“Sprīdītis Amerikā” - tas ir stāsts par cerībām

- Ko tu gribēji ar šo filmu panākt? - Glābt pasauli. Nu, ne gluži tā. Un dokumentālās filmas "Sprīdītis Amerikā vai Does it look like happiness?" režisore, scenārija autore un producente, 28 gadus vecā Ieva Salmane paskaidro savu ideju.

- Ko tu gribēji ar šo filmu panākt?
- Glābt pasauli. Nu, ne gluži tā.
Un dokumentālās filmas "Sprīdītis Amerikā vai Does it look like happiness?" režisore, scenārija autore un producente, 28 gadus vecā Ieva Salmane paskaidro savu ideju.
Pirms pāris gadiem Amerikā, Čikāgā, apciemojot draudzeni, Ieva sastapa tautiešus - jaunus cilvēkus. Viņi bija ieradušies laimes meklējumos, bieži vien līdzi ņemot tikai vienu somu, dažus desmitus dolāru un ilūzijas. Priekšstats par Ameriku, kur nauda aug kokos, skarbajā realitātē izzuda ātri.
Par to jāraksta grāmata vai jāuzņem filma
"Patiesība ir tā, ka, ierodoties Amerikā, daudziem nav kur dzīvot un strādāt. Cilvēki pārnakšņo parkos vai pagrabos. Jaunas, skaistas meitenes strādā tumšos ūķos, kur pret viņām izturas kā pret niecībām. Klausījos latviešu stāstos par to, cik dzīve Amerikā ir grūta un sarežģīta - ne tāda, par kādu viņi sapņoja. Atbraucu atpakaļ uz Latviju un domāju - par to jāraksta grāmata vai jāuzņem filma un jārīko fotoizstāde. Ne tāpēc, lai mācītu citus, ko darīt. Tāpēc, lai cilvēki zinātu, kas viņus Amerikā gaida," skaidro Ieva.
Visvairāk viņu iespaidojis tas, ka daudzi Amerikā sastaptie latvieši nožēlo izvēli pamest Latviju. "Viņi atzīst, ka otrreiz to nebūtu darījuši. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc uzņēmām filmu. Mēs gribējām parādīt, kā tas ir. Paskaties un, ja tad esi gatavs un gribi braukt uz Ameriku, brauc! Iegūsti kaut ko un dodies atpakaļ, bet neskrien ar galvu sienā un nedomā, ka Amerikā tevi gaida."
Filmas "Sprīdītis Amerikā" pirmizrāde Latvijā notika 2003.gada 24.oktobrī. Ieva neslēpj, ka filmas veidotāji saņēmuši daudz pateicības vēstuļu. Ir cilvēki, kuri saka paldies tāpēc, ka filma viņus pārliecināja nebraukt uz Ameriku. Projekta mājas lapā izveidotajā sarunu telpā norisinās strīdi, kurš ir "lūzeris", - tas, kurš aizbraucis, vai tas, kurš nebrauc un neīsteno savus sapņus?
Tas ir stāsts par cerībām
Piesakot projektu "Sprīdītis Amerikā", Ieva un viņas domubiedri to arī vēlējās - proti, izraisīt sabiedrībā diskusiju. Tēma - kāpēc cilvēkiem, sevišķi jauniem, ir vēlēšanās pamest Latviju uz neatgriešanos? Un tapa stāsts.
"Tas ir stāsts par cerībām. Par to, kāpēc cilvēki brauc prom no Latvijas, kas ir gan skaista, gan eiropeiska, gan iespēju pilna valsts. Par to, ko cilvēki sagaida no dzīves Amerikā un ar ko patiesībā viņi ir saskārušies. Stāsts par izdzīvošanu, neatlaidību, meklēšanu, vientulību, spītību, vieglumu. Ceļojums laikā, cilvēkos, viņu pasaulēs un viņu dzīvēs" (no projekta "Sprīdītis pasaulē" mājas lapas internetā).
Projekta rezultāts ir 50 minūšu gara dokumentāla filma (Jura Podnieka studija) un 105 mākslinieciski dokumentālu fotogrāfiju izstāde. Tie ir stāsti par pēdējo gadu laikā uz Ameriku izceļojušo latviešu dzīvēm. Ieva un filmas otrs producents, operators un fotogrāfs Māris Ločmelis, savus iespaidus Amerikā krāja trīs mēnešus.
Filmu un izstādi jau redzējuši rīdzinieki un arī dažu citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji.
Bez dokumentiem tevis nav
Laipni lūgti iespēju zemē Amerikā! Vai tā tas ir? Nē, apgalvo Ieva, kad uzklausījusi gandrīz 60 Amerikas latviešu dzīvesstāstus - lielākoties skumjus un skarbus. "Amerika ir skaista zeme. Tur ir daudz, ko redzēt - tuksneši, sniegoti kalni, okeāni, debesskrāpji. Taču ir jāzina, kā uz Ameriku braukt. Nevar braukt bez dokumentiem, nelegāli un mēģināt tādā veidā pelnīt lielu naudu. Dažiem tas beidzas slikti. Ja tu saslimsti, neviens par tevi nav atbildīgs. Tevi pat neuzņem slimnīcā, jo tevis bez dokumentiem nav."
Ievai draugi rādījuši Čikāgas lielākās avīzes numuru ar lielu virsrakstu pirmajā lappusē "Latviešu meitenes pārdotas seksbārā". Solot darbu, meitenēm atņemtas pases. Viņas piespiestas strādāt par prostitūtām un striptīza dejotājām. Pārējā laikā turētas ieslēgtas istabā.
Stāstot par filmas varoņu dzīvi, Ieva šausminās par cilvēku pieredzēto. "Klausījos un pie sevis domāju - ārprāts, kam vispār cilvēks spēj iziet cauri! Lielākā daļa latviešu Amerikā dara melnu, smagu darbu, par ko saka - Latvijā nekad tādu nestrādātu. Tie, kuriem pietrūkst spēka, sāk lietot narkotikas, lai izturētu.
Iespēju izvēlēties darbu nav. Pat tad, ja aizbrauc uz Ameriku ar augstskolas diplomu, tu nevienam neesi vajadzīgs, iekams sevi nepierādi. Čikāgā ir ielu krustojums, kur ap pulksten 6.00 no rīta ierodas milzīgs pūlis nelegālo darbinieku, viņu vidū arī latvieši. Piebrauc busiņi, izkāpj cilvēki un izvēlas strādniekus celtniecībā vai kur citur. Ja parādi, ka esi labs strādnieks, tad varbūt tevi paaugstina, un tu tiec no tās bedres ārā." Ir latvietes, kuras Amerikā mērķtiecīgi meklē vīru amerikāni. Maksā desmitus tūkstošus dolāru par fiktīvām laulībām, lai saņemtu atļauju dzīvot Amerikā. Ir gadījumi, kad viņas apkrāpj.
Amerika ievelk sevī
Ieva centās noskaidrot, kāpēc tie latvieši, kuri Amerikā nav atraduši laimi, nebrauc mājās. Vieni saka, ka nav naudas biļetei. Ir bail meklēt palīdzību Latvijas vēstniecībā, jo Amerikā dzīvo nelegāli. Ir arī cerība, ka veiksies.
"Kad esi izkūlies un atradis labāku darbu, tad šķiet - kā es tagad braukšu atpakaļ uz Latviju un atzīšos, ka man neizdevās? Labāk pamēģināšu vēl. Tā Amerika ievelk sevī. Pats galvenais ir tas, ka redzi, kā tur dzīvo citi. Ir cilvēki, kuriem pieder milzīgas mājas, pat augstceltnes. Varbūt tas ir naudas lielais vilinājums, kas neļauj atgriezties," spriež Ieva.
Taču viņa saskatījusi naudas pelnīšanas otru pusi. Vidusmēra amerikānim nav laika tērēt sapelnīto, jo ir jāstrādā. Viņš vakarā pēc darba aiziet mājās, "nokrīt", otrā rītā pamostas un atkal iet uz darbu. Ir amerikāņi, kuri visu mūžu neizbrauc ne vien no sava štata, bet arī no savas pilsētas.
Dzīve Amerikā ir dārga. Samaksājot par dzīvokli, ēdienu un sabiedrisko transportu, daudz naudas pāri nepaliek, uzzinājusi Ieva. "Var iekrāt. Taču tādus Amerikas latviešus sastapu maz. Viņi skatās internetā māju Rīgā - pirkšanai, bet saka - apzinos, ka uz Latviju vairāk neaizbraukšu. Cilvēks ir pieradis, ka viņam ir nauda un nav tādu rūpju, kā Latvijā."
Viņi skumst pēc Latvijas
Tas, ko daudzi latvieši meklē Amerikā, ir turība. Ieva sastapa arī salīdzinoši labi situētus, ar dzīvi apmierinātus tautiešus. "Runāju ar kādu ģimeni, kura saka - nevajag skatīties atpakaļ. Esam tur, kur esam. Mums tagad ir labi. Ir darbs, nauda, māja. Varbūt Latvijā būtu grūtāk. Nebūtu naudas, ar ko samaksāt par dzīvokli un ēdienu. Tagad mums tas ir. Un nerunāsim par Latviju."
Ieva tomēr nojautusi, ka lielākā daļa otrā emigrācijas viļņa Amerikas latviešu skumst pēc dzimtenes, kaut arī atklāti par to nerunā. Gandrīz visiem ir Latvijas karodziņi. Daudzi brauc iepirkties uz krievu rajonu veikaliem, kur pārdod sieru "Dzintars" un rupjmaizi. Telefona sarunās ar tuviniekiem Latvijā asaras birst abās pusēs. Filmas varoņi skumst. "Māsai piedzimuši bērni, kurus nepazīstu." "Mazais brālītis izaudzis. Es vairs nepazīstu viņa balsi." "Nomira vecmāmiņa, bet es netiku uz bērēm."
Vai jaunie Amerikas latvieši ir laimīgi? Ieva domā, ka vairums viņas sarunbiedru - ne. "Kad sāku par to runāt, viņi sasparojas un taujā pretī - pasakiet, kurš tad Latvijā ir laimīgs? Taču, ja jau tev ir tāda enerģija un spēks, kāpēc neliec to lietā Latvijā? Ja man Amerikā 21 gadu veca latviete saka - man neviens neko nevar nodarīt, jo esmu kļuvusi cieta kā klints, un viņai, šķiet, nav bijis jaunības, jāvaicā - kāpēc tiek nests tāds upuris?" neizprot Ieva.
Mūsdienu emigrantus nesaprot arī tie latvieši, kuri uz Ameriku izceļoja Otrā pasaules kara laikā. Ieva stāsta, ka viņi nepieņem domu, ka kāds labprātīgi pamet Latviju. Šīs abas paaudzes nesatiekas un nesarunājas.
Tiksimies pēc pieciem gadiem?
"Cilvēki kopš seniem laikiem braukuši pasaulē laimi meklēt. Taču mūsdienu Latvijā viņu skaits arvien palielinās. Tas ir paradoksāli. Tieši šobrīd, kad Latvijai vajag ikviena cilvēka spēku un darbu, viņi brauc projām. Ceļojot un mācoties esmu bijusi daudz kur pasaulē. Taču man nekad nav bijusi doma vienā no šīm vietām palikt dzīvot. Man patīk Latvijā," to sakot, Ieva piebilst, ka daudzi varbūt emigrē, jo neredz iespēju dzīvot labāk Latvijā. Ja laukos sēdi bez darba un uzzini, ka radinieks vai draugs Amerikā pelna 400 dolārus dienā, ir saprotama vēlme pamēģināt arī pašam. Taču viņš nezina Amerikas dzīves skarbo pusi.
Ievai ir iecere uzņemt filmas "Sprīdītis Amerikā" turpinājumu - par tiem pašiem cilvēkiem, tikai pēc pieciem gadiem.

Citu datumu laikraksti

  • Mainīti naturalizācijas testa jautājumi

    No 5.janvāra tāpat kā līdz šim naturalizācijas pārbaužu testu veidošanai izmantos 100 jautājumus, bet desmit no tiem par Latvijas vēsturi un...

  • Lauku ceļi ir slideni

    Autobraucējiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Iestājoties aukstam laikam, ir pasliktinājusies situācija uz lauku ceļiem.Autobraucējiem ir jābūt īpaši...

  • Paplašina datoru biznesu vairākos rajonos

    SIA “GBVJ”, kas nodarbojas ar datoru tirdzniecību un servisu, pagājušais gads bijis veiksmīgs.SIA "GBVJ", kas nodarbojas ar datoru tirdzniecību un...

  • Feldšerpunkts iegūst sertifikāciju

    Jau ceturto mēnesi Virešu feldšerpunkts darbojas kā sertificēta medicīnas iestāde. Sertifikāts iegūts uz pieciem gadiem.Jau ceturto mēnesi Virešu...

  • Izdos divu rajonu tūrisma bukletu

    Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste tūrisma darbā Kristīne Vimba vienojusies ar tūrisma darba organizatoru Daili Kadili Gulbenes rajonā, ka...

  • Par auto apzagšanu Valmierā aiztur alūksnieti

    Naktī uz 4.janvāri aizdomās par piecu automašīnu atlaušanu un apzagšanu Valmierā, Vītolu ielā, aizturēts kāds alūksnietis.Naktī uz 4.janvāri aizdomās...