Suns un kaķis uz ielas

Pāris dienu pirms Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes organizētās diskusijas “Suns un kaķis uz ielas” policija bija saņēmusi kārtējo informāciju, ka 1995.gadā dzimušu jaunieti sakodis suns.

Pāris dienu pirms Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes organizētās diskusijas "Suns un kaķis uz ielas" policija bija saņēmusi kārtējo informāciju, ka 1995.gadā dzimušu jaunieti sakodis suns. Tā īpašniekam uzrakstīja administratīvo protokolu, lems par sodu.
Veterinārārsts Dzintars Zellāns stāstīja, ka cietušais pats ir vainīgs, jo regulāri kaitinājis suni.
Pārvaldes veterinārā inspektore Ausma Kamerāde informē, ka šogad jau bijuši 52 gadījumi, kad suns iekož cilvēkam. Pērn līdz šim laikam bija 37, bet visa gada laikā - 45 tādi gadījumi. A.Kamerāde pieļauj, ka tas izskaidrojams ar suņu skaita palielināšanos. Tomēr problēma saasinās. "Suņa kodums ir fiziska un morāla trauma. Turklāt tas ir bīstams, jo iespējams inficēties ar trakumsērgu," akcentē pārvaldes vadītājs Marģers Kamerāds. Pirms dažiem gadiem meitene tikai uz brīdi palaida mazu sunīti no pavadas. Tas ieskrēja pagalmā, kur lielāks suns to nokoda. Turklāt izrādījās, ka cietušais ir bijis slims ar trakumsērgu. Līdz tam dzīvnieks netraucēti staigāja visur, lai gan nebija ne reģistrēts, ne vakcinēts. Pagājušajā gadā no 46 ar trakumsērgu slimajiem dzīvniekiem trīs bija suņi un divi - kaķi. Tas atgādina, ka ar šo bīstamo slimību var inficēties arī mājdzīvnieki.
Ir Dzīvnieku aizsardzības likums, ir arī Suņu un kaķu turēšanas noteikumi.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe uzskata, ka problēmas rada daudzu nevēlēšanās ievērot to prasības. Viņi neprot mīlēt mājdzīvniekus, jo nemāca un neaudzina tos.
"Suņu un kaķu īpašnieki nepilda savus pienākumus. Patversmē ir smagi barot un kopt šos dzīvniekus 14 dienas, lai pēc tam iemidzinātu. Tas nav patīkami," atzīst SIA "Alūksnes nami" dzīvnieku patversmes veterinārārste Sarma Ločmele.
Tomēr veterinārārste Vizma Reimandova ievērojusi pozitīvu tendenci, ka arvien vairāk ir to, kas interesējas par mīluļu veselību, kā arī par sterilizāciju vai kastrāciju. Katru mēnesi pie viņas vakcinēt suņus un kaķus ierodas vismaz desmit īpašnieki. V.Reimandova domā, ka Alūksnē maz tiek darīts, lai nepieļautu suņu "brīvsoli".
Lēmumu nevar labot
Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku uzraudzības daļas vadītāja Mārīte Līne uzsver, ka katras institūcijas rīcībspēju lielā mērā nosaka likumu normatīvie akti. Ir sagatavoti vairāki jauni to projekti. Pagaidām nav pat noteikumu, kādai ir jābūt dzīvnieku patversmei un to darbinieku rīcībai. Latvijas Kinologu federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja Astrīda Kārkliņa secina, ka Gulbenē noķertais suns iemidzināts pirms noteiktā laika. Nelaime ir tā, ka lēmumu par eitanāziju vairs nevar labot.
"14 dienas dzīvnieki ir jātur patversmē neatkarīgi no tā, kas būs pēc tam. Ir jādod īpašniekam iespēja atrast suni vai kaķi. Dzīvniekiem piespriest nāvi ir viegli, bet viņiem tāpat kā cilvēkiem ir tiesības dzīvot," norāda A.Kārkliņa.
Alūksnē suņu un kaķu patversme darbu ir sākusi nesen, turklāt tā ir jauna institūcija, tāpēc viss uzreiz nevar izdoties perfekti. Dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja galvaspilsētā strādā jau piecus gadus, bet tāpēc gadās kļūdas. Pašlaik izstrādā jaunus suņu un kaķu turēšanas noteikumus.
A.Kārkliņa paredz, ka diskusijas izraisīs punkts, kas atļauj suni laist pastaigā bez pavadas. Tomēr vienlaikus ir prasība kontrolēt situāciju, tātad - sekot dzīvnieka rīcībai, jo pretējā gadījumā draudēs bargs sods.
Var atrast uzticamu mājas sargu
Rīgas viešņas iepazinās ar Alūksnes suņu un kaķu patversmi un dalījās pieredzē. Tajā vēl daudz kas ir nepieciešams sekmīgam darbam. Ar kailām rokām nevar ķert ne suņus, ne kaķus. To likšana maisā nav labākais variants. A.Kārkliņa iesaka iegādāties speciālus būrus ar pārvietojamām sienām, kas atvieglo darbu ar agresīviem dzīvniekiem, kā arī dod iespēju izdarīt injekcijas. No patversmes sev uzticamus draugus par noteiktu samaksu var iegādāties tie, kam vajadzīgs labs peļu ķērājs vai mājas sargs.
A.Kārkliņa akcentē, ka patversme nav veikals, tāpēc nevar nepārdomāti dzīvniekus atdot jauniem saimniekiem. Vispirms ir jāpārliecinās, ka pie tiem sunim vai kaķim būs labi. Samaksa ir kritērijs, kā uzzināt par patiesu vēlmi iegūt dzīvnieku, kā arī par iespējām to uzturēt. Visi patiesi priecājās, kad pēc divus vai trīs mēnešus vecas sanbernāra suņu meitenes ieradās jauni saimnieki. Piemīlīgais kucēns pirmdien pēkšņi parādījās veikalā "Agre", kur vismaz pāris stundas par to neviens neinteresējās. Acīmredzot kādam tas vairs nebija vajadzīgs.
Ko iesākt ar bezsaimnieku kaķiem?
Bezsaimnieku kaķu problēma ir tikpat aktuāla kā klaiņojošu suņu. Tikai par to runā krietni mazāk, jo kaķis reti iekož vai ieskrāpē tik stipri, lai sūdzētos vai ierosinātu krimināllietu. Tomēr ņaudētāji, kas strauji vairojas daudzdzīvokļu māju pagrabos, iedzīvotājiem rada diezgan daudz galvassāpju. Daži dzīvnieku mīļotāji tos baro, tā radot antisanitārus apstākļus apkārtējiem, bet citi ar to ir nemierā. Rīgā ir izstrādāta programma, kas ļauj sterilizēt kaķus. Tas ir vienīgais veids, kā samazināt dzīvnieku skaitu. Katru mēnesi galvaspilsētā sterilizē 100 līdz 200 dzīvniekus, bet vajadzētu vismaz tūkstoti. Iemidzina apmēram 150 kaķus, jo pieaugušus kaķus no patversmes ņem reti. Ja tie ir slimi, tad izšķiras par eitanāziju.
"Esam secinājuši, ka visus izķert nav iespējams. Turklāt noķerto vietā drīz rodas citi. Tagad vismaz daļai kaķu ir nogriezta trešdaļa auss, tas liecina, ka tie ir sterilizēti un neradīs jaunus bezpajumtniekus. Pēc sterilizācijas kaķus aizved atpakaļ vietās, kur tie mitinājušies," skaidro A.Kārkliņa.
Protams, nepieciešams iedzīvotājiem izskaidrot, ka tas tiek darīts viņu labā. S.Ločmele piekrīt, ka bieži vien nepieciešams samierināt "karojošās puses" - kaķu barotājus un nīdējus. Nevienam nevar aizliegt palīdzēt badā novārgušiem dzīvniekiem. Drīzāk otrādi - to darīt ir nepieciešams. Tomēr var izvirzīt prasību, lai tādējādi nepiesārņotu un nepiemēslotu apkārtni. Ja to neievēro, iespējams administratīvi sodīt.
Nepieciešams cilvēkus izglītot
"Galvenais ir cilvēkus izglītot un informēt," ir pārliecināta A.Kārkliņa.
Būtu vajadzīgi bukleti, programmas un lekcijas skolās biežāk, nevis tikai reizi gadā - Veterinārajās dienās. Tas nozīmē, ka par šiem jautājumiem ar jauniešiem vajadzētu runāt ne tikai veterinārārstiem, bet arī citiem. Kāpēc vizuālās mākslas stundās nevarētu zīmēt suņus un kaķus? Varbūt vajadzīgs konkurss "Cilvēka labākais draugs"? Tad puikas ar akmeni nemetīs sunim aiz sētas un nekaitinās, braucot ar velosipēdu. Protams, ka tādus "draugus" suns atceras. Ja vārti būs vaļā, pāridarītājam klāsies plāni. Tāpat vairāk jārunā ar tiem, kas mājās vēlas mīļdzīvniekus. Tas nav tikai prieks par dzīvu rotaļlietu, bet arī rūpes un atbildība.
M.Kamerāds secina, ka visiem vēl ir daudz jāmācās. Viņš iecerējis sarunu turpināt pagastos ar veterinārārstu un iedzīvotāju līdzdalību. Informācija radīs skaidrību, kāpēc ir nepieciešama mājdzīvnieku reģistrācija un vakcinācija. Tagad reģistrāciju un žetonu izsniegšanu uzņēmušās pašvaldības vai to iestādes. Drīzumā būs jauni reģistrācijas un identifikācijas noteikumi, kas būtiski mainīs līdzšinējo kārtību. Sākumā tāpat kā līdz šim reģistrētajiem suņiem izsniegs vienādas formas žetonus, bet pēc tam droši vien izmantos mikročipus. Tā varēs nekļūdīgi atrast pazudušu suni, jo mikročipu ievadīs dzīvnieka organismā. To samainīt vai pazaudēt nebūs iespējams, bet ir vajadzīgs instruments, ar ko nolasīt mikročipā ievadītos datus par suni. M.Līne domā, ka tad īpašnieki būs vairāk ieinteresēti reģistrēt dzīvniekus.
Suņu pastaigu laukumi, tualetes un dzīvnieku kapsēta ar izvadīšanu pagaidām ir tikai ieceres.

Citu datumu laikraksti

  • Ikviens grib ievākt rudens ražu

    Rudenī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ievāc darba augļus. Šogad dāsns rudens būs ne tikai zemniekiem, bet arī jaunajām māmiņām, skolotājiem un...

  • Ko tu zini par Kārli Skalbi?

    Rīgas Latviešu biedrība kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību iecerējusi 7.novembrī plašā kultūras programmā “Gaismu sauca” atzīmēt Kārļa Skalbes...

  • Saņem novērtējumu par pagasta kultūrvidi

    Pagājušajā piektdienā Gulbenes rajona Lejasciema pagasta kultūras namā reizē ar vēl sešām pašvaldībām sumināja arī Trapenes pagastu.Pagājušajā...

  • Gūst jaunas ierosmes pārrobežu sadarbībai

    Vācijas Bankas finansētajā starptautiskajā mācību seminārā “Eiroreģions - augam kopā!” piedalījās gandrīz 40 cilvēki no 13 Eiroreģionu veidojošajām...

  • Atsāks mācības piena ražotājiem

    “Valmieras piens” 29.septembrī Alūksnē uz semināru aicina piena ražotājus."Valmieras piens" 29.septembrī Alūksnē uz semināru aicina piena ražotājus....

  • Pensijas palielinās vidēji par 6,14 latiem

    Ar 1.oktobri indeksēs vecuma pensijas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu un vidējo iemaksu algas pieaugumu.Ar 1.oktobri indeksēs vecuma pensijas,...

  • Jāpārreģistrējas līdz gada beigām

    Pamatojoties uz Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteikumiem, nevalstiskajām organizācijām, kuras reģistrētas kā bezpeļņas organizācijas,...

  • Uz gaismas un cerības takas

    Iluta Kaktiņa šķiet enerģiska, spītīga, pat izaicinoša. Taču būtībā viņa ir kā putnēns, kurš pāragri iesācis lidot, aizlauzis spārnus, tomēr cenšas...

  • Piedalīsies izstādēs

    Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes sēdē apsprieda 2005.gadā realizējamos projektus, kas paredz dalību starptautiskās tūrisma izstādēs Lietuvā,...