Stārķi ligzdās bučojas un perē putnēnus

Latviju šopavasar atkal ir okupējuši stārķi, kas jau izveidojuši pārus un ligzdās klabina knābjus tā, ka tas stipri vien atgādina bučošanos.

Latviju šopavasar atkal ir okupējuši stārķi, kas jau izveidojuši pārus un ligzdās klabina knābjus tā, ka tas stipri vien atgādina bučošanos. Tātad nupat jau būs izdētas olas un sāksies mazuļu perēšana.
Baltais stārķis ir aizsargājams putns (tāpat kā otra Latvijā mītošā suga - melnais stārķis, kas vairās no cilvēka un ligzdo mežā). Tas izplatīts visā Latvijas teritorijā. Stārķis var nodzīvot apmēram divdesmit gadus, ja liktenis labvēlīgs. Daudzi iet bojā pārlidojumu laikā. Ik pavasari šis putns uz Latviju mēro ceļu no siltajām zemēm, kas ved cauri kara zonai - Izraēlai, Palestīnai.
Izsenis baltais stārķis gribējis ligzdot cilvēka tuvumā. "Agrāk par to prieka bija vairāk. Cilvēks gadsimtiem ilgi par stārķi ir rūpējies. Dominēja humānais aspekts. Turklāt cilvēki ticēja, ka šis putns, ko sauc arī par svēteli, nes laimi - bērniņus mājās. Tagad gan Latvijā dzimstība samazinās. Kāpēc stārķi ligzdo uz elektrības vai telefonu vadu stabiem? Tāpēc ka cilvēks vairs nerūpējas par šo putnu. Vai daudzi saimnieki izveido ligzdas vietu uz mājas vai kūts jumta? Vai daudzi speciāli izgriež koku zarus un uzliek rata riteni ligzdas atbalstam?" saka ornitologs Andris Avotiņš no Teiču valsts dabas rezervāta.
Stārķu skaits valstī pieaug
Stārķu ligzdas uz telefonu vai elektrības vadu stabiem rada problēmas. Brīžiem var pasliktināties vai pilnīgi zust telefonsakari, ja uz vadiem no stārķu ligzdām tiek mitrums. Šā paša iemesla dēļ elektrovadi var sapūt un nokrist zemē, tā apdraudot cilvēku drošību. Bet, ja uz vadiem uzkrīt zars, rodas elektrības īssavienojums.
Lai arī SIA "Lattelekom" un valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" uz stārķi skatās kā kaitēkli, tomēr pēdējā laikā reti kad rīkojas brutāli un izjauc ligzdas, kad putni tās jau ieņēmuši. (Šādas vardarbības likumība turklāt ir apšaubāma.) Bet arī ziemā noņemtu stārķu mājokli putns nereti pavasarī atjauno tajā pašā vietā. Svētelis ir spītīgs radījums.
"Tā nav tikai Latvijas, tā ir visas Austrumeiropas problēma - stārķi masveidā ligzdo stabu galos, tā radot sarežģījumus. Viens no iemesliem ir arī tas, ka 20.gadsimtā šo putnu skaits nepārtraukti palielinājies un turpina palielināties. Turpretim vairāk uz Rietumeiropu stārķu vairs tikpat kā nav, jo tur intensīvā lauksaimniecība ir iznīdējusi mitrājus - mazos dīķīšus, kur peldējušas zivis un kurkstējušas vardes. Viss ir meliorēts un pārvērsts tīrumos," saka ornitologs.
Tur, kur šo putnu trūkst, cilvēki pēc tiem ilgojas. Polijā pie katras otrās lauku mājas ir speciāli veidots stabs ar stārķa ligzdu galā. Tur ir putni, tikai mākslīgie.
Ornitologs domā, ka cilvēki varētu palīdzēt stārķiem Latvijā vīt drošas ligzdas uz vadu balstiem tā, lai tās nevienam netraucētu. To var izdarīt, staba galā krusteniski pienaglojot divus dēlīšus. Turpretim Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu Madonas tīklu rajona vadītājs Dzintars Stradiņš iebilst pret šādu "pašdarbību".
"Ir novērots, ka iedzīvotāji tā rīkojas. Cenšas pievilināt stārķus noteiktai vietai. Tas ir jābremzē. Dz.Stradiņš, saka, ka elektriķiem nākas "gāzt ligzdas zemē, ja citas izejas nav". Taču cenšas vismaz nekad to nedarīt putnēnu perēšanas laikā.
"Nevar taču pieļaut, ka vadi stārķu ligzdošanas vietās nopūst, brūk zemē. Var notikt nelaime," saka Madonas elektrisko tīklu rajona vadītājs.
Ligzdas nojauc tikai ārkārtējos gadījumos
"Alūksnes rajona Trapenes pagastā pirms pāris gadiem nācās svētelim ligzdu nojaukt. Elektrolīnijas vadi bija pārtrūkuši. Pussimts iedzīvotāju palika bez elektrības," stāsta Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu Alūksnes tīklu rajona vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš saka, ka neesot jau nekāda prieka tā rīkoties. Tāpēc jāmeklē kompromiss jau laikus.
"Stārķa ligzdas dēļ nācies blakus zemē likt jaunu elektrolīnijas stabu. Putnus neaiztiekam. Stabs bez vadiem paliek, kā bijis ar ligzdu galā," klāsta viņš. Stārķi galvenokārt ligzdojot uz zemsprieguma elektrovadu balstiem. Tie pašiem putniem mazāk bīstami, turpretim, nejauši pieskatoties augstsprieguma vadiem, svētelis iet bojā.
Gulbenes elektrisko tīklu rajona vadītāja vietnieks Māris Elksnis stāsta, ka katru gadu esot "nepatikšanas stārķu dēļ". Jo, "kā uzkrīt kāds ligzdas zars uz vadiem, tā rodas elektrības īssavienojums". Var tvert mirkli, kad svētelis grasās uzvīt sev māju, un mēģināt aizgaiņāt to. Gulbenes un Madonas rajonā praktizē iesmu likšanu elektrovadu balstu galos. Tomēr tie ne vienmēr dod cerēto efektu. Stārķis iemanās uzvīt ligzdu pat uz tāda asuma.
"Stārķu ligzdas nost nejaucam. Paši negribam, un iedzīvotāji nevēlas," saka SIA "Lattelekom" speciālists Rolands Gailītis Gulbenē.
Viņš stāsta, ka tur, kur ligzdas ir savītas stabu galos un traucē telefonsakarus, gaisvadus nomaina. Vietā mazliet zemāk liek izolētus vadus. Tiem slapjums nekaitē.
"Tā Gulbenes rajonā rīkojāmies Tirzā, Dūrē, Druvienā. Jāmaina ir, jo, piemēram, Velēnā stārķu dēļ vadi pat nokrita uz ceļa. Un tas ir bīstami. Tiesa, pēc vadu nomaiņas tie vairs nebalsta ligzdas. Gadās, ka putni tur vairs nemājo. Taču gruntīgi būvētās mājvietās svēteļi paliek," stāsta R.Gailītis.
Ligzdo uz nodegušas mājas skursteņa
Madonas rajona Ļaudonas pagasta Pocē atceras neparastu gadījumu. Nodegusi viensēta, vēl turpinājusi kūpēt, kad stārķis uzlaidies uz dūmeņa un sācis vīt ligzdu. Ātri savu paveicis un iedējis olu. "Laikam taču piemērota mājvieta bija atrasta pēdējā brīdī," saka A.Avotiņš.
Viņš stāsta, ka stārķi paši izvēlas, kur ligzdot. Ir vietas, kas tiem sevišķi patīk. Vietām putni veido pat veselas kolonijas. Piemēram, Mazsalacas apkārtnē Valmieras rajonā, Mazozolos Ērgļu tuvumā. Madonas rajona Ļaudonas pagastā ir daudz šo putnu, arī Tirzā Gulbenes rajonā. Apmēram astoņas ligzdas ik pavasari stārķi aizņem uz Odzienas muižas mūriem Aizkraukles rajonā. Balvu rajona Tilžas pagastā ik pēc 200 metriem redz stārķu ligzdas telefonu vadu balstos autoceļa malā. Pagasta padomes sekretāre Marija Gabrāne saka, ka pie stārķiem šeit pierasts. Vietējie iet garām ligzdām un tās pat neievēro.
"Nedomāju, ka šie putni mums traucētu," saka viņa. Savukārt SIA "Lattelekom" komentē, ka Tilžā cilvēki nesuši upuri stārķu dēļ. Ligzdas daļēji balstās uz vadiem. Un tie telefonsakariem nav izmantojami. Tātad gaisvadu līnija savas funkcijas pilda tikai daļēji.

Citu datumu laikraksti

  • Piedāvā semināru uzņēmējiem

    Alūksnes rajona Tūrisma informācijas centrs aicina lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējus un citus interesentus 2., 3., 9. un 10.maijā piedalīties...

  • Aicina apmeklēt Pavasara zemi

    Alūksnes rajona Tūrisma informācijas centrā līdz 19.aprīlim vēl ir iespējams pieteikties braucienam uz Pavasara zemi Monistē, Igaunijā.Alūksnes...

  • Šķirnes kazas ir ātraudzīgas un pienīgas

    Alūksniete Gaida Romanovska apgalvo, ka kazu ganāmpulks ir labs atbalsts ģimenes iztikai.Alūksniete Gaida Romanovska apgalvo, ka kazu ganāmpulks ir...

  • Apliecība ir bez maksas

    Vai par auto reģistrācijas apliecības maiņu, tādēļ ka agrāk CSDD nebija tajā ierakstījusi pilnu masu un pašmasu, ir jāmaksā vai arī tā būtu...

  • Telefonu ierīko piecu dienu laikā

    Kas jādara, lai mājā ierīkotu telefona līniju? Cik tas maksā?Kas jādara, lai mājā ierīkotu telefona līniju? Cik tas maksā? SIA "Lattelekom" klientu...

  • Ir atvieglojumi auto reģistrācijā

    Vai ir paredzēti maksāšanas atvieglojumi auto reģistrācijai, tehniskās apskates veikšanai invalīdiem, represētām personām, Černobiļas avāriju seku...

  • Fen - šui filozofija

    Izveidot harmonisku vidi, pareizi organizējot dzīves apstākļus - tāds ir ķīniešu filozofijas fen šui mērķis.Izveidot harmonisku vidi, pareizi...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Kultūras pasākumi Madonas kultūras namā 20.aprīlī pulksten 21.00 kafejnīcas vakars "Dāmām un kungiem" (ar "groziņiem").Kultūras pasākumi Madonas...

  • Vēl par solāriju

    Solārijs ir kā profilaktisks un norūdošs līdzeklis veseliem cilvēkiem, tas mazina saules deficītu, uzlabo imunitāti.Solārijs ir kā profilaktisks un...