Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Spriež par invalīdu integrāciju sabiedrībā

Pagājušajā nedēļā turpinājās Alūksnes rajona padomes Sabiedrības integrācijas veicināšanas darba grupas izstrādātā projekta "No atšķeltības uz līdzdalību" sabiedriskā apspriešana.

Pagājušajā nedēļā turpinājās Alūksnes rajona padomes Sabiedrības integrācijas veicināšanas darba grupas izstrādātā projekta "No atšķeltības uz līdzdalību" sabiedriskā apspriešana. Šoreiz tajā piedalījās rajonā dzīvojošie cilvēki ar īpašām vajadzībām un to sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
"Izstrādājot šo projektu un anketējot iedzīvotājus, uzdevām jautājumu, kas, viņuprāt, Alūksnes rajonā ir no sabiedrības visvairāk izstumtā kategorija. Izrādījās, ka vairums aptaujāto – 12,12 procenti uzskata, ka tie ir invalīdi. Cilvēki, kam nav ierobežotas kustības spējas vai citas veselības problēmas, nespēj apzināties, kā jūtas un ko domā cilvēki ar īpašām vajadzībām. Iedzīvotāju sašķeltība ir viens no rajona attīstību kavējošiem faktoriem, un mūsu mērķis ir to mazināt," saka Alūksnes rajona padomes izpilddirektore un projekta "No atšķeltības uz līdzdalību" darba grupas locekle Gunta Ļuļe.
Uz tikšanos bija ieradušies pārstāvji no Latvijas Nedzirdīgo savienības Surdotehniskās palīdzības centra Alūksnes filiāles, Alūksnes rajona bērnu invalīdu ar īpašām vajadzībām atbalsta centra "Saulstariņi", Latvijas Bērnu fonda Alūksnes nodaļas, Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas nodaļas, Alūksnes rajona politiski represēto kluba "Sarma", rajona invalīdu biedrības un sociālās palīdzības speciālisti.
Nevar iekļūt pašvaldībās
Viņi izteica domu, ka būtiskas problēmas cilvēku ar īpašām vajadzībām integrācijai sagādā savstarpējās komunikācijas trūkums. Bērni invalīdi nevar iekļūt vispārizglītojošās iestādēs. Nav pieejamas pašvaldību ēkas. Bieži vien vietās, kur uzbrauktuves ir, tās ir ļoti stāvas.
Alūksnē cilvēki ar īpašām vajadzībām nevar iekļūt administratīvajā ēkā, jo ne pie vienām durvīm nav uzbraucamā celiņa. G.Ļuļe uzsver, ka šī problēma ir apzināta. "Tās novēršana prasa nelielu darbu, varbūt mazliet vairāk naudas. Pie tās risinājuma esam jau strādājuši, rakstot projektus. Diemžēl līdz šim neviens no tiem nav atbalstīts," saka G.Ļuļe.
Alūksnes rajona politiski represēto kluba "Sarma" priekšsēdētāja Ilga Šūpulniece uzsver, ka Alūksnes rajona iedzīvotājiem, kam ir sociālas problēmas, nepieciešams apvienoties, jo pašlaik invalīdu biedrība ir sašķēlusies vairākās atsevišķās organizācijās. "Tad būs vieglāk risināt kopīgās problēmas, jo sāpe visiem ir viena. Tad arī pašvaldību piešķirto finansējumu varēs tērēt lietderīgāk," norāda I.Šūpulniece.
Ir jābūt optimistiem
Annenietis Jānis Kaktiņš jau vairākus gadus ir saistīts pie invalīdu krēsla. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām čīkstēšana ir jāmet pie malas un jābūt optimistiem. "Gribētos, lai fiziski veselie cilvēki mūs neuzskata par nabagiem vai cietējiem. Ikviens cilvēks var sasniegt tālus mērķus, ja viņam ir gribasspēks. Galvenais, lai arī invalīdus iesaista dažādu pasākumu un aktivitāšu rīkošanā," klāsta J. Kaktiņš.
"Saulstariņu" vadītāja Māra Podkalne ir pārliecināta, ka viens no būtiskiem integrācijas problēmas risinājumiem ir sabiedrības informēšana. "Galvenais, lai vecākos būtu vairāk iniciatīvas iesaistīt bērnus – invalīdus dažādās aktivitātēs," viņa saka.
Tikšanās laikā dalībnieki uzsvēra, ka invalīdiem ir grūti pārvietoties pa pilsētas nelīdzenajiem trotuāriem, trūkst iespēju strādāt, lai varētu nodrošināt ģimeni, nedzirdīgajiem bērniem ir liegta iespēja mācīties, jo nav speciālistu, kas prot vieglo valodu un nodrošinātu surdotulkojumu.
Vairāk jāizmanto pieejamā informācija
Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Vija Vārtukapteine akcentē, ka invalīdiem ir aktīvāk jāizmanto iespējas un informācija, kas pašlaik jau ir pieejama. "Organizāciju pārstāvjiem ir svarīgi regulāri tikties, sadarboties un rīkot kopīgus pasākumus. Tāpat var rakstīt projektus, lai gūtu finansējumu. Nepieciešams rajonā atrast cilvēku, kas varētu iziet darba audzinātāju apmācību, jo arī garīgi slims cilvēks vēlas strādāt," stāsta V.Vārtukapteine.
Projekta "No atšķeltības uz līdzdalību" realizācijas termiņš sākās 2002.gada augustā un beigsies šāgada jūlijā, kad jābūt uzrakstītai Alūksnes rajona integrācijas programmai. "Gribētos, lai tā nav uzrakstīta tikai papīra dēļ, bet tajā būtu iekļautas visas problēmas un pasākumi, kā mazināt sabiedrības sašķeltību," saka G. Ļuļe. Viņa priecājas, ka pēc tikšanās ar rajona invalīdiem projektā varēs ieviest vairākas būtiskas izmaiņas, par ko darba grupas locekļi līdz šim nebija iedomājušies.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    - Mamm, es redzēju nelabu sapni! - viņš vēl samiegojies, raudādams teic.2. - Mamm, es redzēju nelabu sapni! - viņš vēl samiegojies, raudādams...

  • Nav pasaulē vietas, kur nebūtu ukraiņu

    Ukraiņu vēsture Latvijā sākas aptuveni 19.gadsimtā. Pirms 1. pasaules kara ukraiņu diaspora nav bijusi liela - aptuveni trīs līdz četri tūkstoši...

  • Policija imformē

    Iet bojā vīrietis. Ugunsdzēsēji 12.maijā informējuši policiju, ka Pededzes pagastā ugunsgrēkā gājis bojā 1953.gadā dzimis vīrietis.Iet bojā...

  • Vai līki gurķi būs jāizmet?

    Runājot par ES uzliktajiem ierobežojumiem dārzeņu audzētājiem, visvairāk piemin standartu gurķim, kas Eiropas Savienībā nedrīkstēšot būt līks.Runājot...

  • Ar ko ES atšķiras no PSRS?

    Abām savienībām ir zināma līdzība: Padomju Savienībā bija 15 republikas, Eiropas Savienībā ir 15 dalībvalstis.Abām savienībām ir zināma līdzība:...

  • Upe

    "Apsīšu" mājas grimst ziemas vakara krēslā, taču tās logos neatspīd ne mazākais gaismas stariņš, kas vēstītu par to, ka mājās būtu kaut viena dzīva...