Latvijas robežām. "Lielākoties gan šie braucieni ir saistīti ar sacensībām, bet pēc sacensībām kādu dienu varam izmantot ceļošanai. Mums nepatīk sēdēt tūrisma kompānijas autobusā un pakļauties viņu izvēlei. Mēs piedalāmies sporta sacensībās un izmantojam iespēju pētīt tūrisma maršrutus paši," atzīst V.Veļķeris. Kad tuvojas ziema, sāk virmot idejas par kārtējo ceļojumu.
Daudz redzēts
V.Veļķeris atzīst, ka būts ir daudzās valstīs. "Esmu bijis Amerikā. Tā ir zeme, kurā gribētos pabūt vēlreiz. Izbraukāta arī visa Eiropa. Ceļi mūs ir aizveduši uz Zviedriju, Šveici, Itāliju, Somiju, Slovākiju, Čehiju, Poliju un Vāciju. Ir lieliska sajūta atrasties starp vairākiem tūkstošiem dalībnieku no dažādām valstīm. Vēl nav apskatīta Norvēģija. Tā ir nākamā gada mūsu ģimenes un kluba biedru iecere," atklāj Vilnis.
Ceļojumos ir redzēts bezgala daudz, tomēr Vilnis atzīst, ka viņš neatceras neko skaistāku un iespaidiem bagātāku par Šveices braucienu. Šveicē piedzīvots arī diezgan bīstams kritiens sacensību laikā.
"Skrējiens virzījās augstkalnē, tur jūlija beigās kalnos vēl bija sniegs. Vienā no nogāzēm zem kājām izslīdēja akmeņi. Es paliku guļam bezdibeņa malā. Priecājos, ka saviem spēkiem varēju tikt līdz kalnu strautam un pa ledaino ūdeni nolaisties lejā," atceras V.Veļķeris.
Katras sacensības ārpus Latvijas Vilnis uztver kā prakses un pieredzes gūšanas skolu. Sacensību laikā daudz jākontaktējas ar cilvēkiem, tātad jāzina valoda. "Paņemu no katras valodas pa kripatiņai, bet visvairāk kontaktēties iznāk ar igauņiem, ar viņiem ir izveidojusies sadarbība. Esmu ielāgojis daudzus vārdus no igauņu valodas vārdu krājuma. Angļu valodu man ir bijusi iespēja apgūt sarunvalodas līmenī. Valodu apgūt palīdz vide. Pie tam es nebaidos kļūdīties, bet runāju. Kontaktējoties katrreiz papildinās valodas zināšanas. Pirmajās dienās ir grūtāk, jo zināšanu bagāža ir nogulsnējusies, bet pēc tam es pielāgojos," stāsta V.Veļķeris.
Kartei jābūt precīzai
Lai arī tagad Viļņa dzīve ir saistīta ar sportu, arī mežs tajā neapzināti ieņem nozīmīgu vietu. V.Veļķeris gatavo orientēšanās sacensību kartes. Tās ir viņa garadarbs.
"Mežu paliek arvien mazāk. Brīvdienas pavadu, braucot uz mežu un meklējot piemērotas vietas nākamās sezonas sacensību rīkošanai. To izdarīt ir grūti. Garas stundas jāpavada mežā, pēc tam pie datora, pēc tam atkal mežā, lai pārliecinātos, vai kartē viss ir pareizi attēlots, vai atainota katra reljefa kroka, katra taciņa, katrs lielāks vai mazāks objekts. Kartē attēlotajai informācijai ir jābūt precīzai un korektai," paskaidro rajona sporta dzīves organizators.
Vilnis stāsta, ka vienas kartes sagatavošana aizņem pat 60 līdz 70 stundas, bet tas ir radošs un interesants darbs. V.Veļķeris apzinās, ka šo laiku viņš atņem ģimenei. Tomēr par padarīto darbu ir gandarījums.
Ar savām kartēm Vilnis piedalījās konkursā par 2003.gada labāko orientēšanās sporta karti Latvijā. Sestdien, 6.decembrī, Latvijas Orientēšanās federācijas kongresā paziņoja rezultātus. V.Veļķeris saņēma balvu par trešo labāko 2003. gada karti.
Lai sacensības varētu norisināties bez starpgadījumiem, nevar iztikt bez kartēm, bet vajadzīgs arī sacensību informators, kurš skaidro sacensību gaitu. "Bez atspoguļošanas nevar iztikt. Tā ir svarīga lieta mačos. Sacensību informators rada morālo un psiholoģisko gaisotni sacensībās," saka Vilnis. Viņš ir komentējis gan vienkāršus pašmāju mačus, gan pasaules čempionātus, motokrosus, arī basketbola spēles.
Saņem uzslavas
Lai gan sports ir galvenā Viļņa aizraušanās, viņam ir arī daudz citu hobiju, kuriem viņš vēlētos veltīt vairāk laika. "Man patīk gan makšķerēt, gan iet medībās. Esmu arī daudz nomedījis. Es daudz sēņoju un ogoju," par saviem hobijiem stāsta V.Veļķeris. Viņam patīk zvejot gan ziemā, gan vasarā.
"Es atrodu laiku, lai dotos makšķerēšanas izbraukumos ar ģimeni. Man šogad ir kāds sapnis - iemācīt dēlam Jānim, kuram tūliņ būs seši gadi, ziemā noņemt zivi no āķa, kad tā ir uzķērusies. Kad zivs ir uzķērusies uz āķa, notiek trakas lietas, rokas iet pa gaisu. Vasarā zvejošana ir vienkāršāka, zivi ir vieglāk dabūt laivā," klāsta Vilnis.
Zinot par šiem hobijiem, var vilkt paralēles ar vēl kādu viņa aizraušanos. "To, ko atnesu no meža, pats apstrādāju un garšīgi pagatavoju," paskaidro V.Veļķeris. Viņam tēvs reiz ierādījis lāceņu un melleņu vietas. Lai arī vide un augu valsts mainās, Vilnis lepojas, ka uz Ziemassvētkiem, kad ārā ir sals, viņš var lutināt ģimenes locekļus ar pašu vāktām ogām.
V.Veļķeris neuzskata, ka jāgatavo ir tikai sievietei. Viņš māk pagatavot gan gaļas ēdienus, gan zupas, arī saldos ēdienus, katrreiz izdomājot kaut ko jaunu un nebijušu. Par garšīgajām maltītēm Vilnis saņem uzslavas ne tikai no sievas, bet arī no citiem. Ja Vilnis kaut kam ķeras klāt, var droši apgalvot, ka rezultāts būs labs.

Citu datumu laikraksti

  • Teātra sportā iegūst godalgotas vietas

    Alūksnes Ievas teātra dalībnieki 1. līdz 4.klašu grupā guvuši uzvaru turnīrā “Teātra sports 2003”. Viņi mājās pārveda Lielā Šā ceļojošo balvu -...

  • Automašīna notriec meiteni

    Pirmdien Alūksnes rajonā automašīna notriekusi septiņus gadus vecu meiteni brīdī, kad tā pēc izkāpšanas no autobusa šķērsoja ceļu.Pirmdien Alūksnes...

  • Var sodīt pirotehnikas izmantotājus

    Tuvojoties svētkiem, Alūksnes ielās ar vien biežāk var dzirdēt pirotehnikas trokšņus. Ar spridzekļiem darbojas pusaudži, traucējot iedzīvotājus, kā...

  • Māca rakstīt projektus

    Uzņēmējus, ar tūrismu saistītus cilvēkus un pašvaldības konferencē “Eiropas Savienības atbalsta programmas un to loma tūrisma attīstībā Latvijā”...

  • Notiek vairākas zādzības

    Policijā 8.decembrī saņemts iesniegums no Virešu pagasta iedzīvotāja par to, ka, izsitot loga rūti, iekļūts mājā un nozagtas mantas 45 latu...

  • Gatavos kiberpilsētas projektu

    Alūksnes rajona pašvaldības piedalīsies Baltijas kiberpilsētas projekta sagatavošanā. Tas paredz katra rajona centrā izveidot Biznesa inkubatoru un...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Adventes pasākumi. 7.decembrī pulksten 17.00 Alūksnes rajona Alsviķu kultūras namā iedegs otro svecīti adventes vainagā.Adventes pasākumi -...

  • Lai vairotu gaidīšanas prieku

    Nav vairs aiz kalniem Ziemassvētku svētvakars un arī jaunais 2004.gads, ko aizvadīsim Pērtiķa zīmē. Lai sagādātu prieku sev un citiem, aicinām ieiet...

  • Eglīti var noskatīt valsts mežā

    Iedzīvotāji vienu Ziemassvētku eglīti personiskajām vajadzībām var izraudzīties valsts mežā. Par to nav jāmaksā.Iedzīvotāji vienu Ziemassvētku eglīti...