Stāvā vilkakūla, čūskegle, dižā bezzobe, matonis un bruņrupucis

1. Gada augs –
stāvā vilkakūla
Necila, bet tomēr skaista – stāvā vilkakūla ir Latvijā samērā bieži sastopama, tomēr nenozīmīgā izskata dēļ nav izpelnījusies lielu ievērību un reti kurš to pazīst. Nav aizsargājama suga un nav ietverta Sarkanajā grāmatā. Stāvā vilkakūla ir neliels graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, sarveidīgām, raupjām lapām, kas atgādina vilka kažoka asos akotmatus. Ja paliek nenopļauta vai nenoganīta, tā veido biezu kūlu. Noziedējušai ziedkopai ir raksturīgs ķemmei līdzīgs izskats, tādēļ to būtu grūti sajaukt ar citām graudzālēm. Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par gada auga atradnēm portālā www.dabasdati.lv

2. Gada koks – parastās egles
čūskegles forma
Latvijas Dendrologu biedrība par šāgada koku izvēlējusies parasto egli, kā īpaši izceļamas atzīmējot šīs sugas formas ar īpatnēji izlocītiem un mazzarotiem dzinumiem – tā sauktās čūskegles. Kā balsojumā uzsvēruši vairāki šīs kandidatūras atbalstītāji – kad tad, ja ne Čūskas gadā celt godā čūskegles. Čūskegles nav kāda īpaša egļu suga, gluži pretēji – dažādām egļu sugām dabā atrastas formas ar savdabīgu skraju zarojumu un parupjām skujām, kas nereti atgādina izlocījušos čūsku. Pazīstamākās no parastās egles šādām šķirnēm 'Virgata' un 'Viminalis' var nopirkt arī stādu audzētavās.  

3. Gada sēne – īstā mājas sēne jeb brants
Latvijas Mikologu biedrība par gada sēni izraudzījusies īsto mājas sēni jeb brantu. Tā ir bīstamākā sēne ēkās, izraisa nopietnus bojājumus koka konstrukcijām. Arī Latvijā brants plaši izplatīts, par ko liecina daudzās iedzīvotāju sūdzības par sēnes nodarītajiem postījumiem. Mitras un pavēsas vasaras ir īpaši labvēlīgas tās attīstībai. Branta postījumi Latvijas ēkās veido ap 40 procentu no visiem reģistrētajiem mājas sēņu gadījumiem. Visbiežāk sēne konstatēta grīdās, durvju stenderēs vai koka sienās zem apmetuma.

4. Gada gliemis – dižā
bezzobe
Latvijas Malakologu biedrība par savu dabas simbolu izvēlējusies dižo bezzobi, kas ir lielākā saldūdens gliemene Latvijā. Tās čaulas garums var sasniegt 20 un vairāk centimetru. Latvijas ezeros un upēs sastopamas septiņas gliemeņu un divdesmit divas sīkgliemeņu sugas. Dižā bezzobe izvirzīta dabas simbola statusā, lai pievērstu uzmanību ūdens dzīvniekiem saudzīgām dīķu nolaišanas metodēm. Strauji pazeminot ūdens līmeni, daudzi ūdens dzīvnieki paliek sausumā, dubļos ielipuši.

5. Gada kukainis – raibspārnu smiltājsisenis
Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada kukaini izraudzījusies raibspārnu smiltājsiseni, kas ir aizsargājama sausās un smilšainās vietās sastopama suga.  No pusotra līdz trīs centimetrus garš, slaids kukainis ar gareniski izstieptu ķermeni un, kā jau visiem siseņiem, labi attīstītām lēcējkājām un diviem samērā īsiem taustekļiem galvas priekšpusē. Mātītes parasti ir lielākas par tēviņiem. Nekustīgi uz zemes sēdošs raibspārnu smiltājsisenis ir gandrīz nepamanāms. Taču lidojumā kļūst labi redzami tā koši zilie pakaļspārni, kuru dēļ raibspārnu smiltājsisenis uzskatāms par vienu no skaistākajiem Latvijas taisnspārņiem. Lido klusu. Dzīvo gadu, grauž savvaļas graudzāles, rudenī mātītes izdēj olas, kas pārziemo. Biedrība aicina ziņot par novērotiem siseņiem ar ziliem aizmugurējiem spārniem, ievietojot informāciju dabas novērojumu dienasgrāmatā dabasdati.lv vai nosūtot to tieši biedrībai pa e-pastu “[email protected]”.

6. Gada bezmugurkaulnieks – matonis
Entomoloģijas biedrība par gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies matoni, kas Latvijā ir bieži sastopami kukaiņu parazīti, bet cilvēkiem izraisa nepamatotas bailes. Matoņi jeb zirga mati pieder atsevišķam dzīvnieku tipam, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – diegveidīgie. Iztraucēti matoņi izloka ķermeni un pat sasienas mezglā. Daudziem tie izraisa bailes, kam par pamatu ir nostāsti par to bīstamību. Patiesībā matoņi cilvēkam ir pavisam nekaitīgi, jo parazitē dažādos kukaiņos. Pieaugušus tos var novērot lēni peldam ūdenī. Parasti to garums ir 10 – 15 centimetru, ķermeņa diametrs nepārsniedz milimetru. Pieaugušie matoņi nebarojas. Mātītes un tēviņi sapārojas, tad mātīte vēl izdēj vairākus simtus sīku olu. Parazītam ir divi saimnieki. Vieni apēd olu, no kuras zarnu traktā izšķiļas kāpurs, kas kukaiņa ķermenī izveido cistu. Tad tā ar visu kukaini nonāk kāda plēsējkukaiņa, parasti sienāžu un skrejvaboļu, žokļos un zarnās. Tur no cistas izlien kāpurs, vēdera dobumā barojas, kļūst pieaudzis, līdz izēd sava saimnieka iekšējos orgānus, tam vēl dzīvam esot. Kad matonis izaudzis, tas izdala olbaltumvielas, kas iedarbojas uz kukaiņa smadzenēm, izmaina tā uzvedību un liek tam doties ūdenī un noslīkt. Tad pieaugušais matonis var izlīst no mirušā saimnieka ķermeņa un atrasties sev labvēlīgā vidē. Tā dzīves cikls noslēdzas.

7. Gada putns – kākaulis
Pavasarī daudzviet jūra skan. Tur kākaulis sauc savu vārdu: «Kā-kau-lit, kā-kau-lit.» Ne katrs, kas to dzirdējis, zina, kā izskatās saucējs. Kākaulis ir pīle, kas ligzdo tundrā, bet no novembra līdz maijam uzturas Baltijas jūrā. Ja jūra nav aizsalusi, Latvijas teritoriālajos ūdeņos uzturas ap septiņi procenti visas Baltijas jūras ziemotāju. Ceļošanas laikā arī liela daļa Vācijas, Polijas, Zviedrijas un Lietuvas ūdeņos ziemojušo kākauļu apstājas Irbes šaurumā. Pērn Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība kākauli atzinusi par globāli apdraudētu sugu, jo to skaits pēdējo 16 gadu laikā sarucis par 65 procentiem. Ligzdošanas vietās kākauļus apdraud biotopa pārmaiņas un zudums gan dabisku iemeslu, gan cilvēka darbības (naftas un gāzes ieguve) dēļ, bet ziemošanas vietās – piesārņojums, barības konkurenti un zvejnieku tīkli.

8. Gada dzīvnieks – Eiropas purva bruņrupucis
Eiropas purva bruņrupucis ir vienīgais bruņrupuču kārtas pārstāvis Latvijā. Tas ir neliela izmēra bruņrupucis, kuram karapakss (muguras bruņa) ir tumši pelēks vai melns ar sīkiem dzeltenīgiem, dzeltenīgi baltiem plankumiem. Starp priekškāju un pakaļkāju pirkstiem ir peldplēve. Tēviņi no mātītēm atšķiras ar garāku, resnāku asti, kā arī tiem acs varavīksne ir sarkanīgi brūnā krāsā. Pārtiek no abiniekiem, zivīm un ūdens bezmugurkaulniekiem.Latvija ir Eiropas purva bruņrupuča izplatības areāla ziemeļu robeža. Pie mums ir ļoti rets, vēl nesen tā klātbūtne Latvijā pat tika apšaubīta. Tomēr Latgales Ekoloģiskās biedrības zinātnieku Aijas un Mihaila Pupiņu pētījumi pierādījuši, ka šis bruņrupucis sastopams atsevišķās vietās Latgalē, Zemgalē un Kurzemē.

9. Gada ģeoloģiskais objekts – Stiglavas atsegumi
Stiglavas atsegumi atrodas Latgalē, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā Stiglavas upītes krastos. Tas ir ģeoloģiskais dabas piemineklis – īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu augšdevona Ogres svītas smilšakmeņu atsegumus. Atsegumi ģeoloģiski ir maz izpētīti, un nav pat īsti droši apstiprināta to nogulumiežu stratigrāfiskā piederība. Stiglavas krastos atsegtie slīpslāņotie devona smilšakmeņi veidojušies ūdens straumju ietekmē seklas jūras apstākļos pirms aptuveni 375 miljoniem gadu. Par ģeoloģiskajiem procesiem, kas notika pēc šo smilšakmeņu izveides, liecības nav saglabājušās.

Citu datumu laikraksti

  • Ape īsumā

    ape Vakar pie Apes novada domes ēkas norisinājās ledus lukturu veidošana, kuru organizēja Apes jauniešu klubs “Sliedes” sadarbībā ar Apes novada...

  • Ar dzirkstošu humoru

    Alūksnes tautas namā 7.februārī pulksten 19.00 būs skatāma Leldes Stumbres pārpratumu komēdija „Plīvurītis ar punktiņiem”, ko iestudējis Rīgas...

  • Alūksne īsumā

    Jaunanna Īstenojot biedrības „Interešu centrs „Jaunanna”” projektu „Kultūras tradīciju kopšana, izceļot latviešu tautas tērpu, tautiskās dejas...

  • Īsumā

    Alūksne Novada pašvaldības atkārtoti izsludinātajā konkursā uz Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagasta pārvaldes vadītāja amatu pieteicās seši...

  • Kaķu mājas – vajadzīgas vai ne?

    Pēc kaķu namiņu izvietošanas dažādās pilsētas vietās esam saņēmuši vairāku cilvēku viedokļus, kas ir diametrāli pretēji, un arī jautājumus saistībā...

  • Vecākiem skolas grāmatas vairs nebūs jāpērk

    Gunta Ļuļe, Apes novada domes izglītības darba speciālisteVecākiem tas ir liels atbalsts Pašlaik vēl neesmu saņēmusi šo Ministru kabineta noteikuma...

  • Īsumā

    Biatlons Biatlonisti no Alūksnes startējuši vairākās Pasaules kausa sacensībās. Latvijas vīriešu biatlona izlase, kurā startēja Andrejs ...

  • Alūksnes muzejs top skaistāks

    Alūksnes Jaunajā pilī šobrīd notiek otrā stāva pārseguma siju protezēšana un nomaiņa Alūksnes muzeja izstāžu zālēs, tādēļ janvārī muzeja izstādes un...