Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sprīdītis dodas pasaulē un atgriežas mājās?

Ko skolēni, skolotāji, augstskolu studenti un pasniedzēji sagaidīs no brīža, kad Latvija teiks «jāvārdu» Eiropas Savienībai?

Ko skolēni, skolotāji, augstskolu studenti un pasniedzēji sagaidīs no brīža, kad Latvija teiks «jāvārdu» Eiropas Savienībai? Vai viņi un galu galā arī mēs visi no tā baidāmies? Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem, aicinājām savu viedokli paust cilvēkus, kas tieši saistīti ar izglītību.
Andris Tomašūns, Spīdolas ģimnāzijas skolotājs,
Pēteris Bušmanis, LLU rektors,
Inta Jorniņa, Spīdolas ģimnāzijas skolotāja,
Daiga Latkovska, BJC «Junda» direktores vietniece,
Indulis Balmaks, Eiropas kustības Latvijā jauniešu komisijas vadītājs,
Andris Rimša, Spīdolas ģimnāzijas 10. klases skolnieks, Jelgavas Skolēnu domes priekšsēdētājs.
Kāpēc jaunieši dodas mācīties uz augstskolām?
Andris Tomašūns: Tikai dažus mēnešus pirms iestāšanās referenduma ES, būšu nedaudz ekstrēmists, neredzu to jauno cilvēku motivāciju, kas iet mācīties Latvijas augstskolās. Tās piedāvā vienu no Eiropā labākajām izglītībām daudzās nozarēs, tomēr pašreiz, visai viennozīmīgi, jauniešiem jāpieņem lēmums, kas mēs būsim ES – kalpi vai saimnieki. Diemžēl jaunatnes lielākā daļa, kas dodas studēt uz ES dalībvalstīm, izdzīvošanas instinktu vadīta, netiek tālāk par zemeņu lasīšanu vai kādu citu melno darbu. Lielākā mūsu jauniešu kļūda ir iet studēt nevis, lai noteiktu situāciju, bet, lai meklētu un gaidītu brīdi, kad kāds piedāvās kalpošanas iespējas. No šā viedokļa raugoties, Eiropa mums ir liels pakalpojumu tirgus. Ja orientējamies uz iestāšanos ES, galvenajai domai jābūt – nevis kā es tur kalpošu, bet kā es tur noteikšu situāciju. Domāju, vairums pašreizējo eiropesimistu redz, ka mēs tur kalpojam. Acīmredzot tam ir dziļas vēsturiskas saknes, jo esam bijuši lieliski muižu vagari un labi karotāji puspasaules armijās, bet nekad pilnībā neesam bijuši noteicēji savās mājās.
Nesen laikrakstā lasīju kādas LLU Ekonomikas fakultātes beidzējas sacīto, ka pēc augstskolas beigšanas viņa nekādi nevar atrast darbu. Tādu jauniešu pašlaik ir tūkstošiem. Viņi saka – man nav darba, es to nevaru atrast, mani tur neņems. Man arī «uz paplātes» neatnes labi atalgotu darbu.
Iespējams, vaina meklējama izglītības sistēmā.
A.T.: Jaunais cilvēks tomēr atnāk uz augstskolu un pats ar savu naudu var noteikt, kādu izglītību viņš vēlas. Cik daudz no viņiem ir tādu, kas gatavi organizēt darbu ne tikai sev, bet arī citiem?
Pārsvarā jaunieši tikai saka – iedod, iedod... Pašreiz skolēni vasarā ir gatavi stādīt un ravēt puķu dobes, vienu vārdu sakot, saņemt to, kas ir jau gatavs. Tādi jaunieši, kas strādā un pelna naudu dažādos pašu ierosinātos projektos un aktivitātēs, ir retums.
Pēteris Bušmanis: - Uzņēmēji pēc studiju beigām būs tikai viena daļa. Tajā pašā laikā uzskatu, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir darba tikums un vēlme mācīties. Latvija ir par gudru un par mazu, lai tajā pietiktu vietas visiem gudriem cilvēkiem. Tieši šajā aspektā redzu lielās iespējas, kuras piedāvā iestāšanās ES. Gan šeit, gan tur mūsu jaunieši varēs atrast pienācīgi atalgotu darbu. Protams, ne uzreiz, bet jau pārredzamā nākotnē. Pašlaik Eiropā ir pieprasīti inženieri un būvnieki, arī citi speciālisti, kurus spējam sagatavot atbilstoši starptautiskajām prasībām.
Pašreizējā izglītības sistēma sniedz pietiekami daudz teorētisko zināšanu. Tajā pašā laikā dzīve pieradinājusi jauniešus šīs zināšanas ļoti radoši piemērot praksē, un tāpēc viņi ir labi sagatavoti gaidāmajai konkurencei Eiropas darba tirgū. Trūkst tikai pašapziņas. Atceros, kā pats glabāju ābolus pagrabā. Rudenī nolieku un visas ziemas laikā ņemu un lasu laukā bojātos, lai apēstu. Tajā pašā laikā labie paliek līdz nākamajai reizei un atkal sapūst.
Inta Jorniņa: - ES nav vienotas izglītības politikas, tāpēc katra dalībvalsts pati ir tiesīga lemt par savu izglītības sistēmu. Domāju, ka mūsu valstī kopumā jau tagad ir labi sakārtota izglītības sistēma, tikai līdz galam nav formulēti tās galamērķi. Neatpaliekam no Eiropas zināšanu līmenī, bet skolu beidzēji ir iepakaļ savās prasmēs praktiskajā dzīvē. Latvijas skolās pārsvarā ir smagas programmas, kas ieliek labus teorētiskos pamatus, bet galarezultātā gatavojam darba ņēmējus, nevis devējus. Skolā nav laika, kuru veltīt grupu darbam un individuālajām aktivitātēm. Kopējā izglītības politika būs jāmaina, lai sagatavotu audzēkņus dzīvei darba konkurences apstākļos.
Vēsturiski izveidojies, ka izglītības sistēma māca mūsu bērniem pieticību tālākajā dzīvē. Nemitīgi tiek uzdoti jautājumi: vai mēs varam, vai mums tas pienākas? Mūsu skolotāji pašreizējā izglītības sistēmā neprot iemācīt bērniem to, ka viņi var daudz. Sen jau to pierādījuši gan mūsu skolas, gan citu Latvijas skolu aktīvākie jaunieši. Pašreiz pieejami studiju kredīti, bet daudzi baidās tos ņemt, jo galvenās ir šaubas un neticība pašu spēkiem, ka nevarēšu to pēc labas izglītības iegūšanas atdot. Īpaši tas attiecas uz laukos dzīvojošajiem. Problēma – iedrošināt skolēnu un viņu vecākus uzdrīkstēties pamēģināt. Tie, kas tikuši tam pāri, sasniedz fantastiskus rezultātus gan Eiropas, gan pasaules darba tirgū.
Daiga Latkovska: - «Jundā» vairāk nekā 150 jauniešu pēdējā laikā apmeklējuši mūsu darba biržu. Bija interesanti novērot, ka darba anketā uz jautājumu par iemaņām un prasmēm lielākā daļa minēja, ka viņi sevi uzskata par plaša profila speciālistiem. Tas mūs nedaudz pārsteidza, kaut no otras puses liecina par atbilstošu pašapziņas līmeni. Vēlos piebilst, ka daži jaunieši krietni vien pārvērtē savas prasmes. Nevar būt, ka vairums ir tik plaša profila speciālisti. Tajā pašā laikā jūtama tendence, ka jauniešiem pilnīgi bez jebkādām iemaņām pašapziņas līmenis ir tik liels, ka viņi neies strādāt bez atbilstoša atalgojuma. Daļā valda princips – vēlos uzreiz un daudz, jo man taču tas pienākas.
P.B.: - Tam varētu piekrist, jo bieži vien arī augstskolā iznāk novērot, ka prasības ir augstas bez pienācīga zināšanu seguma.
A.T.: - Piekrītu, jo skolēnu izstrādātajos projektos esmu redzējis arī grandiozus piedāvājumus, skatu no putna lidojuma, kas aptver dažādas jomas. Tajā pašā laikā ir maz projektu, kas piedāvā sakopt kaut vai nelielu pļavu vai sporta spēļu laukumu. Jauniešiem trūkst saskares ar realitāti.
- Kam būtu jāpievērš uzmanība, dodoties studēt uz ārzemēm?
P.B.: - Doties mācīties uz ārvalstīm ir jēga, tikai pabeidzot bakalaura vai maģistra studijas tepat Latvijā. Nav nozīmes tērēt naudu ārzemēs, ja nezini, ko pats vēlies. Protams, jāizdara dažas korekcijas vidējās izglītības politikā, kas vēl pilnvērtīgi nesagatavo topošos studentus.
Augstskolām ir labas attiecības Baltijas mērogā, tās aktīvi strādā ar ES valstu izglītības programmām, kuras skolu un augstskolu beidzēji joprojām nemāk izmantot. Kā galveno šādas situācijas iemeslu saskatu zemo valodu zināšanu līmeni un projektorientētas domāšanas trūkumu.
- Vai tas nozīmē, ka visiem jāpārvalda angļu valoda?
A.T.: - Šī valoda ieņem vadošo vietu starptautiskajās attiecībās. Savulaik skolā piedāvājām apgūt vairākas Eiropas valodas, tomēr tagad esam sapratuši, ka skaitam nav nozīmes. Vajadzīga kvalitāte.
I.J.: - Skolēni paši saprata, ka, apgūstot mācību programmu, nav iespējams labi iemācīties daudzas svešvalodas. Kaut gan tie, kuri palikuši uzticīgi franču valodai, nupat atgriezās ar skolā iestudētu teātra uzvedumu no Francijas. Tur mūs uzaicināja pēc šīs valsts izglītības apmaiņas programmas.
Andris Rimša: - Pašreiz beidzot 10. klasi, uzskatu, ka jaunieši, kas tiešām vēlas labi iemācīties svešvalodu, to var izdarīt arī skolā. Otrā svešvaloda, kuru izvēlējos apgūt, ir krievu. Daudziem tas bija pārsteigums, bet to izraudzīju apzināti, saprotot, ka pēc iestāšanās ES Latvija būs valsts ar strauji attīstošos tranzīta un pārstrādes ekonomiku, kur liela nozīme būs attiecībām ar Krieviju. Ja skolēnam trūks motivācijas mācīties, viss pašlaik un nākotnē piedāvātais viņam šķitīs nevajadzīgs. Man nav bagātu vecāku, tāpēc saprotu, ka jāizmanto iespējas, ko piedāvā skola.
P.B.: - Jārēķinās ar faktu, ka starptautiskās augstskolu apmācības programmas ir virzītas uz angļu valodu kā saziņas līdzekli, tādēļ šīs valodas zināšanas ir priekšnoteikums, iesaistoties starptautiskajā apritē.
- Vai iestāšanās ES mainīs izglītības sistēmu?
P.B.: - Noteikti mainīsies augstākās izglītības sistēma. Galvenokārt tas būs saistīts ar kvalitātes paaugstināšanu un mūsu izsniegto izglītības diplomu atzīšanu. Jau tagad dažas Lauksaimniecības universitātē apgūstamās specialitātes ir sertificētas atbilstoši Eiropas kvalitātes kritērijiem.
A.R.: - Mācos ar domu, ka kādu laiku noteikti pavadīšu, studējot ārvalstīs. Esmu pārliecināts, ka, Latvijai iestājoties ES, manu mērķi atvieglos studiju stipendijas. Pašreiz gan man nav nodoma apmesties uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.
- Jau tagad darbojas vairākas izglītības programmas, un daudzi to beidzēji pēc tam paliek uz dzīvi citās valstīs. Vai Latvijai tas ir izdevīgi?
A.T.: - Pērn biju Kanādā, kur vienā augstskolā mani izbrīnīja Ķīnas studentu lielais skaits. Tā ir šīs valsts veicināta politika, jo, ja students pēc augstskolas beigšanas kādu laiku paliks strādāt citā valstī, viņš savā mītnes zemē atgriezīsies gan ar zināšanām, gan arī ar finanšu ieguldījumiem. Bija skaidri redzams, ka nākotnē tiks dibināti Kanādas un Ķīnas kopuzņēmumi. Jāpiekrīt gan tam, ja students dodas uz ārzemēm nopelnīt naudu tikai vecai automašīnai un lētām izklaidēm, nevis pēc zināšanām un kontaktiem, tad ES Latvijai nav vajadzīga.
Indulis Balmaks: - Nesen tiekoties ar Portugāles augstskolu pārstāvjiem, uzzināju, ka pēc iestāšanās ES uz ārzemēm devās strādāt daudzi augstskolu beidzēji un pasniedzēji, taču, ceļoties labklājības līmenim, tagad viņi atgriežas un mācību kvalitāte Portugālē strauji uzlabojas.
- Vai pastāv iespējas jauniešiem jau tagad saņemt ES finansējumu?
A.T.: - Pērn bija interesanta situācija. Starp 400 Jelgavas sabiedriskajām organizācijām nebija nevienas, kura varētu izstrādāt vismaz 20 tūkstošu eiro vērtu projektu, jo mazāka budžeta projektus atbilstoša fonda komiteja nemaz neizskatīja.
D.L.: - Pēdējos gados jauniešiem pieejams pietiekami daudz Eiropas fondu līdzekļu. Ceru, ka pēc iestāšanās tādu iespēju būs vēl vairāk. Jauniešu aktīva piedalīšanās pašreizējās aktivitāšu ir «taciņas mīšana» nākotnei. Uzskatu, ka jauniešu aktivitāšu centros pieejamie projektu konkursi ir patiesā gatavošanās turpmākajai dzīvei.
I.B.: - Daudzi joprojām nav pienācīgi sapratuši visā pasaulē jauniešu vidū tik populāro brīvprātīgo darba kustību. Pērn pat iznāca, ka uz 50 vietām, ko brīvprātīgo darbam bija atvēlējusi Vācija, pieteicās un aizbrauca tikai 40. Jābūt daudz aktīvākiem iespēju meklējumos.
D.L.: - Pašreiz man situācija ar iespējām mūsu jauniešiem mācīties un strādāt ārvalstīs nedaudz atgādina Annas Brigaderes pasaku par Sprīdīti, kas devās plašajā pasaulē, bet atgriezās mājās. Tā notiks arī mūsu jauniešiem. Esmu par to pārliecināta.

Citu datumu laikraksti

  • Mīts: Eiropas Savienībā nosaka garāku darba laiku

    - Eiropas Savienībā Darba laika direktīvā ir noteikts lielāks stundu skaits nekā Latvijas Darba likumā. Tas taču nozīmē, ka pēc pievienošanās Eiropas...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Piemiņas pasākumi. 14.jūnijā pulksten 10.00 Alūksnē Komunistiskā genocīda upuru atcerei notiks piemiņas brīdis pie Mātes tēla.Piemiņas...

  • Ja nākamajā rītā ir slikti

    Ir izlaidumu un tūlīt arī - Jāņu laiks. Starp smaržojošiem ziediem un pīpenēm. Bet reizēm nākamajā dienā pēc kārtīgas lustēšanās ir nedaudz grūti un...

  • Lauku iedzīvotāji Latvijā uzskata, ka var izdzīvot bez Eiropas Savienības

    Alsviķu pagasta iedzīvotāja Velta Jundze ir pārliecināta, ka Latvija var izdzīvot arī bez iestāšanas Eiropas Savienībā.Alsviķu pagasta iedzīvotāja...

  • Upe

    Viņas balss aiztrūkst, viņa atmin Ansi un iedomā, kā būtu, ja viņš būtu ienācis pie Dārtas kā pie "Rotiņu" saimnieces, bagātais Silabriedis Ansi...

  • Uz Albāniju var doties bez vīzas

    29.maijā stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Albāniju.29.maijā stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Albāniju . Latvijas Republikas...

  • Saņēmēju vairāk, bet saujā mazāk

    Latvijas lauksaimnieki nonākuši grūtas apjēgas priekšā. Turpmāk katru nākamo gadu paredzama atšķirīga valsts atbalsta forma lauksaimnieciskajai...

  • Būs jauni kredīti

    Vai Latvijas iedzīvotājs līdz brīdim, kad zemi varēs iegādāties ES iedzīvotāji, būs ekonomiski spējīgs iegādāties zemi pats?Vai Latvijas iedzīvotājs...

  • Upe

    - Tad jau gan, bet redzi, Pēter, - tici vai netici , bet tas augstais visu redz. Vai varēsi mierīgu sirdi dzīvot?12. - Tad jau gan, bet redzi, Pēter,...