Sudrabā iekaļ 800 gadus

Latvijas Banka laiž apgrozībā skaistajam Siguldas novadam veltītu 1 lata sudraba piemiņas monētu.

Latvijas Banka laiž apgrozībā skaistajam Siguldas novadam veltītu 1 lata sudraba piemiņas monētu.
Siguldas vēsturē īpaši nozīmīgs ir 11.gadsimts, kad Gaujas lejtecē ienāca somugru ciltis - lībieši. Teikas un dokumenti vēsta par nocietinātajām koka pilīm Sateseli, Turaidu, Kubeseli, par pretošanos vācu krustnešiem.
Monētas aversā attēlotais zirgs ir atgādinājums par tā īpašo nozīmi Siguldas un apkārtnes seno iedzīvotāju gaitās. Apliecinājums tai ir gan lībiešu apbedījumos atrastie amuleti - zirdziņu piekariņi -, gan Indriķa hronikā aprakstītais notikums. Turaidas lībieši 1191.gadā kā likteņa lēmēju izmantojuši zirgu, kas, pārkāpdams zobenu ar dzīvības lēmēju kāju, lika saudzēt Cisterciešu ordeņa brāli Teoderihu, kuru lībieši bija nolēmuši ziedot saviem dieviem. Lībieši domāja, ka zirga mugurā sēž kristiešu Dievs un virza tā kāju, tāpēc noslaucīja zirga muguru, bet zirgs atkal spēra to pašu kāju, apliecinādams Dieva spēku. Likteņa zirga tēls simbolizē vietējo cilšu pievēršanos kristīgajai ticībai un Rietumeiropas kultūrai.
Roze monētas aversā ir veltījums Turaidas Rozei, kuras īsais mūžs ir apliecinājums patiesas mīlestības spēkam. Leģenda vēsta, ka poļu - zviedru kara laikā 1601.gadā kaujas laukā blakus nogalinātai sievietei pils skrīveris atradis meitenīti, kuru pieņēmis audzināšanā. Meitenei dots vārds Maija Roze, jo viņa atrasta maijā un bijusi piemīlīga kā roze. Maija mīlējusi dārznieka mācekli, bet meiteni iekārojis arī kāds poļu virsnieks. Nespēdama pretoties virsnieka uzmācībai, viņa izvēlējusies nāvi.
Iekarotās lībiešu zemes 1207.gadā sadalīja Zobenbrāļu ordenis un Rīgas bīskaps Alberts. Ordenis Gaujas kreisajā krastā uzcēla mūra cietoksni "Siegewald" (Uzvaras mežs - vācu val.). Šeit izveidojās tirgotāju pilsētiņa. Bīskapa Alberta vajadzībām 1214.gadā tika uzbūvēta Turaidas pils. Reversā redzama Gaujas senleja ar Turaidas pili un Siguldas pilsdrupām.
Monēta "Sigulda" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Tās maksimālā kopējā tirāža - 5000 monētu. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs - 21,50 lati.
Jubilejas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.
Monētas grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte un ģipša modeli - Jānis Strupulis. Monēta kalta Nīderlandes kaltuvē "Koninklijke Nederlandse Munt".

Citu datumu laikraksti

  • Paternitātes pabalstu plāno papildināt

    Šā gada pirmajā pusgadā paternitātes pabalstu kopumā saņēmuši 3704 tēvi, un jūnijā vidējais pabalsta apmērs sasniedza 136,26 latus, liecina...

  • Aicina pieteikties brīvprātīgos

    12.augustā pie Kongresu nama Latvijas Jaunatnes padome sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju rīko Jauniešu kultūras dienu, kurā piedalīsies...

  • Ūdens kvalitāte atbilst normatīviem

    Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Gulbenes filiāle informējusi Alūksnes pilsētas domi, ka ūdens kvalitāte Alūksnes ezera peldvietās...

  • Copes dienas

    1.augusts. Teicama copes diena. Par ēsmu lielāku interesi izrādīs tieši baltās zivis. Lai tiktu pie laba loma, makšķerniekam jāpadomā, par...

  • Palielinās patērētāju aizsardzību

    Lai samazinātu patērētāju iespēju tikt diskriminētiem saistībā ar viņu dzimumu, rasi vai etnisko piederību, Labklājības ministrija ir izstrādājusi...

  • Izgaismos Pilssalas tiltu

    Alūksnē sabiedriskā organizācija vāc līdzekļus Pilssalas tilta izgaismošanai. Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks...