Svečturus darina ar sirds mīlestību un prāta gudrību

Kārļa Jansona vaļasprieks ir izgudrošana. Viņš nemitīgi kaut ko uzlabo, maina un piemēro.

Kārļa Jansona vaļasprieks ir izgudrošana. Viņš nemitīgi kaut ko uzlabo, maina un piemēro. Viņa racionalizācijas priekšlikumu novērtē ne vien paziņas, bet to atzīst Latvijā.
Kārlis bilst, ka vairākkārt daudzas labas idejas neguvušas cerēto vērtējumu. Par brīvā laika nodarbi uzskatāma arī metāla svečturu gatavošana, ko Kārlis pakārto seno latvju rakstu maģiskumam.
"Ja proti gatavot svečturus, tad, ciemos ejot, nav jādomā, ko dāvināt, tāpēc daļa no tiem pie cilvēkiem aizceļojusi kā dāvana. Suvenīru veikali man nav jāmeklē," saka Kārlis Jansons un iepazīstina ar interesantākajiem rakstiem, kas nolūkoti grāmatā "Latvju tautas dzīvesziņa". Gandrīz katrs metālkalēja gatavotais svečturis, kurā izmantoti vairāki simboli, līdzinās Austras vai Saules kokam.
Katrai zīmei ir spēks
"Izgatavoju, piemēram, svečturus ar ozoliņu, kas simbolizē laimīgus, harmoniskus mūža gadus un pauž pateicību par dzīvē paveikto. Izmantoju skujiņu, kas simbolizē skaistumu, dzīvības turpinājumu, veselības saglabāšanu un tās atgūšanu, cerību un vasaras atgriešanos," stāsta meistars un uzskata, ka ne visu vienmēr iespējams paust vārdos, bet svečturis ar skaidrojošo zīmi runā it kā pats par sevi. Kā rotājumu Kārlis izmanto arī latvju dainās apdziedāto Jumja zīmi - dzīvības saglabāšanas, turpināšanas, auglības un ražas simbolu. "Katrai zīmei ir spēks," viņš ir pārliecināts.
Amatnieks rakstu izvēlē var sacensties ar cimdu adītājām, jo līdzīgi rokdarbniecēm arī svečturos izmanto krusta krustu zīmi. "Krusta krustu lielākoties meitas centās ieadīt cimdos, ko dāvināt puisim kā zīmi, ka viņš tai tīkams, jo minētais raksts simbolizē laimi un mīlestību," stāsta Kārlis.
Viņa krājumā, kas glabājas mājās, ir vairāki svečturi, kuros izmantota Saules zīme. "Tai vienmēr ierādīta godavieta pārējo vidū, jo senais latvietis saulīti vienmēr uzskatīja par visu zemes bērnu māmuliņu, bet dzejniece Māra Zālīte latviešu tautas dziesmās ir saskaitījusi 60 dažādas māmuliņas," izzinājis meistars un ir pārliecināts, ka veiktais uzskaitījums nav noslēdzams.
Rāda dzīves ceļu
Kārlis uzskata, ka ikviena cilvēka dzīvi pavada viņa laimes zvaigzne, tikai ne vienmēr mēs apzināmies un tam ticam. "Zvaigznes zīme rāda, kurp ved cilvēka dzīves ceļš, bet, atgriežoties no tāluma, tā norāda, kur ir mūsu mājvieta un mājinieki. Ne vienmēr aizdomājamies, cik būtiski ir saskatīt ceļu," skaidro meistars.
Veidojot svečturus, viņš cer, ka ļaudis sapratīs latvju rakstu nozīmi un sāks tos lietot arī citās jomās. Kārlim bijis gadījums, ka pat lietišķās mākslas meistarēm vajadzējis skaidrot zīmju nozīmi un pareizību, jo ne visi ielāgojuši, kāds izskatās, piemēram, Austras koks.
Nav prieka
Metālkalējs dzīvē visur meklē līdzsvaru, sakot, ka bez skumjiem brīžiem mēs neprastu novērtēt prieku.
"Ja mums jāpulcējas skumjā brīdī, pavadot tuvu cilvēku, tad manis gatavoto svečturu centrālais simbols ir sarga, glābiņa un svētības nesējs krusts, kura nozīme rodama ne tikai ticību rakstos vien," saka meistars un, pārtraucot stāstījumu par zīmēm, bilst, ka materiāla apstrādē galvenokārt izmantojot dzelzs laikmeta - piektā gadsimta pirms mūsu ēras līdz pirmajam gadsimtam mūsu ērā - atklājumu. Proti, lai aizsargātu svečturi no rūsas, viņš tos nekrāso, bet oksidē.
Piedalās izstādēs
Gandrīz katrā lietišķās mākslas izstādē skatāmi arī Kārļa Jansona darinātie svečturi. Tie greznojas un lieliski papildina pasākumus, piemēram, mācību, kultūras un citās iestādēs. Svečturi, kas novietojami uz grīdas, gatavoti pēc pasūtījuma ar noteiktu sveču skaitu, bet paļaujoties uz meistara izdomu un gaumi. Metālkalēja pūrā ir ne vien svečturi, bet arī dažādi paliktņi puķu podu un ziedu kompozīciju novietošanai.
Visiem, kas Kārli Jansonu apciemo viņa mājās Gulbenes rajona Tirzas pagastā, jāatver saimnieka rokām kaltie vārtiņi. Nelielo darbnīcu raksturo skapis, kur vietu radušas dažādas vīles, metināmais agregāts un skrūvspīles. Jautāts par materiālu svečturu izgatavošanai, meistars bilst, ka ar to esot pilna pasaule. Vajagot tikai meklēt.
Pārmanto prasmi
"Mans tēvatēvs bija kalējs Smiltenes pusē Blomes pagastā. Lai gan tēvs sevi nemēdza saukt par kalēju, tomēr viņa vārds ir ierakstīts visos amatnieku reģistros. Agrāk par kalēju uzskatīja to, kas apkaļ zirgus, kaļ ratus, ragavas un citu, bet tēvam tuvākas bija kuļmašīnas, lokomotīves, apkures katli pienotavās.
Tēvs būtībā bija mehāniķis. Es skaitījos tēva kalējzellis. Sākumā citu nedarīju, kā tēvam padevu kādu dzelzs gabalu, tad pamēģināju arī pats cilāt kalēja veseri. Iemaņas veidojās praktiskā darbā," atceras Kārlis.
Trīsdesmito gadu sākumā viņa tēvs Alūksnes rajona Virešos iegādājies pushektāru zemes un sācis būvēt māju. Lai tiktu pie naudas, par vienu no ienesīgākajiem peļņas avotiem uzskatīja zirgu pakavu radžu kalšanu. Tā vairākus gadus kļuva par pamatnodarbi.
"Māte strādāja Mālpils, tad Grundzāles un visbeidzot Virešu pienotavā līdz laikam, kamēr tēvu ieskaitīja kulakos, bet uz Sibīriju neizsūtīja. Kulaka zīmogu noņēma, bet darbnīcu nācās atdot kolhozam," stāsta metālkalējs, kura pirmā darba vieta pēc Cēsu arodskolas beigšanas bija Gaujienas un Zvārtavas pienotava.
Saņem prēmiju
Kārlis aizrunājas arī par laiku, kad strādājis par mehāniķi Trapenes mašīnu un traktoru stacijā Gaujienā, kur darbs veicies tik labi, ka novērtēts ar vissavienības prēmiju.
Bet 1951.gadā ar Lauksaimniecības ministrijas norīkojumu viņš ieradies darbā Jaungulbenes profesionāli tehniskās skolas autovadītāju apmācības klasē par praktiskās apmācības meistaru. Mācību iestādē nostrādājis 19 gadus.
Metālkalumiem tad bijis maz laika, jo vajadzējis nodarboties ar fermu mehanizāciju un citu.
Patīk darbs
"Man vienmēr paticis praktiskais, ne teorētiskais darbs, jo tikai praksē cilvēks veidojas par meistaru. Jauniešiem esmu teicis, ka vairāk jākustina rokas un kājas, jo tas veicina smadzeņu attīstību. Neesmu vienisprātis ar policiju, ka cilvēki jāsoda. Viņi ir jāmāca strādāt. Ja strādāt neprot, tad arī sodīsim," saka metālkalējs Kārlis Jansons.
Visi darinājumi viņam ir mīļi, jo gatavoti ar prāta gudrību un sirds mīlestību.
Fakti
Kārlis Jansons ir Latvijas Amatniecības kameras amatnieka kartes nr. 9415 - 171 īpašnieks, ko izsniegusi Smiltenes Amatnieku biedrība.
Dzimis 1924.gadā Smiltenē.
Ir tiesības patstāvīgi darboties metālkalēja amatā.
Mācījies Cēsu arodskolā.
Pirmā darbavieta - Gaujienas - Zvārtavas pienotava. Tad Trapenes mašīnu un traktoru stacija. Kopš 1951.gada 16.oktobra ir praktiskās apmācības meistars Jaungulbenes toreizējā profesionāli tehniskajā skolā. Darbojies rajona Auto - moto biedrībā, strādājis "Lauktehnikā".

Citu datumu laikraksti

  • “Esmu tāds kā citi...”

    Māris Vīgups, divdesmitgadīgs frizieris, ļoti jauns un talantīgs. Jauks cilvēks -tāds kā citi jaunieši. - Māri, kā radās doma - kļūt par frizieri? -...

  • Ansamblī “Atspulgs” meitenes dzied no 1.klases

    Šķiet, ka Alūksnes rajonā un tās apkārtnē "Atspulgs" nav svešs.Šķiet, ka Alūksnes rajonā un tās apkārtnē "Atspulgs" nav svešs. Četras talantīgas...

  • Absolventu diena ģimnāzijā

    25. janvāris - absolventu diena Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā.25. janvāris - absolventu diena Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Tā ir...

  • Pabeidz anekdotes!

    Vai tu esi asprātīgs un proti stāstīt anekdotes?Vai tu esi asprātīgs un proti stāstīt anekdotes? Piemēram, šādi: "Viens suņa īpašnieks stāsta...

  • Mana māja – mana pils

    Gadījums no dzīves. Kādā jaukā sestdienas pēcpusdienā, kad man bija brīva diena, varēju mierīgi baudīt tēju un vērot labu filmu, pie durvīm...

  • Visi nevar būt mūsējie

    Vieniem viņš patīk, citos izraisa atklātu nepatiku. Klausoties mūziķa izpildītās dziesmas, top skaidrs, ka repera Ģirta Rozentāla jeb Ozola dzimtais...